Kauguru pagasts
Kauguru pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Brenguļu, Kocēnu, Liepas un Mārsnēnu pagastiem un Valmieras pilsētu. Pagastu šķērso reģionālie autoceļi Valmiera-Smiltene (P18) un Valmiera-Cēsis-Drabeši (P20), kā arī dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži (stacija Bāle).
Kauguru pagasts | |
---|---|
![]() | |
Novads: | Valmieras novads |
Centrs: | Mūrmuiža |
Kopējā platība:[1] | 87,8 km2 |
• Sauszeme: | 85,8 km2 |
• Ūdens: | 2,1 km2 |
Iedzīvotāji (2023):[2] | 1 285 |
Blīvums (2023): | 15,0 iedz./km2 |
Izveidots: | 1866. gadā |
Mājaslapa: | www |
![]() |
Daba Labot
Hidrogrāfija Labot
Pagastā nav ezeru, bet ir vairākas Gaujas attekas un vecupes, kas veido vecupju ezeriņus.
Upes Labot
Cauri pagastam tek upes: Gauja, Miegupīte, Adzele, Grūžupe un Mīļuma
Vēsture Labot
Pirmais Kauguru pagasta vecākais — Mārcis Balodis ievēlēts 1866. gadā.[4] Pēc 1920. gada agrārreformas Kauguru muižu (Kaugershof) ar Jauno, Līzbetes, Stantes un Tauriņu pusmuižām sadalīja 95 vienībās (no tām 3 bijušās rentes mājas) 1212 ha kopplatībā. Muižas centra ēkas piešķīra Latvijas Kara ministrijai.[5] 1933. gadā Valmieras apriņķa Kauguru pagastam pievienoja Mūrmuižas pagastu. 1935. gadā Kauguru pagasta platība bija 91 km² un tajā dzīvoja 976 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Kauguru un Mūru ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Valmieras rajona Kauguru ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Mūru ciemu, bet daļu Kauguru ciema teritorijas 1977. gadā iekļāva Valmieras pilsētā.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Kauguru pagasts kā viena no administratīvajām teritorijām iekļāvās Beverīnas novadā. 2021. gadā Beverīnas novadu iekļāva Valmieras novadā.
Pieminekļi Labot
Iedzīvotāji Labot
Lielākās pagasta apdzīvotās vietas ir Mūrmuiža (pagasta un novada centrs), Līči, Kauguri, Kaugurmuiža, Sapas, Jaunāmuiža.
Nacionālais sastāvs:
- latvieši - 85,8%;
- krievi - 8%;
- baltkrievi - 2,6%;
- citas tautības - 3,6%.
Ievērojamas personības Labot
- Voldemārs fon Knīrīms (1849—1935), Rīgas Politehniskā institūta lauksaimniecības profesors un direktors
- Jānis Endzelīns (1873—1961) latviešu valodnieks, salīdzināmās valodniecības pamatlicējs Latvijā,
- Jānis Asars (rakstnieks) (1877—1908), rakstnieks, revolucionārs, literatūrkritiķis un publicists
- Arvēds Sukurs (1882—1942), latviešu ārsts psihiatrs.
- Hermanis Enzeliņš (1867—1953), Latvijas sabiedrisks darbinieks un politiķis.
- Oskars Melbārdis (1988), latviešu bobslejists, Soču olimpisko spēļu zelta medaļas ieguvējs, 2016. gada pasaules čempions
Saimniecība Labot
Transports Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces Labot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ «Kauguru pagasta vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 18. augustā. Skatīts: 2010. gada 13. martā.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. VIII sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 16246. sleja.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
Ārējās saites Labot
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |