Ķeipenes pagasts

Ķeipenes pagasts ir viens no Ogres novada administratīvajām teritorijām tās ziemeļos Mazās Juglas krastā. Robežojas ar sava novada Suntažu, Lauberes, Madlienas un Taurupes pagastiem, Cēsu novada Zaubes pagastu un Siguldas novada Mālpils pagastu.

Ķeipenes pagasts
Karogs Ģerbonis
Novads:	Ogres novads
Centrs:	Ķeipene
Kopējā platība:	87,3 km2
• Sauszeme:	83,9 km2
• Ūdens:	3,4 km2
Iedzīvotāji (2024):	831
Blīvums (2024):	9,9 iedz./km2
Domes priekšsēdētājs:	Vilnis Sirsonis
Ķeipenes pagasts Vikikrātuvē

Ģeogrāfija

Upes

Mazā Jugla, Abza, Sivēnurga, Pečorīte

Ezeri

Pečoru ezers, Plaužu ezers, Bitēnu ūdenskrātuve, Abzes ezers.

Vēsture

Iespējams, ka savu nosaukumu Ķeipene ir ieguvusi no prūšu kanoniķa Ķaipena vārda, kurš šo apkaimi ieguvis 15. gadsimta vidū no Rīgas domkapitula, kas savukārt šo īpašumu bija nopircis no Livonijas ordeņa vasaļa Pētera fon Borha.

Tagadējais Ķeipenes pagasts izveidojies, apvienojoties Kastrānei, Vatrānei un to apkārtējām teritorijām. Pati Ķeipene izvietojusies Rīgas—Ērgļu un Līgatnes—Skrīveru ceļu krustojumā. 1743. gadā, apvienojot astoņas zemnieku saimniecības, šajā vietā tika nodibināta Jaunķeipenes muiža (Vecķeipenes muiža, kas atradās tagadējā Madlienas pagastā, tika nopostīta Ziemeļu kara laikā). Mūsdienās Ķeipenē redzami vairs tikai vecās Jaunķeipenes muižas pils drupu fragmenti. Bijušajā Jaunķeipenes muižas parkā jeb Kapkalnā vēl līdz šai dienai saglabājušies vairāki introducēti svešzemju koki. Netālu no parka ir bijušā brūža ēka, tagadējie Brūmeri. Ar muižas apkaimi saistās vairāki interesanti vēsturiski vietvārdi — Danču placis, Zaļais avots, Biķerkalns, Grāfienes grava un citi.

Pečoru ezera dienvidu krastā ir Kārkla kalns. Apmēram 4 km no Ķeipenes uz Taurupes pusi Rīgas—Ērgļu ceļa labajā pusē ir Šķērstēnu pilskalns un tam atbilstošais kulta kalns — Baznīckalns. Te kādreiz bijusi Šķērstēnu muižiņa. Savukārt 3 km no Ķeipenes uz Suntažu pusi atrodas Vatrāne, kas pirmo reizi pieminēta Poļu—zviedru kara laikā (1600—1629). Zviedri, ieņemot Vidzemi un nostiprinot tajā savu varu, daudzas muižas, to vidū arī Vatrānes muižu, nodeva pārvaldīšanā saviem virsniekiem. Pēc 1698. gada ap muižu jau bija izveidojusies apdzīvota vieta. 1834. gadā muiža nonāca vācu barona Tranzē dzimtas īpašumā. 1905. gada nemieros muiža tika nodedzināta, vēlāk tā atjaunota. Vatrānes muižas īpašnieks bija barons profesors Pauls Sokolovskis. 1988. gadā bijušās muižas ēka nodega. Ap Vatrānes muižu bijis skaists parks, kas minēts jau 1759. gadā.

No Vatrānes uz Suntažu pusi atrodas Skoliņa — bijusī Vatrānes pirmās pakāpes pamatskola. Tās pirmsākumi saistās ar 1871. gadu, kad Lieldesu mājās skolotāja darbu sāka Indriķis Indriksons, jo īsto skolas ēku uzcēla 1876. gadā. Vēl tālāk uz Suntažu pusi pie Gauriņu mājām uz Mazās Juglas bijušas J. Krišjāņa Vatrānes ūdensdzirnavas.

5 km no Vatrānes uz Suntažu pusi atrodas Kastrāne jeb Diedziņš (nesajaukt ar Kastrānes muižu tagadējā Upespilī). Tur agrāk bijusi Krupu pusmuiža ar krogu, kurā 1923. gadā pēc pārbūves tika ierīkots Kastrānes pagasta nams. Iepretim Kastrānei Mazās Juglas labajā krastā, Skubiņu kalnā bijusi 18. gadsimtam raksturīgā apbūve. Tagad šeit saglabājusies vairs tikai dzīvojamā ēka un klētiņa. Upes krastā atrodas arī Skubiņu viduslaiku kapsēta, kas liecina, ka šī apkaime bijusi apdzīvota jau kopš seniem laikiem.

Teritoriālās izmaiņas

1935. gadā pagasta platība bija 120 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Ķeipenes un Jaunķeipenes ciema padomes, bet pagastu 1945. gadā likvidēja. 1965. gadā Ķeipenes ciemam pievienoja lielāko daļu likvidētā Kastrānes ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ogres novadā.

Ievērojamas vietas un objekti

• Kino muzejs Ķeipenes dzelzceļa stacijā. Ekspozīcija, kas veltīta kino dižgariem un Sergejam Eizenšteinam. Turpat apskatāma 2000. gada starptautiskā kinoforuma "Arsenāls" ietvaros uzbūvētā bāka. Uz bākas uzstādītas 66 pastkastītes pasaules kino personībām, kurām iespējams nosūtīt arī pastu.
• Ķeipenes parks — 2,8 ha plašajā parkā aug 14 svešzemju koku stādījumi, no kuriem ievērojamākie ir pelēkie riekstkoki, kas sasniedz 2,9 m un 3,4 m apkārtmēru. Parks ierīkots 19. gadsimtā muižas barona Lēvisa of Menāra laikā.
• Šķērstēnu pilskalns — kalnam ir lēzena, pret Plaužu ezeru vērsta ziemeļu nogāze un stāva, ar mežu apaugusi dienvidu nogāze. Pilskalnā saglabājušies senie nocietinājumu vaļņi un pārrakumi.
• Klētnieku senkapi Ķeipenes centrā pie vecajām muižas klētīm.
• Ķeipenes valnis — ap 7 km garš un līdz 1 km plats paugurains masīvs, kas līdz 50 m paceļas virs tuvējās apkārtnes. Tā augstākās vietas atrodas Kārklu kalnā (142,2 m virs jūras līmeņa) un Lakstenes kalnā (153,1 m virs jūras līmeņa). No Ķeipenes vaļņa paveras gleznainas Vidzemes augstienes ainavas.

Dižkoki

• Baložu ozols — stumbra apkārtmērs 7,2 m, koks ir 26 m augsts, vainaga projekcija 22 x 24 m.
• Ķeipenes skolas ozols — koks ar stumbra apkārtmēru 6,2 m.
• Vāķēnu ozols — apkārtmērs 6,1 m.
• Rubeņu ozols — apkārtmērs 6 m.
• Jaunrīgu ozoli — apkārtmērs 5,5 m un 5,4 m, resnākais no tiem dalās sešos žuburos.
• Kaukuru ozols — stumbra apkārtmērs 5,2 m.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1935 1 013 —     1959 1 525 +50.5% 1967 1 416 −7.1%	Gads Iedz. ±% 1979 1 318 −6.9% 1989 1 359 +3.1% 2000 1 327 −2.4%	Gads Iedz. ±% 2011 1 036 −21.9% 2021 849 −18.1%

Apdzīvotās vietas

Apdzīvotās vietas: Ķeipene, Vatrāne, Diedziņš. Pagasta centrs ir Ķeipenē.

Ievērojamas personības

Kastrānes pagastā dzimuši:

• Jānis Jirgens (1871—1948), pedagogs, politiķis

Saimniecība

Transports

Cauri pagastam iet ceļi Rīga — Ērgļi (P4) un Skrīveri — Līgatne (P32).

Izglītība un kultūra

Ķeipenes pagastā ir divas izglītības iestādes — Ķeipenes pirmsskolas izglītības iestāde "Saulīte" un Ķeipenes pamatskola.