Zaļenieku pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada Glūdas, Svētes, Lielplatones un Vilces pagastiem, Dobeles novada Krimūnu, Tērvetes un Augstkalnes pagastiem.

Zaļenieku pagasts
Novads: Jelgavas novads
Centrs: Zaļenieki
Kopējā platība:[1] 122,6 km2
 • Sauszeme: 120,9 km2
 • Ūdens: 1,6 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 1 383
Blīvums (2023): 11,4 iedz./km2
Zaļenieku pagasts Vikikrātuvē

Hidrogrāfija

labot šo sadaļu

Upes: Auce, Dorupīte, Eglone, Svēte, Tērvete.

Mūsdienu Zaļenieku pagasta teritorijā atradās Abgunstes muiža (Abgunst, Abgunste), Abgunstes-Grīnfeldes muiža (Abgunst-Grünfeldt), Doktern muiža, Ūziņu muiža (Usingen, Ūziņi), Zaļā muiža (Grünhof). 1866. gada pagastu pašvaldību reformas laikā 1867. gadā Zaļenieku (Grünhof) muižas pagasta teritorijā izveidoja Zaļo pagastu, kam vēlāk pievienoja Abgunstes un Ūziņu muižu pagastus. Pēc 1920. gada zemes reformas Zaļo muižu ar pusmuižām atsavināja un sadalīja 70 jaunsaimniecībās, bet muižas pilī iekārtoja vidusskolu un vēlāk – mājturības skolu.

1935. gadā Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta platība bija 114,9 km² un tajā dzīvoja 2565 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Abgunstes, Deģu un Zaļenieku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Zaļenieku ciems ietilpis Elejas (1949-1956), Jelgavas (1956-1962, pēc 1967. gada) un Dobeles (1962-1967) rajonos. 1956. gadā Zaļenieku ciema Raiņa kolhoza teritoriju pievienoja Abgunstes ciemam, 1962. gadā Zaļenieku ciemam pievienoja likvidēto Abgunstes ciemu, 1965. gadā — daļu likvidētā Deģu ciema. 1967. gadā Ļeņina kolhoza teritoriju pievienoja Bites ciemam. 1974. gadā pievienoja daļu Glūdas ciema kolhoza «Zaļenieki» teritorijas, bet daļu kolhoza «Pavasaris» teritorijas pievienoja Ausmas ciemam, bet kolhoza «Straume» u.c. teritorijas — Svētes ciemam.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Zaļenieku pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Jelgavas novadā.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19352 750—    
19593 000+9.1%
19693 238+7.9%
GadsIedz.±%
19792 574−20.5%
19891 989−22.7%
20001 905−4.2%
GadsIedz.±%
20111 526−19.9%
20211 356−11.1%

Apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Zaļenieki (pagasta centrs), Spurģi, Ūziņi, Abgunste.

Ievērojamas personības

labot šo sadaļu
  • Kārlis Pētersons (1852—1919), uzņēmējs un izgudrotājs, Dublinas pīpju fabrikas Kapp&Peterson Ltd. līdzīpašnieks un direktors
  • Aspazija (1865—1943), dzejniece
  • Klāra Hibšmane (1878—1946), pirmā latviešu ārste un sabiedriskā darbiniece.
  • Dāvids Beika (1885—1946), latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, viens no Amerikas latviešu sociāldemokrātijas koporganizācijas vadītājiem (1907—1917), LSPR Rūpniecības komisārs (1919).
  • Pēteris Stērste (1893-1976), latviešu strēlnieks, vēlāk jurists, Latvijas Senāta senators, vēlāk Tiesu palātas loceklis (līdz 1944). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
  • Pauls Šuberts (1884–1945), latviešu pianists un komponists.
  • Arnolds Hofmanis (1900—2006), Latvijas Brīvības cīņu pēdējais dalībnieks.

Izglītība un kultūra

labot šo sadaļu
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9