Cenu pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Valgundes, Jaunsvirlaukas, Ozolnieku un Salgales pagastiem, Jelgavas pilsētu, Olaines novada Olaines pagastu un Bauskas novada Iecavas pagastu. Pagastā nav savas pārvaldes, ir pakalpojumu centri Brankās un Ānē[4] un kopīga vadība ar Ozolnieku pagastu.[5]

Cenu pagasts
Cenu pagasta karogs Cenu pagasta ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Novads: Jelgavas novads
Centrs: Brankas
Kopējā platība:[1] 121,3 km2
 • Sauszeme: 114,4 km2
 • Ūdens: 6,9 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 4 457
Blīvums (2024): 38,9 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Cenu pagasts Vikikrātuvē

Hidrogrāfija

labot šo sadaļu

Baložu kanāls, Biržiņa, Cena, Ežupe, Iecava, Lielupe, Medaine, Misa, Spulle, Vecā Jāņupe, Zaigu grāvis.

Ānes dīķis, Griķu dīķis, Jāņu dīķis, Jelgavas mežniecības dīķis, Liegu dīķis, Lieģu dīķis, Mežakrastu dīķis, Senču dīķis, Valaku dīķis, Viesturu dīķis.

Branku purvs, Briežu purvs, Čauku purvs, Danču purvs, Ķempju purvs, Lāču purvs, Mazais Lāču purvs, Pēternieku purvs, Vīlantu purvs.

Dabas aizsardzība

labot šo sadaļu

Pagastā atrodas daļa no dabas lieguma "Lielupes palienes pļavas".

 
Cenas muižas kungu māja

Vēsturiski pagasta teritorijā atradās Ānes muiža (Aahof, mūsdienās Āne), Cenas muiža (Zehnhof), Tetelmindes muiža (Tettelmünde, Tetele).

Cenas muižu pie Misas un Iecavas satekas 1652. gadā nopirka Bartolds fon Pletenbergs, vēlāk tā piederēja hercogam Frīdriham Kazimiram. Līdz 1800. gadam tā piederēja Frīdriham Reinholdam fon Mirbaham. Muižas ēka celta 1823. gadā klasicisma stilā ar sešu kolonnu portiku muižnieka Račinska vadībā. Savrupmājas jumtu atbilstoši tā laika modei rotāja belveders. 1906. gadā māja nodega un netika atjaunota.

Latvijas brīvības cīņu laikā tagadējā Cenu pagasta teritorijā 1919. gada 15. - 21. novembrī notika Jelgavas atbrīvošanas kaujas.

Par Cenu pagasta pirmsākumu uzskatāms Cenu ciems, ko 1945. gadā izveidoja Ozolnieku pagastā. 1954. gadā Cenas ciemam pievienoja Teteles un Annas ciemus, 1962. gadā - Dalbes ciema kolhoza "Mičurinietis" teritoriju. 1974. gadā daļa kolhoza "Druva" teritorija pievienota Sidrabenes ciemam.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[7] 2003. gadā kopā ar Ozolnieku pagastu apvienots Ozolnieku novadā. 2021. gadā Ozolnieku novadu iekļāva Jelgavas novadā.

Kultūras pieminekļi

labot šo sadaļu

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Kopā ar Ozolniekiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
19353 746—    
19655 386+1.22%
19796 632+1.50%
GadsIedz.±% g.p.
19897 962+1.84%
20007 486−0.56%
20118 108+0.73%
GadsIedz.±% g.p.
20218 448+0.41%

Apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu

Pagasta lielākās apdzīvotās vietas ir Brankas, Āne, Tetele.

Izglītība un kultūra

labot šo sadaļu
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. «Ozolnieku novads. Pašvaldības administrācija, struktūrvienības, iestādes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 2. martā. Skatīts: 2016. gada 9. februārī.
  5. «Struktūra | Jelgavas novada pašvaldība». www.jelgavasnovads.lv (latviešu). Skatīts: 2024-11-16.
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.