Vestienas pagasts
Vestienas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada Bērzaunes, Aronas, Liezēres, Sausnējas, Ērgļu un Jumurdas pagastiem, kā arī Aizkraukles novada Vietalvas pagastu.
Vestienas pagasts | ||||
---|---|---|---|---|
|
||||
Novads: | Madonas novads | |||
Centrs: | Vestiena | |||
Kopējā platība:[1] | 118,3 km2 | |||
• Sauszeme: | 109,4 km2 | |||
• Ūdens: | 8,9 km2 | |||
Iedzīvotāji (2024):[2] | 504 | |||
Blīvums (2024): | 4,6 iedz./km2 | |||
Mājaslapa: | www | |||
Vestienas pagasts Vikikrātuvē |
Daba
labot šo sadaļuAugstākie pauguri: Dravēnu kalns (282,7 m), Boķu kalns (276,8 m), Rizgu kalns (262,9 m), Brantu Egļu kalns (262,1 m), Spirukalns (260 m) un Silakalns (254,9 m).
Hidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuVeseta, Skaldupīte, Ļaudonīte, Lubeja, Aronīte, Miltupīte, Savīte, Virdzīte un Ilzīte.
Ezeri
labot šo sadaļuKālezers (407 ha), Viešūrs (176 ha), Talejas ezers (79,7 ha), Salājs (44,4 ha), Sietnieku ezers (26,5 ha), Ilziņš (21,9 ha), Sudzārdiņš (12,8 ha) un Asmenītis.
Vēsture
labot šo sadaļuVestienas pagasts izveidots apvienojot Vestienas, Tolkas, Devēnas un Viesienas muižu pagastus (1922. gadā Viesienas teritoriju atdalīja). 1935. gadā Madonas apriņķa Vestienas pagasta teritorija bija 102 km² un tajā dzīvoja 1772 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Vesetas un Vestienas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Vestienas ciems ietilpis Ērgļu (1949—1959) un Madonas (pēc 1959. gada) rajonos. Vestienas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Vējavas ciemu, 1968. gadā — Sausnējas ciema padomju saimniecības Vestiena teritoriju, 1977. gadā — daļu Bērzaunes ciema un daļu likvidētā Viesienas ciema.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Vestienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.
-
Tolkas muižas kungu māja
-
Vestienas muižas kungu māja (2000)
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc OSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotas vietas ir Vestiena (pagasta centrs), Krasti un Tolka.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Jānis Ilsters (1851—1889), latviešu skolotājs, botāniķis un folklorists.
- Jānis Priede (1874—1969), Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, ģenerālis.
- Eduards Liepiņš (1897—1938), padomju kara lidotājs.
- Voldemārs Pūce (1906—1981), latviešu teātra un kinorežisors.
Saimniecība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Transports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |