Vestienas pagasts
Vestienas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada Bērzaunes, Aronas, Liezēres, Sausnējas, Ērgļu un Jumurdas pagastiem, kā arī Aizkraukles novada Vietalvas pagastu.
Vestienas pagasts | ||||
---|---|---|---|---|
|
||||
Novads: | Madonas novads | |||
Centrs: | Vestiena | |||
Kopējā platība:[1] | 118,3 km2 | |||
• Sauszeme: | 109,4 km2 | |||
• Ūdens: | 8,9 km2 | |||
Iedzīvotāji (2023):[2] | 509 | |||
Blīvums (2023): | 4,7 iedz./km2 | |||
Mājaslapa: | www | |||
Vestienas pagasts Vikikrātuvē |
Daba labot šo sadaļu
Augstākie pauguri: Dravēnu kalns (282,7 m), Boķu kalns (276,8 m), Rizgu kalns (262,9 m), Brantu Egļu kalns (262,1 m), Spirukalns (260 m) un Silakalns (254,9 m).
Hidrogrāfija labot šo sadaļu
Upes labot šo sadaļu
Veseta, Skaldupīte, Ļaudonīte, Lubeja, Aronīte, Miltupīte, Savīte, Virdzīte un Ilzīte.
Ezeri labot šo sadaļu
Kāla ezers (407 ha), Viešūrs (176 ha), Talejas ezers (79,7 ha), Salājs (44,4 ha), Sietnieku ezers (26,5 ha), Ilziņš (21,9 ha), Sudzārdiņš (12,8 ha) un Asmenītis.
Vēsture labot šo sadaļu
Vestienas pagasts izveidots apvienojot Vestienas, Tolkas, Devēnas un Viesienas muižu pagastus (1922. gadā Viesienas teritoriju atdalīja). 1935. gadā Madonas apriņķa Vestienas pagasta teritorija bija 102 km² un tajā dzīvoja 1772 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Vesetas un Vestienas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Vestienas ciems ietilpis Ērgļu (1949—1959) un Madonas (pēc 1959. gada) rajonos. Vestienas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Vējavas ciemu, 1968. gadā — Sausnējas ciema padomju saimniecības Vestiena teritoriju, 1977. gadā — daļu Bērzaunes ciema un daļu likvidētā Viesienas ciema.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Vestienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.
-
Tolkas muižas kungu māja
-
Vestienas muižas kungu māja (2000)
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu
Esošajās robežās, pēc OSP datiem.[6]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Lielākās apdzīvotas vietas ir Vestiena (pagasta centrs), Krasti un Tolka.
Ievērojamas personības labot šo sadaļu
- Jānis Ilsters (1851—1889), latviešu skolotājs, botāniķis un folklorists.
- Jānis Priede (1874—1969), Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, ģenerālis.
- Eduards Liepiņš (1897—1938), padomju kara lidotājs.
- Voldemārs Pūce (1906—1981), latviešu teātra un kinorežisors.
Saimniecība labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Transports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
- ↑ Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |