Ārlavas pagasts

Ārlavas pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Talsu novads
Centrs:	Valdemārpils
Kopējā platība:	134,1 km2
• Sauszeme:	128,1 km2
• Ūdens:	6,0 km2
Iedzīvotāji (2022):	717
Blīvums (2022):	5,6 iedz./km2
Mājaslapa:	www.valdemarpils.lv
	Vēsturiskie nosaukumi
vācu:	Erwahlen
krievu:	Эрваленская
	Ārlavas pagasts Vikikrātuvē

Ārlavas pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām. No visām pusēm iekļauj Valdemārpils pilsētu un robežojas arī ar sava novada Lubes, Īves, Valdgales, Laidzes, Rojas un Vandzenes pagastiem.

Daba Labot

Reljefa formas Labot

Bašķiņkalns, Biedrkalns, Krievkalns, Māņkalni, Rūgumkalni, Svētkalns.

Hidrogrāfija Labot

Dabas aizsardzība Labot

Pagasta teritorijā atrodas dabas lieguma Zemgaļu purvs dienvidu daļa.

Vēsture Labot

Ārlava ir sena kuršu un lībiešu apdzīvota vieta, kas rakstu avotos minēta kopš 1231. gada. Kā administratīva vienība Ārlavas pagasts izveidojās 1866. gadā. Pagasta iedzīvotāji 1870. gadā nodibināja zemnieku palīdzības biedrību, 1880. gadā — Ārlavas krājaizdevumu kasi, 1892. gadā — Ārlavas lauksaimniecības biedrību. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Ārlavas pagasts ir lielākais Talsu apriņķī (226,9 km², 4257 iedzīvotāji 1935. gadā).(1925 gadā - 3764 ,1930 - 4048 iedzīvotāji)

Mūsdienu Ārlavas pagasta teritorijā atradās Ārlavas muiža (Gut Erwahlen, Ārlava), Cunces muiža (Gut Zunzen, Cunces), Lubezeres muiža (Gut Lub-Essern, Lubezere), Nogales muiža (Gut Nogallen, Nogale), Popragas muiža (Gut Popraggen, Poprags), Saslaukas muiža (Gut Seßlauken).

Tagadējais Ārlavas pagasts izveidojusies pēc otrā pasaules kara, aizņemot pirmskara Ārlavas pagasta centrālo daļu, gandrīz visu bijušo Nogales pagastu un lielu daļu bijušā Lubezeres pagasta. 1945. gadā Ārlavas pagastā izveidoja Ārlavas, Īves, Lubes, Valdemāra un Ziedoņa ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ārlavas ciemu 1956. gadā pievienoja Valdemārpils pilsētai, izveidojot Valdemārpils pilsētas lauku teritoriju. Tai 1965. gadā pievienoja arī daļu Lubes un Vandzenes ciemu.^[4] 2009. gadā iekļauta Talsu novadā kā no Valdemārpils atsevišķa administratīvā teritorija. 2010. gada Valdemārpils lauku teritoriju pārdēvēja par Ārlavas pagastu.^[5] 2011. gada 28. aprīlī daļu pagasta teritorijas (Dižliepas un Riepaldciemu) pievienoja Valdemārpils pilsētai.^[6]

Kultūras pieminekļi Labot

Ārlavas baznīcas interjers
Bašķiņkalns
Birznieku Velna laiva
Klāšu viduslaiku kapsēta
Nogales muižas komplekss
Ozolu Svētkalns
Zošukroga viduslaiku kapsēta ar krustakmeni

Iedzīvotāji Labot

Iedzīvotāju skaita izmaiņas Labot

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1969	2 000	—
1979	1 637	−18.1%

Gads	Iedz.	±%
1989	1 301	−20.5%
2000	1 175	−9.7%

Gads	Iedz.	±%
2011	1 049	−10.7%
2021	741	−29.4%

Nacionālais sastāvs Labot

Ārlavas pagasta iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā^[7]

Latvieši (966)			95.0%
Krievi (14)			1.4%
Cita un neizvēlēta (37)			3.6%

Apdzīvotās vietas Labot

Lielākas apdzīvotās vietas ir Lubezere, Ārlava, Nogale, Jaunciems, Laukmuiža, Kroņmuiža, Ambrakas.

Ievērojamas personības Labot

Maksimiliāns Glāzenaps (1845–1923), ķīmiķis
Gotfrīds Ansabergs (1871—1955), dzejnieks
Atis Ieviņš (1946), plakātists
Madara Palameika (1987), šķēpmetēja
Krišjānis Valdemārs (1825—1891), latviešu ekonomists, publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs.

Saimniecība Labot

Transports Labot

Izglītība un kultūra Labot

Atsauces Labot

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”
↑ «Valdemārpils pilsētas un Ārlavas pagasta teritorijas plānojums. Paskaidrojuma raksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 12. janvārī.
↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 2022. gadā». Skatīts: 25.01.2023.

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-afe75822c8f61deb8832777ea5678a0e7fe7e52d-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.

[wikidata-718fde6778d1008e1393ee1076adface83238ec8-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.

[3] «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.

[4] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[5] “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”

[6] «Valdemārpils pilsētas un Ārlavas pagasta teritorijas plānojums. Paskaidrojuma raksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 12. janvārī.

[7] «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 2022. gadā». Skatīts: 25.01.2023.

[1]

[2]

[4]

[5]

[6]

[7]