Madonas novads

Madonas novads
	Madonas novads
	Ģerbonis
Centrs:	Madona
Kopējā platība:	3 076,8 km2
• Sauszeme:	2 960,1 km2
• Ūdens:	116,6 km2
Iedzīvotāji (2024):	27 255
Blīvums (2024):	9,2 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs (2021-pašlaik):	Agris Lungevičs (LRA/LZS)
Mājaslapa:	www.madona.lv

Madonas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Madonas novads, Cesvaines novads, Ērgļu novads un Lubānas novads. Robežojas ziemeļos ar Gulbenes un Cēsu novadiem, rietumos ar Ogres novadu, dienvidrietumos ar Aizkraukles novadu, dienvidos ar Jēkabpils un Varakļānu novadiem un austrumos Rēzeknes un Balvu novadiem. Novada centrs atrodas Madonas pilsētā.

Teritoriālais iedalījums

Aronas pagasts, Barkavas pagasts, Bērzaunes pagasts, Cesvaines pagasts, Cesvaines pilsēta, Dzelzavas pagasts, Ērgļu pagasts, Indrānu pagasts, Jumurdas pagasts, Kalsnavas pagasts, Lazdonas pagasts, Liezēres pagasts, Lubānas pilsēta, Ļaudonas pagasts, Madonas pilsēta, Mārcienas pagasts, Mētrienas pagasts, Ošupes pagasts, Praulienas pagasts, Sarkaņu pagasts, Sausnējas pagasts un Vestienas pagasts.

Novada ietvaros no 2021. gada Indrānu pagastu un Lubānas pilsētu pārrauga Lubānas apvienības pārvalde; Cesvaines pilsētu un pagastu - Cesvaines apvienības pārvalde; Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagastus – Ērgļu apvienības pārvalde.^[3]^[4]^[5]

Daba

Novada rietumu un centrālā daļa atrodas Vidzemes Centrālās augstienes augstākajā daļā (Gaiziņkalns 311 m, Sirdskalns 297 m, Nesaules kalns 284 m). Sīkāk tā šeit iedalās Augšogres pazeminājumā gar Ogres upi, Vestienas paugurainē augstienes centrā, un rajona ziemeļdaļā Piebalgas paugurainē un Augšgaujas pazeminājumā. Austrumdaļā — Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenums, Meirānu līdzenums un Aronas paugurlīdzenums ar Madonas — Trepes valni.^[6] Augsnes — velēnu podzolētās un purvu. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Aiviekste, Saikava), māls (Prauliena, Kaļļukalns), limonīts, saldūdens kaļķi (Ļaudona), grants (Jāņukalns, Madona, Jaunkalsnava), kūdra (Balto klānu, Olgas, Klānu purvi).^[7]^[8]

Vidējā temperatūra janvārī -6 — -6,5 °C, jūlijā +16 — +17 °C. Nokrišņu daudzums 600 — 800 mm gadā, ar maksimumu rietumdaļā.^[6]

Upes

Daugavas baseins:
- Aiviekste un tās pietekas Kuja, Arona, Veseta, Pededze, Bērzaune, Liede u.c.
- Ogres un Pērses augštece
Gaujas baseins: Tirza

Ūdenstilpes

189 ezeri, kas lielāki par 1 hektāru. Lielākie no tiem — Lubāna rietumdaļa, Kāla ezers (4 km²), Viešūrs (1,76 km²), Jumurdas ezers (1,74 km²).^[7]

Vēsture

Saieta laukums, Madona

Madonas Lielā iela 1918. gadā

Madonas stacija ap 1910. gadu

Ledus laikmeta beigās Latvijas teritorijā gar Daugavu un Lielupi no dienvidiem ienāca ziemeļbriežu mednieku ciltis. No Daugavas tie virzījušies arī uz Aiviekstes augšteci, kur Lubānas ezera apkārtnē atrodas Zvidzes apmetne — viena no senākajām mezolīta apmetnēm Latvijā. Aiviekste bija satiksmes ceļš, pa to uz Lubāna apkaimi jau pirms gadu tūkstošiem ceļojis dzintars, no kura gatavoti piekariņi, pogas un figūriņas.

XII gs. sākumā šeit cauri gājis tirdzniecības ceļš no Kokneses uz Alūksni. Livonijas Konfederācijas laikā apkārtne piederēja Rīgas arhibīskapijas vasaļiem. Pēc Livonijas kara nonāca Polijas pakļautībā, pēc 1629. gada lielāko novada daļu ieguva Zviedrija. Zviedrijas daļu 1721., bet Polijas 1772. gadā pievienoja Krievijas Impērijai. Tās laikā šī bija Vidzemes guberņas dienvidaustrumu daļa — Maliena. 19. gadsimta beigās pieauga piena lopkopības apjomi un nozīme — krejotavu un pienotavu blīvums vēlāk šeit bija lielākais Latvijā. Pirmais pasaules kara laikā te bija pagaidu apmešanās vieta bēgļiem no Kurzemes un Zemgales. Pēc 1920. gada agrārreformas muižas sadalīja jaunsaimniecībās. 1926. gadā izveidoja Madonas apriņķi, kas aptvēra arī lielu daļu tagadējā Gulbenes novada. Madonas rajons dibināts 1950. gadā, bet 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas laikā no rajona daļas izveidots Madonas novads. 2021. gada 1. jūlijā Madonas novadam tika pievienoti Cesvaines, Ērgļu un Lubānas novadi.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[9]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1967	42 580	—
1979	43 294	+1.7%

Gads	Iedz.	±%
1989	44 496	+2.8%
2000	41 636	−6.4%

Gads	Iedz.	±%
2011	33 656	−19.2%
2021	28 335	−15.8%

Lielākās apdzīvotās vietas

Pamatraksts: Madonas novada ciemu uzskaitījums


N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2021)^[10]^[11]
1.	Madona	Pilsēta	—	7280
2.	Ērgļi	Ciems	Ērgļu	1700
3.	Lubāna	Pilsēta	—	1579
4.	Cesvaine	Pilsēta	—	1295
5.	Barkava	Ciems	Barkavas	713
6.	Jaunkalsnava	Ciems	Kalsnavas	660
7.	Mārciena	Ciems	Mārcienas	595
8.	Ļaudona	Ciems	Ļaudonas	578
9.	Kusa	Ciems	Aronas	546
10.	Lazdona	Ciems	Lazdonas	536
11.	Sauleskalns	Ciems	Bērzaunes	512

Nacionālais sastāvs

Madonas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā^[12]

Latvieši (24727)			89.3%
Krievi (1779)			6.4%
Baltkrievi (280)			1.0%
Ukraiņi (202)			0.7%
Poļi (170)			0.6%
Lietuvieši (103)			0.4%
Čigāni (52)			0.2%
Igauņi (8)			0.0%
Ebreji (3)			0.0%
Cita un neizvēlēta (375)			1.4%

Pašvaldība

Pamatraksts: 2021. gada Madonas novada domes vēlēšanas

Saimniecība

Transports

Madonas novadā ir sazarots ceļu tīkls, kas nodrošina gan novada iedzīvotāju vajadzības, gan kravu transportu caur novadu. Pieci valsts pirmās šķiras autoceļi, kas krustojas novada centrā Madonā, nodrošina labu satiksmi ar citu novadu centriem — Cēsīm, Gulbeni, Varakļāniem, Pļaviņām, un nodrošina izeju uz valsts galvenajiem autoceļiem A6 (Rīga—Daugavpils), A12 (Rīga—Rēzekne), A2 (Rīga—Pleskava). Tā kā Madonas novads atrodas Austrumlatvijas vidusdaļā un novada administratīvais centrs Madonas pilsēta atrodas novada centrālajā daļā, tad attālumi no Madonas līdz kaimiņvalstu robežām ir līdzīgi attālumam līdz Rīgas ostai un Starptautiskajai lidostai Rīga:

Rīga — 165 km;
Igaunijas robeža — 130 km;
Krievijas robeža — 120 km;
Lietuvas robeža — 150 km.

Madonas novadu šķērso dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene. Madonā atrodas autoosta un dzelzceļa stacija.

Tūrisms

Skandināvijas kausa posms Smeceres silā

Skats no Gaiziņkalna nogāzes Lielais Golgāts

Keramiķis Jānis Seiksts

Madonas novadā ir divas aktīvas tūrisma sezonas — vasarā un ziemā.

Ziemas sezona

Līdz ar pirmās sniega segas parādīšanos Madonas novadā sākas aktīvā ziemas sporta un tūrisma sezona. Madonas novadā ziemā sniegs ir vidēji par 20 cm biezāks un ziema ilgst par vienu mēnesi ilgāk nekā citviet Latvijā. Madonas novadā ziemā ir iespējams nodarboties ar kalnu un distanču slēpošanu, snovbordu un tūbingu 4 ziemas sporta un atpūtas bāzēs. Sporta un atpūtas bāze "Smeceres sils"^[13] ir specializējusies distanču slēpošanā un biatlonā. Smeceres silā regulāri notiek Latvijas un starptautiska mēroga distanču sacensības — Latvijas čempionāts distanču slēpošanā, 2013. gada pasaules un Eiropas čempionāts ziemas orientēšanās uz slēpēm, Skandināvijas kausa posmi.

Latvijas augstākā kalna Gaiziņkalna ziemeļaustrumu pusē tiek piedāvāta kalnu un distanču slēpošana, snovbords atpūtas bāzē "Gaiziņš".^[14] Pāris kilometrus no Gaiziņkalna atrodas slēpošanas bāze "Viešūra kalns",^[15] agrāk saukts par Lido kalnu. Atpūtas kompleksā "Rēķu kalns"^[16] ir pieejama kalnu slēpošana un kameru trase.

Vasaras sezona

Vasaras sezonā novadā īpaši attīstīts ir dabas tūrisms. Novadā 2020. gadā bija 15 īpaši aizsargājamās Natura 2000 dabas teritorijas, tai skaitā, 2 dabas rezervāti, 4 dabas parki, 1 ainavu apvidus un 8 dabas liegumi. Iecienītākie dabas objekti bija Gaiziņkalns un tā apkārtne, Teiču un Krustkalnu rezervāti, Kalsnavas arboretums, ezeri — Lubāns un tā apkārtne, Kāla un Viešūra ezeri, kā arī Aiviekstes upe. Šo dabas objektu apkārtnē ir atpūtas pakalpojumi un izziņas programmas — dabas takas, putnu novērošanas un dabas izziņas programmas, iespēja nopeldēties, laivu un velo noma.

Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zāles^[17] iekārtotas bijušajā Biržu muižas klēts ēkā. Muzejs ir viena no nozīmīgākajām kultūrvēstures vērtību krātuvēm Vidzemē, krājumā ir vairāk kā 126 000 vienību. Muzejā glabājas arī UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" eksponāts "Elzas Serdānes Sibīrijā rakstītā vēstule uz bērzu tāss". Medicīnas profesora A. Bieziņa muzejs "Jaundilmaņi" — Latvijas bērnu ķirurģijas pamatlicēja A. Bieziņa dzimtās mājas. Pulkveža Oskara Kalpaka dzimtās mājas "Liepsalas", kurās atrodas piemiņas memoriāls Latvijas nacionālā karaspēka pirmajam komandierim.

Izglītība

Sports

Kultūra

Reliģija

Ievērojami novadnieki

Ernests Gideons fon Laudons (1717—1790) — karavadonis, Hābsburgu monarhijas feldmaršals
Ansis Līventāls (1803—1878) — dzejnieks un tulkotājs
Bernhards Dīriķis (1831—1892), žurnālists, jaunlatviešu kustības dalībnieks
Juris Alunāns (1832—1864) — jaunlatviešu kustības aizsācējs
Jānis Ilsters (1851—1889) — skolotājs, botāniķis un folklorists.
Andrejs Jurjāns (1856—1922) — latviešu klasiskās mūzikas pārstāvis, komponists un folklorists
Jānis Kroders (1860—1938) — skolotājs, rakstvedis un cilvēktiesību aktīvists, 1905. gada revolūcijas dalībnieks
Doku Atis (1861—1903) — skolotājs un rakstnieks
Pēteris Sarķis (1862—1895) — fabulists
Rūdolfs Blaumanis (1863—1908) — latviešu prozaiķis, dramaturgs un žurnālists
Pāvuls Jurjāns (1866—1948), latviešu komponists, diriģents, pedagogs, mūzikas kritiķis un tautas dziesmu vācējs
Aleksandrs Vanags (1873—1919) — arhitekts
Jānis Priede (1874—1969) — Latvijas brīvības cīņu dalībnieks un ģenerālis
Jānis Zālītis (1874—1919) — latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs
Hugo Celmiņš (1877—1941) — politiķis, agronoms, Latvijas Ministru prezidents
Viktors Eglītis (1877—1945) — rakstnieks un mākslas teorētiķis
Pēteris Delle (1877—1946) — agronoms, pārtikas rūpniecības speciālists, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības fakultātes dekāns (1939—1944), pēc tam Lauksaimniecības tehnoloģijas un mājturības fakultātes dekāns
Jūlijs Dievkociņš (1879—1906) — dzejnieks un 1905. gada revolūcijas dalībnieks
Pēteris Dreimanis (1879—1971) — vēsturnieks un trimdas latviešu sabiedriskais darbinieks
Oto Nonācs (1880—1942) — skolotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks
Oskars Kalpaks (1882—1919) — virsnieks, 1. latviešu atsevišķā bataljona komandieris
Haralds Blaus (1885—1945) — sportists, Stokholmas vasaras olimpisko spēļu (1912) bronzas medaļas ieguvējs
Gustavs Turss (Tūrs) (1890—1973) — Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps
Jānis Grots (1901—1968) — latviešu rakstnieks
Zinaīda Lazda (1902—1957) — latviešu dzejniece
Andrejs Eglītis (1912—2006) — dzejnieks
Alfejs Bromults (1913—1991) — gleznotājs
Ēvalds Mugurēvičs (1931—2018) — vēsturnieks un arheologs
Jānis Zābers (1935—1973) — operdziedātājs
Olga Dreģe (1938) — teātra un kino aktrise
Miķelis Gruzītis (1940—2019) — mūziķis un sabiedriskais darbinieks
Andris Ezeriņš (1946—2016) — horeogrāfs un Deju svētku Goda virsvadītājs
Māris Olte (1968) — biologs un žurnālists