Ikšķile

pilsēta Latvijā

Ikšķile (lībiešu: Ikškilā, no ikš — 'viens' un kīla — 'ciems') ir pilsēta Ogres novadā, Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Daugavas. Ikšķile kļuva par Livonijas bīskapijas centru 1185. gadā. Pilsēta atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī, 28 kilometrus no Latvijas galvaspilsētas Rīgas un 7 km no Ogres, to šķērso Rīgas—Daugavpils šoseja A6 un dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils.

Ikšķile
Novada pilsēta
Skolas iela Ikšķilē
Skolas iela Ikšķilē
Karogs: Ikšķile
Karogs
Ģerbonis: Ikšķile
Ģerbonis
Ikšķile (Latvija)
Ikšķile
Ikšķile
Koordinātas: 56°50′12″N 24°29′46″E / 56.83667°N 24.49611°E / 56.83667; 24.49611Koordinātas: 56°50′12″N 24°29′46″E / 56.83667°N 24.49611°E / 56.83667; 24.49611
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Ogres novads
Pilsētas tiesības kopš 1992. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Uexküll
lībiešu: Ikškilā
Administrācija
 • Ikšķiles pilsētas un Tīnužu pagasta pārvaldes vadītāja Aiva Ormane
Platība[1]
 • Kopējā 10,0 km2
 • sauszeme 9,8 km2
 • ūdens 0,1 km2
Augstums 20 m
Iedzīvotāji (2023)[2]
 • kopā 7 473
 • blīvums 760,2 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-5052
Mājaslapa www.ikskile.lv
Ikšķile Vikikrātuvē
Pamatraksts: Ikšķiles vēsture
 
Ikšķiles baznīcas, skolas un lībiešu kapsētas plāns bīskapa Meinharda laikā (1893. gada rekonstrukcijas mēģinājums)

Ikšķile ir viens no senākajiem apdzīvotajiem Latvijas novadiem. Par to liecina arī pilskalni un senkapi tagadējā Ikšķiles lauku teritorijā. Jau 9.—12. gadsimtā pie Daugavas ūdensceļa te bijis lībiešu ciems.

1185. gadā Gotlandes akmeņkaļi uzmūrēja Ikšķiles pili ar kapelu jeb baznīcu. 1186. gadā Brēmenes virsbīskaps iecēla Zēgebergas klostera (pie Lībekas) mūku Meinardu par pirmo Ikšķiles bīskapu, viņa vadībā Ikšķile kļuva par katoļticības izplatības centru Latvijā. Gan pirmais bīskaps Meinards, gan otrais — Bertolds, tika apglabāti Ikšķiles baznīcas iekšienē (bīskaps Meinards vēlāk tika pārapbedīts Doma baznīcā Rīgā). 1201. gadā trešais Ikšķiles bīskaps Alberts pārcēla Livonijas bīskapijas centru uz Rīgu. Krusta karu laikā Ikšķiles pilij vairākas reizes uzbruka Daugavas kreisajā krastā dzīvojošo zemgaļu karaspēks, bet 1203. un 1206. gadā pili centās ieņemt Polockas kņazs Vladimirs.

1638. gadā Ikšķiles pilsnovadā ietilpa astoņas muižas, no kurām bagātākās bija Ikšķiles un Tīnūžu muiža. 19. gadsimtā Ikšķiles pagastā bija divas muižas — Ikšķiles un Berkavas muiža. Izveidojoties Ogrei, kas sākotnēji ietilpa Ikšķiles pagastā, Ikšķiles pagasta platība pakāpeniski tika samazināta.

Ikšķiles pils tika nopostīta jau 17. gadsimtā, bet daudzkārt pārbūvēto dievnamu 1916. gadā sagrāva vācu armijas artilērija. 1933. gadā Ikšķilē netālu no stacijas tika uzcelta jauna luterāņu baznīca. 1968. gadā nodibināja Ikšķiles pilsētciematu. Sakarā ar Rīgas HES celtniecību un ūdenskrātuves izveidošanu pirmās mūra baznīcas drupas 1970. gados iekonservēja un salu, uz kuras tās tagad atrodas, paaugstināja un nostiprināja. Zem ūdens atrodas bijušās pils un arī Ikšķiles muižas vieta.

Ikšķiles pilsēta atrodas Ogres novada rietumu daļā, Daugavas (Rīgas ūdenskrātuves) labajā krastā. Pilsētas teritorija sastāv no divām krasi nodalītām daļām, un tā atrodas Viduslatvijas nolaidenuma malā un Lejasdaugavas senlejā, kas pēc Rīgas ūdenskrātuves izveidošanas kļuvusi šaurāka.[4] Teritorijā ir lēzeni viļņots reljefs; lielāki pauguri ir Ogres Kangaru osā, kas stiepjas no Tīnūžiem uz Ogri, tās tuvumā Liepukalnos paceļoties līdz 65 m virs jūras līmeņa.[5] Dienvidu daļā virsmas absolūtais pacēlums nepārsniedz 12 - 19 m vjl., bet uz ziemeļiem nāk straujš pacēlums - Daugavas senkrasts.[4] Rīgas HES paceļot ūdenslīmeni krātuvē līdz 17,5 m vjl., tika applūdinātas Ikšķiles un Mācītājmuižas salas, kā ari Daugavas labais krasts 0,5 km platumā.[5]

No visām pusēm Ikšķili aptver Tīnūžu pagasts, pa Daugavu ir robeža ar Ķekavas novadu. Pēc neatkarības atgūšanas blakus Ikšķilei Tīnūžu pagastā izveidojās blīvi apbūvēts individuālo māju rajons - Jaunikšķile[4], ko 2012. gadā iekļāva pilsētas teritorijā.

Ikšķiles teritorijai ir labs transportģeogrāfiskais stāvoklis, jo pilsēta atrodas starp galvaspilsētu Rīgu un novada centru Ogri (28 km no Rīgas un 7 km no Ogres). To šķērso Rīgas-Daugavpils šoseja A6 dienviddaļā, kā arī P10 Inčukalns-Ikšķile. Tuvumā ir autoceļi P5 Ulbroka-Ogre, kā arī P80 Tīnūži-Koknese.[5]

Ikšķiles apkaimē ir vismaigākās ziemas Ogres novadā. Gaisa vidējā diennakts temperatūra janvārī ir -5,8 °C , jo līdztekus Atlantijas okeāna mēreno gaisa masu ietekmei šaurā piekrastes joslā jūtama arī Baltijas jūras gaisa ietekme, kas sevišķi izpaužas ziemas periodā. Arī vasaras šeit ir siltākas - gaisa vidējā diennakts temperatūra jūlijā sasniedz 17,1 °C. Daugavas ielejā veidojas īpašs mikroklimats. Arī Rīgas ūdenskrātuves lielā virsma būtiski ietekmē apkaimes klimatu, mazinot gaisa temperatūras kontrastus ziemā un vasarā. Nokrišņu daudzums gadā ir ap 600 mm, tas ir mazāk nekā citur novadā.[4]

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Ikšķile ir vislatviskākā novada pilsēta — vairāk nekā 80% iedzīvotāju ir latvieši, 15% iedzīvotāju — krievi.[4] Iedzīvotāju skaits Ikšķilē pēdējos gados pieaug, un tas palielinās gan pieaugot dabiskajam pieaugumam, gan migrācijai. Iedzīvotāju skaita palielināšanos veicina labvēlīgi dzīves vides apstākļi [6] Ikšķile ietilpst urbanizētajā Rīgas aglomerācijā. Izdevīgais novietojums ļauj strādāt Rīgā, un diennakts svārstmigrācijas rāda, ka uz Rīgu brauc vismaz puse strādājošo, kā arī studenti.[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19652 145—    
19792 691+25.5%
GadsIedz.±%
19893 445+28.0%
20003 853+11.8%
GadsIedz.±%
20113 806−1.2%
20217 278+91.2%

Ievērojami cilvēki

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu