Atvērt galveno izvēlni

Novads

administratīvā iedalījuma vienība Latvijā

Nosaukuma cilmeLabot

Sākotnēji latviešu valodā vārds "novads" tika lietots vienīgi Kurzemē un Zemgalē, bet Vidzemē un Latgalē tam atbilda vārdi "zeme", "pagasts", "tiesa" vai "valsts". Latviešu tautasdziesmās pieminēti tēva, tautu, bāliņu novadi vai novadiņi, kas bijuši ar ežām un robežzīmēm nodalīti zemes gabali ap lauku sētām, piemēram, "Apaļš tēva novadiņš Kā viens vaska rituliņš. Trīskārt jāja sīvi kungi, Nevarēja izdalīt. Saved brāļi sīvas māršas, Ežiņām izdalīja." (Nr. 143, Bārtā), "Mazs bij tēva novadiņis, Bet diženi turējās: Visi mazi kadeģīši Zied sudraba ziediņiem." (Nr. 146, Bārtas pagasta Lielkrūtē) vai "Ko pie tēva es darīšu? Tēvam mazis novadiņš: Es aplaidu svētu rītu Visapkārt ganīdama." (Nr. 189, Kuldīgas Kalnmuižā).[1]

Savukārt kunga novadi (pilsnovadi) bija lielāki zemes gabali ar savu pili vai pilskalnu, vēlāk ar muižas un zemnieku zemi un pagasta ļaudīm.[2]

Livonijas konfederācijas valstīs izveidojās draudžu novadi, kas kā teritoriālas vienības (vācu: Kirchspiel) pastāvēja līdz pat 19. gadsimta beigām.

Novadu kā Latvijas Republikas pašvaldību veidošanāsLabot

1998. gada 21. oktobrī Latvijas Republikas Saeimā pieņemtajā "Administratīvi teritoriālās reformas likumā" pirmo reizi tika noteikts, ka novads ir administratīvā teritorija, kura izveidota, apvienojoties pagastiem, pilsētām vai pagastiem un pilsētām, un kurā ir viena vietējā pašvaldība. Likums paredzēja, ka vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma līdz 2003.gada 31.decembrim tiks veikta pēc vietējo pašvaldību iniciatīvas, bet pēc 2004. gada 1. janvāra pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā saskaņotiem projektiem.[3] Pašvaldību apvienošanos mēģināja paātrināt ar naudas dotācijām no valsts budžeta, tomēr reforma ieilga un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nespēja laikus izstrādāt novadu izveides projektus.

2005. gada 22. septembrī Saeima pieņēma grozījumus Administratīvi teritoriālās reformas likumā, kas cita starpā paredzēja, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā vairs nebūs pagastu. Novadu izveidei tika noteikti šādi kritēriji: 1) ir nodrošināta novada teritorijas ilg­laicīga un līdzsvarota attīstība; 2) ir novada pašvaldības funkciju veikšanai nepieciešamā infrastruktūra; 3) novada teritorijas lielums; 4) pastāvīgo iedzīvotāju skaits novada teritorijā; 5) pastāvīgo iedzīvotāju blīvums novada teritorijā; 6) novada pašvaldības sniegto pakalpojumu sasniedzamība; 7) novadu veidojošo vietējo pašvaldību ekonomiskā, ģeogrāfiskā un vēsturiskā vienotība; 8) ir nodrošināta optimāla novada pašvaldības teritorijas izveidošana, ņemot vērā blakusesošo novadu pašvaldību intereses.[4]

Pēc 2004. gada 1. janvāra apvienotajām pašvaldībām pārstāja piešķirt vienreizējas dotācijas no valsts budžeta, bet 2005. gada 20. decembrī to atkal atsāka. Sāka pieļaut arī ne tikai pašvaldību apvienošanos, bet arī atsevišķu, galvenokārt Rīgas rajona, pagastu pārdēvēšanu par novadiem. Savukārt 2007. gada 10. aprīlī visas Gulbenes rajona pašvaldības apvienojās un tika izveidots Gulbenes novads, šim piemēram sekoja arī Alūksnes rajona un Daugavpils rajona pašvaldību apvienošanās lielos novados.

Pēc vietējo pašvaldību iniciatīvas izveidotie novadiLabot

Ar administratīvo likumu izveidotie novadiLabot

2008. gadā novadu brīvprātīgā veidošanās tika pārtraukta un 2008. gada 18. decembrī Saeimā pieņemtais "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" noteica, ka izveidojot vai likvidējot novadu, kā arī grozot tā robežu, tiek ievēroti šādi noteikumi:

  • novada teritorija ir ģeogrāfiski vienota un tajā ir lauku teritorijas un apdzīvotās vietas;
  • novada pašvaldība nodrošina likumā noteikto funkciju izpildi;
  • novada teritorijā ir ne mazāk par 4000 pastāvīgo iedzīvotāju;
  • novada teritorijā ir ciems, kurā ir vairāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, vai pilsēta;
  • attālums no ikvienas apdzīvotās vietas novadā līdz novada administratīvajam centram nepārsniedz 50 km un ceļa infrastruktūra ir piemērota nokļūšanai līdz novada administratīvajam centram;
  • ir nodrošināta optimāla novada teritorijas izveidošana, ņemot vērā blakusesošo pašvaldību intereses un vēsturiskos sakarus.

Likuma pielikumos tika pievienots Latvijas novadu un to teritoriālā iedalījuma vienību saraksts.[5]

AtsaucesLabot

  1. Latviešu tautas dziesmas, red. A. Švābe, K. Straubergs, E.Hauzenberga-Šturma; priekšv. aut. A.Švābe. Kopenhāgena: Imanta, 1952.
  2. Latviešu konversācijas vārdnīcas XV. sējuma 29 381-2 slejas. Rīga, 1937. gads
  3. Administratīvi teritoriālās reformas likums
  4. Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā
  5. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums