Tukuma novads
Tukuma novads ir pašvaldība Zemgalē. Novads tika izveidots 2009. gadā, apvienojot bijušā Tukuma rajona Tukuma pilsētu un desmit pagastus. Novads robežojas ar Engures, Mērsraga, Kandavas, Jaunpils, Dobeles, Jelgavas un Babītes novadiem, kā arī Jūrmalas pilsētu. Novada administratīvais centrs ir Tukuma pilsēta.
| Tukuma novads | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
 | ||||||
|
||||||
| Centrs: | Tukums | |||||
| Platība: | 1199,7 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2016. gada 1. janvārī): | 31290[1] | |||||
| Blīvums: | 26.1 iedz./km2 | |||||
| Izveidots: | 2009. gadā | |||||
| Domes priekšsēdētājs: | Normunds Rečs (NA) | |||||
| Teritoriālās vienības: |
1 pilsēta un
10 pagasti[2] | |||||
| Mājaslapa: | www | |||||
 Tukuma novads Vikikrātuvē
| ||||||
Pēc 2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas novadā iekļauts Cēres pagasts, Degoles pagasts, Džūkstes pagasts, Engures pagasts, Irlavas pagasts, Jaunpils pagasts, Jaunsātu pagasts, Kandavas pagasts, Kandavas pilsēta, Lapmežciema pagasts, Lestenes pagasts, Matkules pagasts, Pūres pagasts, Sēmes pagasts, Slampes pagasts, Smārdes pagasts, Tukuma pilsēta, Tumes pagasts, Vānes pagasts, Viesatu pagasts, Zantes pagasts, Zemītes pagasts un Zentenes pagasts.[3]
DabaLabot
Tukuma novads izvietojies Latvijas rietumu daļā. Tā teritorijai nav pieejas Rīgas jūras līča piekrastei.
ReljefsLabot
Tukuma novada reljefs ir daudzveidīgs, jo tas atrodas Austrumkursas augstienes, Ziemeļkursas augstienes, Viduslatvijas zemienes un Piejūras zemienes teritorijās. Visos šajos rajonos ir atšķirīgi reljefa veidošanās apstākļi. Tukuma novadā iesniedzas Tīreļu līdzenuma mala, kura virsa ir lēzeni viļņota. Tur veidojušās pārmitras teritorijas. Galvenokārt tie ir augstie purvi, piemēram, Lielais Ķemeru tīrelis. Novada dienvidaustrumu malā iesniedzas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenums. Lielu Tukuma novada teritoriju aizņem Austrumkursas augstienes dabas apvidi. Centrālajā un dienvidu daļā atrodas Spārnenes viļņotais līdzenums. Rietumos novadā iestiepjas Austrumkursas augstienes Saldus pauguraine. Tukuma novada vidusdaļā ziemeļrietumos iesniedzas Ziemeļkurzemes augstienes Vanemas (Talsu – Tukuma) pauguraine.
Derīgie izrakteņiLabot
Tukuma novadā ir sastopams dolomīts, māls, saldūdens kaļķieži, smiltis un grants, kūdra un sapropelis.
ŪdeņiLabot
UpesLabot
Tukuma novada austrumu daļas upes pieder pie Lielupes baseina, rietumu daļas upes — pie Rīgas jūras līča baseina, bet centrālo un rietumu teritoriju upes — pie Ventas baseina. Lielākās upes Tukuma novadā ir Abava, Vašleja, Lāčupīte un Slocene.
ŪdenstilpesLabot
Novadā ir 31 ūdenstilpe, kas lielāka par 1 ha. Turklāt Tukuma novadā atrodas tikai 7 ezeri, kas lielāki par 20 ha. Lielākie no tiem ir Sēmes ezers, Seklis un Rideļu dzirnavezers. Arī daļa no Engures ezera atrodas Tukuma novadā.
Dabas aizsardzībaLabot
Tukuma novadā atrodas 1 nacionālais parks, 2 dabas liegumi, 1 dabas parks un 4 dabas pieminekļi.
Ķemeru nacionālais parks atrodas Džūkstes un Slampes pagastu teritorijā. Pārējā daļa no parka ir ārpus Tukuma novada teritorijas.
Dabas liegumi ir Riesta-Džūkstenes purvs, kas dibināts 1977. gadā Lestenes pagastā (platība – 347 ha) un Tumes meži, kas dibināts 2004. gadā, platība 68 ha, atrodas Tumes pagastā.
Dabas parks, kura daļa atrodas arī Tukuma novadā, ir Engures ezers. Tas dibināts 1998. gadā, platība 12 579 ha. Tukuma novadā tas atrodas Zentenes pagastā.
Tukuma novadā ir šādi dabas pieminekļi:
- dendroloģiskie stādījumi "Vāgnera dārzs" – atrodas valsts aizsardzībā no 1977. gada. Platība – 29 ha, atrodas Tumes pagastā;
- Tukuma Lauksargu dendroloģiskie stādījumi – 1977. gadā iekļauti dabas pieminekļu sarakstā;
- Jaunmoku aleja – atrodas Tumes pagastā. Platība – 1,7 ha;
- Vecmoku alejas – atrodas Tumes pagastā. Platība – 2,5 ha.
Tukuma novadā aug 94 dižkoki. Sēmes pagastā aug lielākais dižkoks Baltijā – Kaives Senču ozols. Tā apkārtmērs 1,3 m augstumā ir 10,14 m.
VēstureLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Tukuma novads tika izveidots 2009. gadā. Pirms tam tā bija daļa no Tukuma rajona.
Teritoriālais iedalījumsLabot
Tukuma novads administratīvi sīkāk dalās vienā pilsētā un 10 pagastos.
| Pilsēta | Platība (km²) | Iedzīvotāju skaits (01.01.2016.) |
Blīvums (cilv./km2) |
Admin. centrs |
|---|---|---|---|---|
 Tukums |
12,9 | 18 923 | 1466,9 | — |
| Pagasts | Platība (km²) | Iedzīvotāju skaits (01.01.2016.) |
Blīvums (cilv./km2) |
Admin. centrs |
|---|---|---|---|---|
| Degoles pagasts | 67,4 | 685 | 10,2 | Vienība |
| Džūkstes pagasts | 184,4 | 1481 | 8,0 | Džūkste |
| Irlavas pagasts | 114,0 | 1502 | 13,2 | Irlava |
| Jaunsātu pagasts | 95,1 | 982 | 10,3 | Abavnieki |
| Lestenes pagasts | 83,9 | 662 | 7,9 | Lestene |
| Pūres pagasts | 102,2 | 1482 | 14,5 | Pūre |
| Sēmes pagasts | 145,4 | 1265 | 8,7 | Sēme |
| Slampes pagasts | 155,1 | 1970 | 12,7 | Slampe |
| Tumes pagasts | 111,8 | 1806 | 16,1 | Tume |
| Zentenes pagasts | 122,6 | 532 | 4,3 | Zentene |
Apdzīvotās vietasLabot
Tukuma novadā ir viena pilsēta — Tukums. Pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datiem Tukuma novada teritorijā atrodas 82 ciemi. Lielākie ciemi pēc iedzīvotāju skaita ir Slampe (856 cilvēki 2015. gadā), Pūre (637), Tume (590), Irlava (582), Sēme (437), Džūkste (433), Sāti (306), Pienava (277), Vienība (272), Zentene (267), Lancenieki (262), Lestene (246), Kaive (231) un Ozolnieki (213).
Ciemu skaits katrā pagastā ir šāds:
- Degoles pagastā atrodas 3 ciemi;
- Džūkstes pagastā atrodas 8 ciemi;
- Irlavas pagastā atrodas 8 ciemi;
- Jaunsātu pagastā atrodas 10 ciemi;
- Lestenes pagastā atrodas 4 ciemi;
- Pūres pagastā atrodas 13 ciemi;
- Sēmes pagastā atrodas 10 ciemi;
- Slampes pagastā atrodas 7 ciemi;
- Tumes pagastā atrodas 13 ciemi;
- Zentenes pagastā atrodas 6 ciemi.
IedzīvotājiLabot
Etniskais sastāvsLabot
Pēc iedzīvotāju skaitu Tukuma novads ir trešais lielākais novads valstī.[nepieciešama atsauce]
PašvaldībaLabot
2017. gada Tukuma novada domes vēlēšanās uzvarēja partija Tukuma pilsētai un novadam, kura ieguva 32,02% vēlētāju atbalstu. Bez šīs partijas domē tika ievēlēta Latvijas Zaļā partija, Partija "VIENOTĪBA", Latvijas Zemnieku savienība, No sirds Latvijai un Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK".
TautsaimniecībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Tukuma novadā lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma ir "Stiga RM".[5] Nākamie lielākie uzņēmumi ir Vilomix Baltic (lauksaimniecības dzīvnieku barību ražošana), "Dekšņi" (mazumtirzniecības nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces), EMJ Metāls, CSK STEEL (metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošana).[5]
IzglītībaLabot
Tukuma novadā atrodas 3 vidusskolas, 8 pamatskolas, 1 sākumskola, 1 internātpamatskola, 8 pirmsskolas, 3 profesionālās ievirzes skolas.[6]
Viduskolas:
Pamatskolas
- Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatskola
- Tukuma 2. pamatskola
- Tukuma 3. pamatskola
- Džūkstes pamatskola
- Irlavas pamatskola
- Pūres pamatskola
- Pūres pamatskola Jaunsātu filiāle
- Tumes pamatskola
Sākumskolas
Internātpamatskolas
Pirmsskolas:
- Tukuma pirmsskolas Izglītības iestāde Pepija
- Tukuma pirmsskolas Izglītības iestāde Karlsons
- Tukuma pirmsskolas Izglītības iestāde Pasaciņa
- Tukuma pirmsskolas Izglītības iestāde Vālodzīte
- Tukuma pirmsskolas Izglītības iestāde Lote
- Tukuma pirmsskolas Izglītības iestāde Taurenītis
- Pūre pirmsskolas Izglītības iestāde Zemenīte
- Slampes pirmsskolas Izglītības iestāde Pienenīte
Profesionālas ievirzes skolas:
SportsLabot
Tukuma novadā populārākie sporta veidi ir futbols, florbols, basketbols, cīņas sports un vieglatlētika.
Futbola klubs "Tukums 2000" spēlē Latvijas pirmajā līgā (otra spēcīgākā līga Latvijā). Florbola klubs "Irlava/Avant" spēlē Latvijas pirmās līgas (otra spēcīgākā līga Latvijā) Rietumu grupā.
No Tukuma novada olimpiskajās spēlēs Latviju ir pārstāvējuši šķēpmetējs Dainis Kūla (1980), soļotājs Modris Liepiņš (1996, 2000, 2004), soļotāja Anita Liepiņa (1996, 2000, 2004), septiņcīņiece Līga Kļaviņa (2000), sprinteris Ronalds Arājs (2004), skrējēja Ieva Zunda (2004, 2008), kamaniņu braucējs Juris Eisaks (1984), riteņbraucējs Kaspars Ozers (1996).
KultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
ReliģijaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadniekiLabot
- Kārlis fon Meks (1821—1876), uzņēmējs
- Kārlis Vilhelms Kupfers (1829—1902), anatoms
- Kārlis Bergs (1843—1902), zoologs
- Jānis Kade (1858—1923), skolotājs un mūziķis
- Jēkabs Klaviers (1865—1937), karavīrs
- Teodors Zeiferts (1865—1929), dzejnieks un literatūrkritiķis
- Ludis Bērziņš (1870—1965), mācītājs un folklorists
- Ernests Birznieks-Upītis (1871—1960), rakstnieks
- Gustavs Zemgals (1871—1939), otrais Latvijas Valsts prezidents
- Valters Sadovskis (1882—1956), politiķis
- Oskars Dankers (1883—1965), ģenerālis
- Ludvigs Sēja (1885—1962), diplomāts
- Jānis Straubergs (1886—1952), skolotājs un kultūrvēsturnieks
- Ernests Gulbis (1888—?), politiķis
- Ādolfs Bļodnieks (1889—1962), politiķis, Latvijas Ministru prezidents (1933—1934)
- Kārlis Straubergs (1889—1962), folklorists un filologs
- Roberts Liepiņš (1890—1978), diplomāts
- Vija Artmane (1929—2008), aktrise
- Modris Liepiņš (1966), vieglatlēts
- Rihards Bargais (1969), dzejnieks
Ievērojamas vietasLabot
Tukuma novadā ir daudz skaistu apskates objektu.
- Apskates objekti Tukumā: Tukuma mākslas muzejs, Tukuma muzeja audēju darbnīca, salmu darbnīca, Durbes pils un parks .
- Slampes pagastā var apskatīt - Lielā Ķemeru tīreļa taka, skatu tornis kas atrodas uz lielās Ķemeru tīreļa takas;
- Pūres pagastā atrodas Pūres šokolādes muzejs;
- Džūkstes pagastā ir Džukstes baznīca, kura pašlaik tiek restaurēta, savukārt Lanceniekos atrodas Pasaku muzejs;
- Lestenē ir Brāļu kapi, Lestenes baznīca un Lestenes maiznīca;
- Sēmes pagastā Kaivē atrodas Kaives Senču ozols
AtsaucesLabot
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
- ↑ Tukuma novada pagasti[novecojusi saite]
- ↑ https://www.tvnet.lv/7002404/valsts-prezidents-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=cms_share
- ↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 16.01.2017. Skatīts: 13.01.2017.
- ↑ 5,0 5,1 «Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu pa gadiem». Lursoft statistika. Skatīts: 2018. gada 11. maijā.
- ↑ «Tukuma novada izglītības iestādes». Tukuma izglītības pārvalde.
Ārējās saitesLabot
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |