Vikipēdija

Saldus novads

pašvaldība Latvijā no 2021. gada 1. jūlija
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Saldus novads (2009—2021).

Saldus novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots agrākais Saldus novads un Brocēnu novads. Robežojas dienvidrietumos ar Dienvidkurzemes novadu, rietumos ar Kuldīgas novadu, ziemeļaustrumos ar Tukuma novadu, austrumos ar Dobeles novadu, kā arī dienvidos ar Lietuvas Šauļu un Telšu apriņķiem. Novada centrs atrodas Saldus pilsētā.

Saldus novads
Saldus novads no 2021. gada 1. jūlija Saldus novads no 2021. gada 1. jūlija
Centrs: Saldus
Kopējā platība:[1] 2 179,4 km2
 • Sauszeme: 2 122,5 km2
 • Ūdens: 56,9 km2
Iedzīvotāji (2022):[2] 26 688
Blīvums (2022): 12,6 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs: Māris Zusts (LZS)
Mājaslapa: saldus.lv
Saldus novads Vikikrātuvē

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Saldus rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījums Labot

Saldus novads sastāv no 21 teritoriālajām vienībām: Blīdenes pagasts, Brocēnu pilsēta, Cieceres pagasts, Ezeres pagasts, Gaiķu pagasts, Jaunauces pagasts, Jaunlutriņu pagasts, Kursīšu pagasts, Lutriņu pagasts, Nīgrandes pagasts, Novadnieku pagasts, Pampāļu pagasts, Remtes pagasts, Rubas pagasts, Saldus pagasts, Saldus pilsēta, Šķēdes pagasts, Vadakstes pagasts, Zaņas pagasts, Zirņu pagasts un Zvārdes pagasts.

Daba Labot

Novada vidus, ziemeļu un austrumu daļa atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, ar tajā ietilpstošajām daļām — centrā Saldus pauguraine, rietumos Vārmes nolaidenums, austrumos Spārnenes viļņotais līdzenums, dienvidaustrumos Lielauces pauguraine. Dienvidos Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenums. Rietumdaļā gar Ventu Kursas zemienes Pieventas līdzenums, galējos dienvidrietumos Ventas kreisajā krastā Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraine.[3] Reljefu veido galvenokārt lēzeni viļņoti pamatmorēnas līdzenumi (Ķirmeskalns 140 m), austrumos tie pāriet morēnu paugurainē, bet rietumos Ventas-Usmas ieplakā, kurā dziļā Ventas senleja ar terasēm.[4] Vietumis subglaciālo vagu ezervirknes.[5] Pamatiežus ziemeļdaļā veido augšdevona Famenas stāva nogulumi, dienvidu daļā pārsvarā perma, bet vietām arī juras, triasa, karbona un devona nogulumi. Derīgie izrakteņi: kaļķakmens (Kūmas, Nīgrande, Sātiņi-Sesile), dolomīts (Poģi), māls (Ceplīši, Ciecere, Saldus, Brocēni, Sātiņi), smilts (Namiķi), kūdra (Gāgu purvs, Veiķenieku purvs). Augsnes — galvenokārt podzolētās, vietām podzolētās gleja. Meži aizņem ap 40% no novada platības, purvi ap 3%.[5]

Nokrišņu daudzums 650 — 750 mm gadā, ar maksimumu rietumos. Vidējā mēneša temperatūra novadā pēc dažādu gadu datiem:

  • 1970. gadā, LME: -4 — -4,5 °C janvārī, +16,5 — +17 °C jūlijā.[4]
  • 1986. gadā, LPE: -5 °C janvārī, +16,5 °C jūlijā.[5]
  • 2020. gadā, Latvijas ģeogrāfijas atlants: -6 ° C janvārī, +16 — +16,5 ° C jūlijā.[3]

Upes Labot

Novads atrodas Ventas baseinā. Lielākās upes: Venta, Ciecere, Zaņa, Ezere, Vadakste, ziemeļdaļā Ēda (Šķēde), Amula, Imula.

Ūdenstilpes Labot

17 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Cieceres ezers (2,8 km²), Remtes ezers (0,76 km²).[5]

Dabas aizsardzība Labot

Teritoriāli lielākās aizsargājamās dabas teritorijas: Zvārdes mežu dabas parks, dabas liegumi — Sātiņu dīķi, Zvārde.

Vēsture Labot

Novada apdzīvotība zināma kopš bronzas laikmeta. 9.-10. gadsimtā novadu apdzīvoja galvenokārt kurši, austrumdaļā jaukti ar zemgaļiem. 13. gadsimtā lielākā tā daļa ietilpa kuršu Starpzemē, nelielas daļas kuršu Bandavā un zemgaļu Dobenē.[6] Kopš 13. gadsimta beigām gandrīz visa teritorija ietilpa Livonijas Kuldīgas komturejā, izņemot Ventas kreiso krastu, kurš piederēja Kurzemes bīskapijai,[5] kopš 1561. gada Kurzemes un Zemgales hercogistē, ar 1795. gadu Krievijas Impērijas sastāvā, ar 1797. gadu izveidotajā Kurzemes guberņā. No 1915. gada vidus teritoriju bija okupējusi Vācija,[5] 1919. gadā tā pārgāja Latvijas kontrolē.

Iedzīvotāji Labot

Iedzīvotāju skaita izmaiņas Labot

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
193536 559—    
195935 751−2.2%
196735 983+0.6%
GadsIedz.±%
197036 619+1.8%
197936 165−1.2%
198939 468+9.1%
GadsIedz.±%
200038 439−2.6%
201131 837−17.2%
202126 879−15.6%
Lielākās apdzīvotās vietas
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāji
(2021)[8][9]
1. Saldus Pilsēta - 10 833
2. Brocēni Pilsēta - 3105
3. Druva Ciems Saldus 1045
4. Lutriņi Ciems Lutriņu 514
5. Kalni Ciems Nīgrandes 507
6. Ezere Ciems Ezeres 500
7. Nīgrande Ciems Nīgrandes 372
8. Kursīši Ciems Kursīšu 359
9. Oškalni Ciems Cieceres 357
10. Pampāļi Ciems Pampāļu 351

Nacionālais sastāvs Labot

Saldus novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā[10]
Latvieši (23252)
  
 87.5%
Lietuvieši (1430)
  
 5.4%
Krievi (1110)
  
 4.2%
Baltkrievi (287)
  
 1.1%
Ukraiņi (247)
  
 0.9%
Cita un neizvēlēta (248)
  
 0.9%

Pašvaldība Labot

Pamatraksts: 2021. gada Saldus novada domes vēlēšanas

Tautsaimniecība Labot

Izglītība Labot

Sports Labot

Kultūra Labot

Reliģija Labot

Ievērojami novadnieki Labot

Ievērojamas vietas Labot

Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Saldus novadā

Attēlu galerija Labot

  •  

    Brocēnu būvmateriālu kombināts 2000. gadā

  •  

    Remtes muiža

  •  

    Saldus, Miera iela

  •  

    Skats uz Saldu no ūdenstorņa

  •  

    Ezeres muiža

  •  

    Pie Silzemju dīķa

Atsauces Labot

  1. ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
  3. ↑ 3,0 3,1 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
  4. ↑ 4,0 4,1 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  281. lpp.
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 Latvijas padomju enciklopēdija. 8. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 550. lpp.
  6. ↑ Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986.
  7. ↑ https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/
  8. ↑ PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
  9. ↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
  10. ↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022». Skatīts: 04.07.2022.

Ārējās saites Labot

Skatīt arī Labot

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Saldus_novads&oldid=3894947"