Jelgava
- Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Jelgava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas. 13. gadsimta vidū Livonijas ordeņa mestrs Konrāds no Mandernas pavēlēja celt krustnešu pili uz Garās salas Upmales zemē, lai izveidotu krusta karotāju atbalsta punktu cīņai ar zemgaļiem. Par Jelgavas dibināšanas brīdi tiek uzskatīta Mītavas pils uzcelšana 1265. gadā. Pilsētas tiesības Jelgava ieguva 1573. gadā un ilgu laiku bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas galvaspilsēta. Otrā pasaules kara kaujā par Jelgavu tika iznīcināta gandrīz visa pilsētas vēsturiskā apbūve.
| Jelgava | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Valstspilsēta | |||||
 Jelgavas centrālā daļa | |||||
| |||||
  Jelgava | |||||
| Koordinātas: 56°38′54″N 23°42′50″E / 56.64833°N 23.71389°EKoordinātas: 56°38′54″N 23°42′50″E / 56.64833°N 23.71389°E | |||||
| Valsts |
 Latvija | ||||
| Pilsētas tiesības | kopš 1573. gada | ||||
| Citi nosaukumi |
vācu: Mitau poļu: Mitawa lietuviešu: Mintauja krievu: Митава | ||||
| Administrācija | |||||
| • Domes priekšsēdētājs | Andris Rāviņš (LZS) | ||||
| Platība[1] | |||||
| • Kopējā | 60,6 km2 | ||||
| • sauszeme | 57,7 km2 | ||||
| • ūdens | 2,9 km2 | ||||
| Iedzīvotāji (2023)[2] | |||||
| • kopā | 54 836 | ||||
| • vieta | 4 | ||||
| • blīvums | 951,0 iedz./km2 | ||||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||||
| Pasta indeksi | LV-30(01-18) | ||||
| Mājaslapa | www.jelgava.lv | ||||
 Jelgava Vikikrātuvē | |||||
Nosaukums labot šo sadaļu
Vēsturiskais Jelgavas nosaukums ir Mītava (latīņu: Mitovia, vācu: Mitau). Pēc vienas no hipotēzēm, šis ir latviskas izcelsmes vārds, kas saistīts ar vārdu 'mīt' jeb mainīt.[4] No 17. gadsimta latviešu valodā pilsētas nosaukums ir "Jelgava"[nepieciešama atsauce].
Nosaukums "Jelgava" visbiežāk tiek saistīts ar jēdzienu "pilsēta". Pēc senākiem valodnieku uzskatiem (ieskaitot Jāni Endzelīnu) Jelgavas nosaukums cēlies no lībiešu valodas vārda jālgab, kas apzīmē pilsētu. Mūsdienu valodnieki atzīst, ka vārds jālgab lībiešu valodā radies no latviešu valodas vārda "jelgava". Pēc biežāk paustā viedokļa "jelgava" apzīmēja nocietinātu, grūti pieejamu vietu, pretstatā jēdzienam "pilsēta", kas apzīmējis lielu, atklātu apdzīvotu vietu. Ar "jelgavu" saistīti arī citi vietvārdi Latvijā — Jelgavas kalns (Turaidā, Kalncempjos), Jalgavas kalns (Sēlpilī), Jelgavkalns (Rencēnos), Jelgavkrasti (Liepupē),[5] kā arī Jaunjelgava.
Ģerbonis labot šo sadaļu
Jelgava savu ģerboni ieguva vienlaicīgi ar pilsētas tiesībām 1573. gadā, tajā bija attēlots staltbriedis, vēlāk alnis. 1579. gadā ģerboni papildināja ar Polijas—Lietuvas kopvalsts valdnieka Stefana Batorija ģerboni. 1925. gada aprakstā ģerboņa dzīvnieks ir nosaukts par briedi, uz tā kakla ir vairodziņš ar Latvijas mazo ģerboni. Padomju laikā Latvijas mazā vairodziņa vietā ģerboņa apakšējā daļā bija novietota viļņota josla, kā Latvijas PSR karogā.
2002. gada 11. jūlija Heraldikas komisija izmainīja Jelgavas ģerboņa aprakstu: "Purpura laukā aļņa galva dabiskā krāsā, uz kakla valsts mazais ģerbonis (bez zvaigznēm)".[6]
-
1756. gada pilsētas zīmogs
-
18. gadsimta beigu zīmogs
-
1846. gada pilsētas ģerbonis
2016. gada 13. decembrī tika apstiprināts Jelgavas pilsētas lielais ģerbonis.[7]
Vēsture labot šo sadaļu
Jelgava izveidojusies 13. gadsimtā ap krustnešu būvēto pili ar nosaukumu Mītava. Pilsētas tiesības Jelgavai ir no 1573. gada. No 1578. līdz 1795. gadam Jelgavas pils bija Kurzemes un Zemgales hercogu galvenā rezidences vieta. 1775. gadā Jelgavā nodibināja akadēmisko ģimnāziju jeb "Pētera akadēmiju" (Academia Petrina). Pēc Kurzemes hercogistes iekļaušanas Krievijas Impērijas sastāvā 1795. gadā Jelgava kļuva par Kurzemes guberņas pārvaldes centru. 1812. gada kara laikā pēc krievu atkāpšanās Jelgavu ieņēma Franču republikas sabiedrotā Prūsijas armija.[8] Pēc kara beigām Jelgava izveidojās par lielu satiksmes mezglu pie Krievijas Impērijas rietumu robežas. Pāri purviem un mežiem cauri Olainei izbūvēja lielceļu Rīga—Jelgava (1837), kas sazarojās lielceļos Jelgava—Tērvete (1837), Jelgava—Šauļi (1839) un Jelgava—Dobele (1849). Uz Rīgu regulāri sāka kursēt diližansi un Lielupes upju tvaikonis. 1868. gadā atklāja Rīgas—Jelgavas dzelzceļa līniju, ko tālāk izbūvēja līdz Mažeiķiem (1873), notika pilsētas industrializācija. 1895. gadā Jelgavā advokāta J. Čakstes vadībā notika IV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. 1904. gadā pabeidza būvēt dzelzceļa līniju Krustpils—Jelgava—Tukums—Ventspils.
Bermontiādes laikā Jelgavas pilī atradās Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas galvenā mītne, kuru tā pirms atkāpšanās nodedzināja. Latvijas Bruņotie spēki Jelgavu atbrīvoja 1919. gada 21. novembrī.
Otrā pasaules kara beigās Sarkanā armija pavērsa uzbrukumu no Šauļiem 1944. gada 28. jūlijā Jelgavas un Tukuma virzienā, lai ielenktu Vērmahta karaspēka grupu "Ziemeļi". Vērmahts Jelgavu pasludināja par "cietoksni", tomēr pēc pamatīgas bombardēšanas Sarkanā armija no 30. jūlija līdz 7. augustam ielu kaujās ieņēma Lielupes kreiso krastu. Augustā Vērmahts no jauna uzbruka Jelgavai no ziemeļiem, bet nespēja to ieņemt. Līdz 10. oktobrim Jelgava atradās frontes zonā un tika gandrīz pilnīgi nopostīta. Pēc kara beigām pilsētu vairāku desmitu gadu laikā pilnīgi pārbūvēja.
-
Jelgavas panorāma vācu okupācijas laikā (1915—1918) pāri Driksai. Redzami (no kreisās) pareizticīgo baznīcas, sinagogas, luterāņu baznīcas, Jelgavas ģimnāzijas un katoļu baznīcas torņi.
-
Lielās ielas kopskats no tirgus līdz Sv. Annas baznīcai.
Klimats labot šo sadaļu
| Jelgava meteoroloģiskie dati | |||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gads |
| Augstākā temperatūra °C (°F) | 10.7 (51.3) |
13.5 (56.3) |
19.7 (67.5) |
27.4 (81.3) |
30.0 (86) |
32.8 (91) |
36.0 (96.8) |
33.7 (92.7) |
30.1 (86.2) |
23.4 (74.1) |
17.0 (62.6) |
11.6 (52.9) |
36 (96.8) |
| Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) | −0.3 (31.5) |
0.3 (32.5) |
4.9 (40.8) |
12.4 (54.3) |
18.1 (64.6) |
21.3 (70.3) |
23.9 (75) |
23.1 (73.6) |
17.8 (64) |
10.8 (51.4) |
4.8 (40.6) |
1.1 (34) |
11.52 (52.72) |
| Dienas vidējā temperatūra °C (°F) | −2.7 (27.1) |
−2.7 (27.1) |
0.7 (33.3) |
6.7 (44.1) |
12.0 (53.6) |
15.5 (59.9) |
17.9 (64.2) |
17.0 (62.6) |
12.3 (54.1) |
6.9 (44.4) |
2.5 (36.5) |
−0.9 (30.4) |
7.1 (44.78) |
| Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) | −5.7 (21.7) |
−6.2 (20.8) |
−3.6 (25.5) |
1.1 (34) |
5.1 (41.2) |
8.9 (48) |
11.6 (52.9) |
10.8 (51.4) |
7.0 (44.6) |
2.9 (37.2) |
−0.1 (31.8) |
−3.6 (25.5) |
2.35 (36.22) |
| Zemākā temperatūra °C (°F) | −34.5 (−30.1) |
−34.9 (−30.8) |
−30.1 (−22.2) |
−14.2 (6.4) |
−5.3 (22.5) |
−1.1 (30) |
2.8 (37) |
0.3 (32.5) |
−6.4 (20.5) |
−10.1 (13.8) |
−22.4 (−8.3) |
−32.2 (−26) |
−34.9 (−30.8) |
| Nokrišņu daudzums mm (collas) | 43.6 (1.717) |
34.8 (1.37) |
33.8 (1.331) |
36.0 (1.417) |
52.4 (2.063) |
73.4 (2.89) |
82.1 (3.232) |
69.4 (2.732) |
59.9 (2.358) |
68.2 (2.685) |
50.4 (1.984) |
47.1 (1.854) |
651.1 (25.633) |
| Vidējais dienu skaits ar nokr. | 13 | 10 | 11 | 8 | 9 | 11 | 11 | 11 | 11 | 13 | 13 | 14 | 135 |
| Avots nr. 1: LVĢMC[9][10] | |||||||||||||
| Avots nr. 2: NOAA (precipitation days 1981-2010)[11] | |||||||||||||
Apkaimes labot šo sadaļu
Jelgava ir sadalīta 21 apkaimēs jeb rajonos
- Būriņu dārzi ir maza, noslēgta apkaime abpus Būriņu ceļam. No pārējās Jelgavas Būriņu dārzus atdala Svētes upe. Ieliņas, kas atzarojas no Būriņu ceļa, bieži ir aizaugušas un šauras, ar mazdārziņiem un, pa laikam, arī savrupmājām.
- Cepļi Senākos laikos šeit bija hercogistes ķieģeļu cepļi. Nosaukums vecās Latvijas laikā bija saglabājies Veccepļu māju nosaukumā. No tā arī nācis Cepļu ielas un apkaimes nosaukums. Cepļi ir maza, noslēgta apkaime starp Lielupi, dzelzceļu, un rūpnieciskām ēkām, uz kuru ved tikai viena iela.
- Cukurfabrika ir apkaime, kurā kādreiz bija pirmā Latvijas cukurfabrika. Tās galvenās ielas — Brīvības bulvāris, Lāčplēša iela, Aviācijas iela ir veidojušās vecās Latvijas laikā.
- Dienvidu gals stiepjas gar Tērvetes ielu, tas izplešas dienvidu virzienā kā liels trijstūris. Platajā galā tas ietver lielu daļu meža. Ieliņas šeit ir retas un īsas ar savrupmājām un dārziņiem.
- Ģintermuiža ir mierīga un klusa apkaime, kuras vidū ir vecā Ģintermuižas slimnīca, bet apkārt guļ savrupmāju ielas. Apkaime atrodas starp Svēti, Miezīti, Atmodas ielu un dzelzceļu.
- Jaunais gals guļ puslokā ap Jelgavas vidu, bet tā robeža dienvidos ir Atmodas iela. Šī apkaime ir samērā jaunu savrupmāju nogabals.
- Langervalde atrodas starp dzelzceļa līniju un Jelgavas rietumu robežu. Apkaime ir vecā Langervaldes parka vietā, tāpēc lielāko tās daļu aizņem ar retām takām šķērsots mežs, gar ceļiem rindojas savrupmājas un dažviet gadās ražošanas apbūve.
- Lapskalns ir liela apkaime Jelgavas ziemeļos. Senāk apkaimes vidū ir bijušas vairākas muižas, arī Lapskalna muiža, kuras virzienā veda Lapskalna ceļš un Lapskalna iela (tātad nosaukums vienmēr ir bijis vienskaitlī). No laukiem par pilsētu Lapskalns ir kļuvis diezgan nesen, kad šeit ir izveidojušies blokmājas, savrupmājas, mazdārziņi, lidlauks, bet daļa apkaimes joprojām ir neapbūvēta.
- Lediņi ir vēl viena mazdārziņu apkaime, ko no Sieramuižas atdala šoseja un meži apbus tai. Te ir atrodams Jelgavas augstākais punts, Lediņu kalns, kas mūsdienās ir apaudzis ar kokiem. Lediņi pieslejas Jelgavas austrumu robežai — Vircavai.
- Līnijas Jelgavas ziemeļrietumos nosaukumu ir ieguvušas no sešām numurētām līnijām, kuras šķērso visu apkaimi no dienvidiem uz ziemeļiem. Šī apkaime sastāv no savrupmājām un taisnām ielām, to dienvidos ierobežo Dobeles šoseja.
- Miezītes nosaukums ir cēlies no senās Miezītes saimniecības, kuras lauki kādreiz pletās šajā apkaimē. Tās ielas veido no Dobeles šosejas atzarojušies ceļi. Ziemeļos Miezītei ir Dobeles šoseja, bet dienvidos — Ģintermuiža un Būriņu dārzi, tās galvenā apbūve ir ģimeņu mājas.
- Ozolpils ir apkaime Jelgavas ziemeļos, aiz Lielupes un Loka maģistrāles. Ceļi šeit ir taisni un smilšaini, gar kuriem rindojas vecākas un jaunākas ģimenes mājas.
- Pogu laukus no pārējās Jelgavas divās pusēs atdala dzelzceļi, trešajā — Svēte. Retas ielas ar retām mājām liek šai apkaimei drīzāk atgādināt laukus, nevis pilsētu.
- Prospektu gals ir Jelgavas vizītkarte, vieta ar muzejiem un birojiem, kuru labprāt apskata iebraucēji. Apkaimes mugurkauls ir četri galvenie Jelgavas prospekti, kuri, neskatoties uz XX gadsimta postījumiem, vēl joprojām stiepjas taisni no ziemeļiem uz dienvidiem — Zemgales prospekts, Akadēmijas iela, J. Čakstes bulvāris, Pasta iela.
- RAF mikrorajons atrodas starp Rīgas ielu un Ozolpili. Nosaukums ir nācis no rūpnīcas RAF blokmāju rajona starp Pērnavas ielu un Loka maģistrāli. Tomēr šīs apkaimes (sarunvalodā tās nosaukums jau sen ir lokāms vārds "Rafs"[nepieciešama atsauce]), platība ir ļoti liela, tās galveno daļu veido Vecā ceļa ielu "baseins". Tā lielākā daļa ir ģimeņu mājas ar dārziem un arī sporta iestādes.
- Romas krogs guļ gar Romas ielu starp Lietuvas šoseju un Miera ielu ziemeļos. Šī apkaime pilnībā sastāv no savrupmājām haotiskā ielu tīklā.
- Salas Jelgavā ir divas — Pasta sala un Pilssala. Protams, galvenais apskates objekts te ir Jelgavas pils, bet pēdējā laikā arī pārējā apkaime ir pārveidojusies par iecienītu pastaigu un atpūtas vietu.
- Sieramuiža ir Jelgavas dienvidaustrumos, un no pārējās Jelgavas to atdala Platone. Kādreiz te bija Sieramuiža ar saviem laukiem, bet tagad mazdārziņi. Ielas šeit lielākoties ir taisnas un kārtīgas.
- Vecais gals sākas no Lielās ielas dienvidos un iet līdz Zvejnieku ielai un Satiksmes ielai ziemeļos. Ielu tīkls galvenokārt šeit ir veidojies senos laikos un nav daudz izmainījies līdz mūsdienām.
- Vidus Jelgavas Vidu no dienvidiem ieskauj Zirgu iela, Augusta iela un Kungu iela, aiz kurām sākas Jaunais gals, austrumos Mātera iela to atdala no Prospektu gala, ziemeļos aiz Lielās ielas sākas Vecais gals. No šejienes uz dienvidiem izstiepjas Jelgavas garākā iela — Tērvetes iela. Vidus ir Jelgavas sirds, kura parasti paliek noslēpta no svešiniekiem.
- Viskaļi atrodas trijstūrī starp Rūpniecības ielu, Lietuvas šoseju un Būriņu dārziem. Viskaļu nosaukums ir cēlies no hercogistes laiku Fiskālās muižas. Šeit savrupmājas mijas ar rūpniecisko apbūvi.[12]
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām 2020. gadā pilsētā bija 56 062 iedzīvotāji.[13]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Etniskais sastāvs labot šo sadaļu
| Iedzīvotāju etniskais sastāvs Jelgavā 2020. gadā.[14] | kopā 56 062 Latvieši
Krievi
Baltkrievi
Ukraiņi
Poļi
Lietuvieši
Cita un neizvēlēta
| ||||||||||||||||||
| Tautība | Procenti | Iedz. skaits | |||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Latvieši | 61,5% | 34 496 | |||||||||||||||||
| Krievi | 25,1% | 14 078 | |||||||||||||||||
| Baltkrievi | 5,0% | 2805 | |||||||||||||||||
| Ukraiņi | 2,4% | 1321 | |||||||||||||||||
| Poļi | 1,7% | 952 | |||||||||||||||||
| Lietuvieši | 1,4% | 761 | |||||||||||||||||
| Cita un neizvēlēta | 2,9% | 1649 | |||||||||||||||||
Cilvēki labot šo sadaļu
Šajā rakstā nav minēta būtiska informācija saistībā ar raksta tematu vai arī ne tik nozīmīga informācija ir pārāk uzsvērta. Teksts var radīt nepareizu priekšstatu par raksta tematu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Jelgavā dzimuši:
- Frīdrihs Ketlers (1569—1642), Kurzemes un Zemgales hercogs
- Vilhelms Ketlers (1574—1640), Kurzemes un Zemgales hercogs
- Pēteris Bīrons (1724—1800), Kurzemes un Zemgales hercogs
- Firhtegots Lēberehts fon Nordenflihts (Nordenflycht; 1752—1815), kalnrūpniecības inženieris
- Johans Heinrihs Baumanis (1753—1832), gleznotājs
- Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs (Boehlendorff; 1771—1825), rakstnieks
- Vilhelmīne fon Zagana (Sagan; 1781—1839), augstmane
- Kārlis Eduards Eihvalds (Eichwald; 1795—1876), ģeologs
- Eduards Totlēbens (1818—1884), militārais inženieris
- Aleksandrs Faltins (Faltin; 1819—1899), jurists, politiķis
- Augusts Bīlenšteins (Bielenstein; 1826—1907), valodnieks, folklorists un teologs
- Jūlija Hausmane (Hausmann; 1826—1901), dzejniece
- Ādolfs Alunāns (1848—1912), aktieris, režisors
- Eduards Zīslaks (Sieslack, 1850—1888), grāmatizdevējs
- Jānis Valters (1869—1932), gleznotājs
- Pauls Šīmanis (1876—1944), politiķis
- Marija Vecrumba (1885—1919), ārste
- Mintauts Čakste (1893—1962), jurists
- Mamerts Stankevičs (Stankiewicz; 1889—1939), jūrnieks
- Žanis Lipke (1900—1987), ebreju glābējs
- Arturs Apinis (1904—1975), grafiķis
- Pēteris fon der Ostenzakens (Osten-Sacken; 1909—2008), astronoms
- Voldemārs Fridrihs Gothards (1929), čekists
- Jānis Lūsis (1939—2020), vieglatlēts
- Maija Tabaka (1939), māksliniece
- Nora Bumbiere (1947—1994), dziedātāja
- Inese Vaidere (1952), politiķe
- Aigars Vilims (1955), aktieris
- Einars Repše (1961), politiķis
- Edgars Šneps (1972), basketbolists
- Renārs Kaupers (1974), mūziķis
- Artūrs Skrastiņš (1974), aktieris
- Andris Keišs (1974), aktieris
- Kaspars Znotiņš (1975), aktieris
- Jānis Joņevs (1980), rakstnieks
Sadraudzības pilsētas labot šo sadaļu
Jelgavai ir sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:[15]
|
|
.svg){kind=small}
¹ — sadraudzības līgums apturēts
Kultūra labot šo sadaļu
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Jelgava" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
.jpg)
Jelgavā regulāri notiek starptautisks Ledus skulptūru festivāls, Studentu folkfestivāls, Lieldienu pastaiga, Latvijas Stādu dienas, Uzņēmēju dienas, Jelgavas pilsētas svētki, Vasaras saulgrieži Jelgavā, zāļu tirgus, Starptautiskā kaķu izstāde "Jelgavas kaķis", Sporta diena, Starptautiskais Smilšu skulptūru festivāls, Vispārējie Latvijas piena, maizes un medus svētki un Piena paku laivu regate, Mācību gada sākums, Metāla svētki, Azemitologa svētki, Rudens gadatirgus "Miķeļdienu gaidot", Latvijas Amatierteātru festivāls "No aktiera nāk joki", Studentu dienas, Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinības, Gada nogales svētki.
Pilsētā darbojas šādi muzeji: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs, vēstures ekspozīcijas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī, Latvijas Lauksaimniecības universitātes muzejs, Rundāles pils muzeja ekspozīcija Jelgavas pilī "Kurzemes un Zemgales hercogu kapenes", Latvijas dzelzceļa muzeja Jelgavas ekspozīcija, psihiatriskās slimnīcas "Ģintermuiža" muzejs, Ugunsdzēsības ekspozīcija. Bibliotēkas: Jelgavas pilsētas bibliotēka (Akadēmijas ielā 26), Pārlielupes bibliotēka (Loka maģistrāle 17), Miezītes bibliotēka (Dobeles šoseja 100), bērnu bibliotēka "Zinītis" (Lielā iela 15).
Apskatāmi šādi kultūrvēsturiski objekti: Jelgavas pils (Lielā iela 2), viesnīca "Jelgava" (Lielā iela 6), Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija (Akadēmijas iela 10), Jelgavas vecpilsēta, Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis (Akadēmijas iela 1), Svētās Annas baznīca (Lielā iela 22a), Bezvainīgās jaunavas Marijas katedrāle (Katoļu iela 11), Svētā Simeona un Svētās Annas pareizticīgo katedrāle (Raiņa iela 5), Svētā Jāņa baznīca (Jāņa iela 1), Jelgavas baptistu baznīca (Mātera iela 54), Mīlestības aleja (Dobeles šosejas malā), Villa Medem (Uzvaras parka teritorijā), Valdekas pils (Rīgas iela 22), Jelgavas stacija (Stacijas iela 1).
Zaļās teritorijas un parki: Jelgavas pils parks, Stacijas parks, Raiņa parks, Hercoga Jēkaba laukums, Skvērs Mātera ielā, Alunāna parks, Svētbirze, Ozolpils parks, Valdekas parks, Ozolskvērs, Uzvaras parks, Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas parks, Lielupes palienes pļavas, Langervaldes mežs, Grēbnera parks, mežs pie RAF dzīvojamā masīva, mežs pie Jelgavas apvedceļa.
Sports labot šo sadaļu
Jelgavā atrodas vairāki sporta kompleksi: Zemgales Olimpiskais centrs (Kronvalda ielā 24), kurā ietilpst sporta spēļu halle, vieglatlētikas stadions, futbola laukumi, pludmales volejbols, BMX trase, trenažieru zāle, kafejnīca. Sporta un atpūtas komplekss "Zemgale" (Rīgas ielā 11), tajā ietilpst hokeja laukums, slidošana, boulings, tenisa korti, viesnīca, konferenču zāle, pirts ar atpūtas telpu. Jelgavas Tenisa centrs (Lietuvas šosejā 68a) ar tenisa inventāra veikalu un nomu. Jelgavas pilsētas sporta nams (Raiņa ielā 6), ietilpst cīņas sports, grupu sporta spēļu treniņu nodarbības, aerobika. Jelgavas pilsētas sporta halle (Mātera ielā 44a) ar sporta spēļu, trenažieru un aerobikas zālēm. LLU sporta nams (Raiņa ielā 1) ar baseinu studentu sportam. Sporta komplekss "Rullītis" (Akas ceļā 1) tehniskajiem sporta veidiem.
Sporta servisa centrs (Raiņa ielā 6) sporta pasākumu organizēšanai. Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skola (Lapskalna ielā 18b), novirzieni: vieglatlētika, futbols, basketbols, smaiļošana un kanoe airēšana, džudo, šahs. Jelgavas Specializētā peldēšanas skola (Raiņa ielā 1). Jelgavas Ledus sporta skola. Bendija klubs.[16]
Skatīt arī labot šo sadaļu
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
- ↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 703. lpp.
- ↑ Laimute Balode, Ojārs Bušs. No Abavas līdz Zilupei. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2015, 120. lpp. ISBN 978-9984-829-28-9
- ↑ Konstantīns Karulis, "Latviešu etimoloģijas vārdnīca", Rīga, Avots 2001, šķirklis "pilsēta"
- ↑ «Pilsētas ģerbonis». Jelgava.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 5. decembrī. Skatīts: 2012. gada 20. aprīlī.
- ↑ Jelgavas pilsētas lielais ģerbonis
- ↑ Nikolajs Ķaune. Vecā Jelgava. Rīga : Valters un Rapa, 1939, 55. lpp.
- ↑ «Klimatisko normu dati» (latviešu). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Skatīts: 2023-03-20.
- ↑ «Gaisa temperatūras rekordi» (latviešu). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Skatīts: 2023-03-20.
- ↑ «World Meteorological Organization Climate Normals for 1981-2010» (en-us). National Oceanic and Atmospheric Administration. Skatīts: 2023-03-30.
- ↑ «Jelgavas apkaimes». jelgavas-ielas.lv. Skatīts: 2022-07-14.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
- ↑ Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2020. gada 30. novembrī.
- ↑ Par Jelgavu. Sadraudzības pilsētas
- ↑ Bendijs — ātrākā spēle uz ledus[novecojusi saite]
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jelgava.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
- Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
- Jelgavas pilsētas pašvaldības portāls
- Jelgavas ielas
- Lielinieku laiki Jelgavā (Daudz vecu Jelgavas skatu)
- Laikraksts „Zemgales Ziņas”
- Laikraksts „Jelgavniekiem.lv”