Rūjiena
Rūjiena ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Rūjas upes krastā, Rūjienas novada centrs.
| Rūjiena | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
 Piemineklis «Sējējs» Rūjienā | |||
| |||
  Rūjiena | |||
| Koordinātas: 57°54′0″N 25°19′18″E / 57.90000°N 25.32167°EKoordinātas: 57°54′0″N 25°19′18″E / 57.90000°N 25.32167°E | |||
| Valsts |
 Latvija | ||
| Novads | Rūjienas novads | ||
| Pilsētas tiesības | kopš 1920. gada | ||
| Vēsturiskie nosaukumi | vācu: Rujen | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 7,8 km2 | ||
| Augstums | 55 m | ||
| Iedzīvotāji (01.01.2016.)[1] | |||
| • kopā | 3 088 | ||
| • blīvums | 395,9/km² | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indeksi | LV-4240 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Rūjiena Vikikrātuvē | |||
Satura rādītājs
NosaukumsLabot
Savu nosaukumu Rūjiena ieguvusi no pilsētai cauri tekošās Rūjas. Savukārt Rūjas upe, kas iztek no Ruhi ezera (Ruhijärv) Igaunijā, savu nosaukumu visticamāk ieguvusi no igauņu valodas vārda ruhi (sile, vienkoču laiva).[2]
VēstureLabot
Līdz 14. gadsimta sākumam Livonijas ordenis Rūjienā uzcēla savu mūra pili (hove to Ruyen) un Sv. Bērtuļa baznīcu pie ceļa, kas veda no Vīlandes pils uz Burtniekiem. 1491. gadā rakstos pieminēts miests pie pils. Rūjienas pilij atkārtoti uzbruka krievu karaspēks, ko vadīja Maskavijas lielkņazs Ivans III (1481), Krievijas cari Ivans IV (1560) un Pēteris I (1704).
Pēc dzimtbūšanas atcelšanas Ternejas muižas teritorijā pamazām izveidojās miests, kurā 1840. gados iedalīja apbūves gabalus. 1872. gadā miestu atdalīja no Ternejas muižas pagasta. 1896. gadā atklāja dzelzceļa līniju Valka—Rūjiena—Pērnava (sliežu platums 750 mm), kas darbojās līdz 1944. gadam. 1897. gadā Rūjenes miestā bija 335 dzīvojamās ēkas un 3500 iedzīvotāji, bet 1914. gadā jau vairāk nekā 4000 iedzīvotāji. Darbojās koku zāģētava, nažu kaltuve, konfekšu un limonādes rūpnīcas, sešas skolas, četras biedrības, miertiesa, zemnieku virstiesa, aptieka, te dzīvoja Valmieras apriņķa priekšnieka palīgs un vairāki ārsti.[3]
1905. gada revolūcijas laikā varu Rūjienā no 6. līdz 20. decembrim pārņēma revolucionārā Rūjienas tautas dome un tautas milicija. Latvijas brīvības cīņu laikā Rūjienā atradās Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljons. 1920. gadā Rūjenes miestam piešķīra pilsētas tiesības. 1923. gadā Rūjenes nosaukuma vietā sāka lietot Rūjienas nosaukumu. 1937. gadā tika atklāta Rīgas—Rūjienas platsliežu dzelzceļa līnija. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada septembrī vācu armija pirms atkāpšanās nodedzināja apmēram 200 ēku un pilnīgi iznīcināja Valkas-Rūjienas-Pērnavas dzelzceļu.[4] 1949.-1959. gadā pastāvēja Rūjienas rajons.
1992. gada Rūjienā mācītājmuižas zirgu stallī atvēra muzeju ar Arvīda Straujas darbiem, tēlnieka Jāņa Zariņa skulptūrām un baznīcas grāmatām.[2]
Rūjienas pils un dzirnavu plāns 17. gs.
Rūjiena 18. gadsimta beigās (J. K. Broces kolekcija)
Rūjienas baznīca 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas)
Rūjienas (Rujenas) stacija (pēc 1896)
Rūjienas domes ēka (Klinklāvs, 1936)
.jpg)
Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot
|
|
|
IzglītībaLabot
Šajā rakstā nav ievērots enciklopēdisks valodas stils Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Ir ierosinājums sadalīt šo rakstu atsevišķos rakstos |
Rūjienā ir viena vispārējās izglītības mācību iestāde — Rūjienas vidusskola. Skola izvietota divās ēkās. Skolā īpašā cieņā ir basketbols, darbojas jauniešu koris, zēnu koris, meiteņu koris, 1.-4. klašu koris, pūtēju orķestris, vokāli instrumentālais ansamblis, akordeonistu ansamblis, četri tautisko deju kolektīvi un popgrupa. Skolā par tradīciju ir kļuvuši vairāki ikgadēji pasākumi: Zinību diena, Skolotāju diena, Aristoteļa svētki jeb 10. klašu skolēnu iesvētīšana, Pilsonības nedēļa, Jauno talantu konkurss, Ziemassvētku koncerts, Jaungada basketbola turnīrs, Žetona vakars, Ēvalda diena, konkurss "Top meitene un zēns", Pēdējais zvans, izlaidums, absolventu salidojumi.[2]
Rūjienā ir trīs profesionālās ievirzes skolas: Rūjienas mūzikas skola, Rūjienas mākslas skola un Rūjienas sporta skola.[2]
Rūjienas mūzikas skolā ir iespēja apgūt klavieres, vijoles, pūšamo instrumentu un akordeona spēli, kā arī zināšanas mūzikas literatūrā, solfedžo un kolektīvajā muzicēšanā.[2]
Rūjienas mākslas skola realizē vizuāli plastiskās mākslas programmu. Tajā ir iespēja apgūt zināšanas un iemaņas zīmēšanā, gleznošanā, kompozīcijā, veidošanā, darbā ar materiālu un mākslas valodas pamatos. Audzēkņu darbi tiek izvietoti ne tikai skolā, bet arī Rūjienas pilsētā un sabiedriskās telpās.[2]
Rūjienas sporta skola darbojas kopš 2002. gada un tā ir viena no jaunākajām sporta skolām Latvijas valstī. Skola piedāvā sport programmas basketbolā, volejbolā un vieglatlētikā. Programmas tiek īstenotas Rūjienas un Naukšēnu vidusskolu sporta bāzēs.[2]
UzņēmējdarbībaLabot
Kopš 1988. gada Rūjienas pienotavā ražo apmēram 20 veidu Rūjienas saldējumu no dabīgiem produktiem un piena.[5] Kopš 1993. gada Rūjienā darbojas maizes ceptuve "Liepkalni", 1999. gadā tā izveidoja otru ražotni Kocēnu pagastā, vēlāk arī Klintaines pagastā un Ķekavas novadā.
AtsaucesLabot
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 Buklets "Rūjiena", sagatavots SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta", 2007
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XIX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 36 906. sleja.
- ↑ Enciklopēdija Latvijas pilsētas. Rīga: Preses nams, 1999. — 590 lappuses
- ↑ www.rujiena.lv