Rūjiena

Rūjiena ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valmieras novadā. Rūjiena atrodas Rūjas upes abos krastos, netālu no Latvijas un Igaunijas robežas 42 km attālumā no novada centra Valmieras un 153 km no Rīgas (caur Valmieru).

Rūjiena
Novada pilsēta
Piemineklis «Sējējs» Rūjienā
Karogs Ģerbonis
Rūjiena
Koordinātas: 57°54′0″N 25°19′18″E
Valsts	Latvija
Novads	Valmieras novads
Pilsētas tiesības	kopš 1920. gada
Vēsturiskie nosaukumi	vācu: Rujen
Platība
• Kopējā	7,8 km2
• sauszeme	7,6 km2
• ūdens	0,2 km2
Augstums	55 m
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	2 650
• blīvums	350,1 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-4240
Mājaslapa	www.valmierasnovads.lv/novads/rujienas-pilseta/
Rūjiena Vikikrātuvē

Ģeogrāfija

Atrodas Ziemeļvidzemes zemienes Burtnieka līdzenumā, Rūjas upes abos krastos.

Vidējā temperatūra: -5 °C janvārī, +16,5 — +17 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums 700-750 mm gadā.

Nosaukums

Savu nosaukumu Rūjiena ieguvusi no pilsētai cauri tekošās Rūjas. Savukārt Rūjas upe, kas iztek no Ruhi ezera (Ruhijärv) Igaunijā, savu nosaukumu visticamāk ieguvusi no igauņu valodas vārda ruhi (sile, vienkoču laiva).

Vēsture

Rūjienas luterāņu baznīca

Līdz 14. gadsimta sākumam Livonijas ordenis Rūjienā uzcēla savu mūra pili (hove to Ruyen) un Sv. Bērtuļa baznīcu pie ceļa, kas veda no Vīlandes pils uz Burtniekiem. 1491. gadā rakstos pieminēts miests pie pils. Rūjienas pilij atkārtoti uzbruka krievu karaspēks, ko vadīja Maskavijas lielkņazs Ivans III (1481), Krievijas cari Ivans IV (1560) un Pēteris I (1704).

Pēc dzimtbūšanas atcelšanas Ternejas muižas teritorijā pamazām izveidojās miests, kurā 1840. gados iedalīja apbūves gabalus. 1872. gadā miestu atdalīja no Ternejas muižas pagasta. 1896. gadā atklāja dzelzceļa līniju Valka—Rūjiena—Pērnava (sliežu platums 750 mm), kas darbojās līdz 1944. gadam. 1897. gadā Rūjenes miestā bija 335 dzīvojamās ēkas un 3500 iedzīvotāji, bet 1914. gadā jau vairāk nekā 4000 iedzīvotāji. Darbojās koku zāģētava, nažu kaltuve, konfekšu un limonādes rūpnīcas, sešas skolas, četras biedrības, miertiesa, zemnieku virstiesa, aptieka, te dzīvoja Valmieras apriņķa priekšnieka palīgs un vairāki ārsti.

1905. gada revolūcijas laikā varu Rūjienā no 6. līdz 20. decembrim pārņēma revolucionārā Rūjienas tautas dome un tautas milicija. Latvijas brīvības cīņu laikā Rūjienā atradās Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljons. 1920. gadā Rūjenes miestam piešķīra pilsētas tiesības. 1923. gadā Rūjenes nosaukuma vietā sāka lietot Rūjienas nosaukumu. 1937. gadā tika atklāta Rīgas—Rūjienas platsliežu dzelzceļa līnija. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada septembrī vācu armija pirms atkāpšanās nodedzināja apmēram 200 ēku un pilnīgi iznīcināja Valkas-Rūjienas-Pērnavas dzelzceļu. 1949.-1959. gadā pastāvēja Rūjienas rajons.

1992. gadā Rūjienā mācītājmuižas zirgu stallī atvēra muzeju ar Arvīda Straujas darbiem, tēlnieka Jāņa Zariņa skulptūrām un baznīcas grāmatām.

2009. gadā izveidoja Rūjienas novadu ar centru Rūjienā. 2021. gadā Rūjienas novada teritoriju pievienoja jaunajam Valmieras novadam.

Iedzīvotāji

2021. gadā pilsētā bija 2725 iedzīvotāju, no kuriem 95% bija latvieši.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Iedzīvotāju skaits

Gads Iedz. ±% g.p. 1881 1 709 —     1897 2 946 +3.46% 1925 4 830 +1.78% 1935 4 337 −1.07%

Gads Iedz. ±% g.p. 1943 4 001 −1.00% 1959 3 507 −0.82% 1979 3 804 +0.41% 1989 3 987 +0.47%

Gads Iedz. ±% g.p. 1997 3 849 −0.44% 2011 3 342 −1.00% 2017 2 952 −2.05%

Etniskā struktūra

Gads	Kopā	Latvieši	Krievi	Baltkrievi	Ukraiņi	Poļi	Lietuvieši	Citi
1935	4337	4138 (95%)	17 (0%)	3 (0%)	0 (0%)	6 (0%)	8 (0%)	165 (4%)
1970	3622	3398 (94%)	136 (4%)	18 (0%)	17 (0%)	17 (0%)	8 (0%)	28 (1%)
1979	3701	3512 (95%)	106 (3%)	24 (1%)	20 (1%)	17 (0%)	9 (0%)	13 (0%)
1989	3982	3759 (94%)	121 (3%)	19 (0%)	28 (1%)	23 (0%)	8 (0%)	24 (1%)
2000	3721	3543 (95%)	95 (3%)	17 (0%)	24 (1%)	17 (0%)	7 (0%)	18 (0%)
2011	3162	3039 (96%)	57 (2%)	16 (1%)	21 (1%)	8 (0%)	6 (0%)	15 (0%)
2021	2683	2558 (95%)	61 (2%)	13 (0%)	18 (1%)	11 (0%)	3 (0%)	19 (1%)

Administrācija

Rūjienas pilsētas domes priekšsēdētājs ir bijušā Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins (Vidzemes partija).

Izglītība

Rūjienā ir viena vispārējās izglītības mācību iestāde — Rūjienas vidusskola, kas dibināta 1919. gadā, apvienojot Rūjienas tirdzniecības skolu ar komercskolu un sākotnēji tika saukta par Rūjienas pilsētas un Izglītības biedrības vidusskolu. 2015. gadā skolu reorganizācijas rezultātā, pievienojot Jeru pamatskolu un Vilpulkas sākumskolu Rūjienas vidusskolai, Rūjienas vidusskola ir kļuvusi par novadā vienīgo vispārējās vidējās izglītības iestādi.

Rūjienā ir trīs profesionālās ievirzes skolas: Rūjienas mūzikas skola, Rūjienas mākslas skola un Rūjienas sporta skola.

Rūjienas mūzikas skolā ir iespēja apgūt klavieres, vijoles, pūšamo instrumentu un akordeona spēli, kā arī zināšanas mūzikas literatūrā, solfedžo un kolektīvajā muzicēšanā.

Rūjienas mākslas skola realizē vizuāli plastiskās mākslas programmu. Tajā ir iespēja apgūt zināšanas un iemaņas zīmēšanā, gleznošanā, kompozīcijā, veidošanā, darbā ar materiālu un mākslas valodas pamatos. Audzēkņu darbi tiek izvietoti ne tikai skolā, bet arī Rūjienas pilsētā un sabiedriskās telpās.

Rūjienas sporta skola darbojas kopš 2002. gada un tā ir viena no jaunākajām sporta skolām Latvijas valstī. Skolā var apgūt programmas basketbolā, volejbolā un vieglatlētikā. Programmas tiek īstenotas Rūjienas un Naukšēnu vidusskolu sporta bāzēs.

Uzņēmējdarbība

Kopš 1988. gada Rūjienas pienotavā ražo apmēram 20 veidu Rūjienas saldējumu no dabīgiem produktiem un piena. Kopš 1993. gada Rūjienā darbojas maizes ceptuve "Liepkalni", 1999. gadā tā izveidoja otru ražotni Kocēnu pagastā, vēlāk arī Klintaines pagastā un Ķekavas novadā.

Transports

Galvenie pilsētas autoceļi ir P17 (Valmiera-Rūjiena-Igaunija), P21 (Rūjiena-Mazsalaca) un P22 (Valka-Rūjiena), vietējie ceļi ir V170 (Rūjiena-Virķēni-Igaunija), V175 (Rūjiena-Igaunija) un V171 (Rūjiena-Krogzemji).

Tūrisms

Lai gan galvenā pilsētas atpazīstamība ir Rūjienas saldējums, pilsētas vadība to vērtē vispirms kā mākslas pilsētu. Tūrisma objekti un notikumi pilsētā ir:

• ordeņa pils drupas lībiešu pilskalnā;
• Imantas ūdensdzirnavas, kuru dambja celšanai izmantoti ordeņa pils akmeņi;
• Jeru parks ar Jeru alu;
• Kalnkrogs ceļu krustojumā;
• pilsētas izstāžu zāle bijušajā muižas stallī;
• Luterāņu baznīca;
• vairāki Kārļa Zemdegas, Jāņa Zariņa un Andra Vārpas veidoti pieminekļi;
• pilsētas vecā apbūve;
• Ternejas parks;
• pilsētas svētki augusta pirmajā svētdienā.

Sadraudzības pilsētas

Rūjienas sadraudzības pilsētas ir:

• Higasikava, Japāna
• Kuvasoja, Uzbekistāna
• Sedligeta, Ungārija
• Šteinhāgena, Vācija
• Terdžola, Gruzija

Ievērojami cilvēki

• Jānis Bērziņš (1993), basketbolists
• Arturs Alberings (1877—1934), agronoms un politiķis, Latvijas Ministru prezidents (1926)
• Ādams Alksnis (1864—1897), mākslinieks
• Juris Ādamsons (1966), operdziedātājs
• Dairis Bertāns (1989), basketbolists
• Dāvis Bertāns (1992), basketbolists
• Edvīns Bietags (1908—1983), grieķu-romiešu cīkstonis
• Miervaldis Birze (1921—2000), rakstnieks
• Marta Grimma (1901—1983), dzejniece un tulkotāja
• Harijs Liepiņš (1927—1998), aktieris
• Spricis Paegle (1876—1962), politiķis
• Imants Resnis (1949), diriģents
• Intars Rešetins-Pētersons (1980), aktieris
• Kārlis Reinholds Zariņš (1879—1963), diplomāts, Latvijas Republikas Ārlietu ministrs un vēstnieks, Latvijas sūtnis Apvienotajā karalistē (1933—1963)
• Ivars Zviedris (1967), režisors
• Imants Zauls (1942), inženieris, alpīnists.

Vēsturisko attēlu galerija

• 
  Rūjienas pils un dzirnavu plāns (17. gadsimts)
• 
  Rūjiena 18. gadsimta beigās (J. K. Broces kolekcija)
• 
  Rūjienas baznīca 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas)
• 
  Rūjienas (Rujenas) stacija (pēc 1896)
• 
  Rūjienas domes ēka (Klinklāvs, 1936)