Engures pagasts
Engures pagasts ir viena no Tukuma novada teritoriālajām vienībām pie Rīgas līča. Pagasta centrs Engure atrodas 70 km attālumā no Rīgas un 26 km attālumā no Tukuma. Robežojas ar sava novada Smārdes, Lapmežciema, Zentenes un Sēmes pagastiem un Talsu novada, Mērsraga pagastu.
| Engures pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Tukuma novads | |||
| Centrs: | Engure | |||
| Kopējā platība:[1] | 132,8 km2 | |||
| • Sauszeme: | 115,9 km2 | |||
| • Ūdens: | 16,8 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 2 434 | |||
| Blīvums (2022): | 21,0 iedz./km2 | |||
| Mājaslapa: | www | |||
| Vēsturiskie nosaukumi | ||||
| vācu: | Angern | |||
| krievu: | Ангернская | |||
 Engures pagasts Vikikrātuvē
| ||||
Daba Labot
Engures pagasts stiepjas šaurā joslā gar Rīgas līča piekrasti no Klapkalnciema dienvidos līdz Mērsragam ziemeļos. Krasta līnijas garums ir apmēram 44 km, platākajā vietā pagasta teritorija iestiepjas iekšzemē ap 10 km — pie Rideļiem, šaurākajā vietā — ap 1 km pie Apšuciema.[4]
Hidrogrāfija Labot
Ezeri Labot
Pagasta ziemeļu daļā atrodas Engures ezers, ap to izveidots Engures ezera dabas parks. Engures ezers ir trešais lielākais ezers Latvijā, tas ir 4,5 km plats un 18 km garš.[5]
Vēsture Labot
Vēsturiski Engures pagastā atradās Engures muiža (Gut Angern).
Engure pirmoreiz minēta 1245. gadā Vācu ordeņa mestra vietnieka Eberharda un Kurzemes bīskapijas bīskapa Henriha vienošanās aktā par zemju sadalīšanu (pēc citiem avotiem 1567. gadā).[6] 1935. gadā pagasta platība bija 108,8 km². 1945. gadā pagasta teritorijā izveidoja Engures, Bērzciema un Plieņu ciema padomes. 1951. gadā Engures ciemam pievienoja Bērzciema ciemu, 1954. gadā Slocenes ciemu, kurā iepriekš 1951. gadā bija iekļauts Plieņu ciems. 1990. gadā ciemu pārdēvēja par pagastu. 2009. gadā apvienojies Engures novadā, kura centrs atrodas Smārdē. 2021. gadā Engures novadu iekļāva Tukuma novadā.
Pieminekļi Labot
- Zvejnieku sēta "Lielkristi"[7]
- Zvejnieku-zemnieku sēta "Andricas"
- Zvejnieku sēta "Skaras"
- Engures pilskalns (Marijas, Baznīcas kalns)
Iedzīvotāji Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Labot
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[8]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas Labot
Engure (pagasta centrs), Bērzciems, Plieņciems, Apšuciems, Klapkalnciems, Abragciems, Ķesterciems un Ezermuiža.
Saimniecība Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Engures pagastā ir ierobežota saimnieciskā darbība, jo teritorija ietilpst Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas, Engures ezera Dabas parka, kompleksā dabas lieguma "Plieņciema kāpa" lieguma ierobežotas saimnieciskās darbības joslās.[5]
Transports Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces Labot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 24. februārī.
- ↑ Engures pagasta apraksts[novecojusi saite] engure.lv.
- ↑ 5,0 5,1 «Engure | Tukuma novada dome». www.tukums.lv (latviešu). Skatīts: 2022-09-09.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |