Platones pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā, Platones upes krastos. Robežojas ar sava novada Jaunsvirlaukas, Vircavas, Sesavas, Elejas, Lielplatones un Svētes pagastiem, kā arī Jelgavas pilsētu.

Platones pagasts
Novads: Jelgavas novads
Centrs: Platone
Kopējā platība:[1] 86,6 km2
 • Sauszeme: 85,1 km2
 • Ūdens: 1,5 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 1 326
Blīvums (2024): 15,6 iedz./km2
Mājaslapa: www.platone.lv
Platones pagasts Vikikrātuvē

Atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā. Augstākā vieta pagastā - 22,5 m vjl - pagasta dienvidu daļā.

Hidrogrāfija

labot šo sadaļu

Upes:

Ūdenskrātuves: Platones pagastā nav lielu dabisko ezeru, taču uz Platones upes izveidota 32 ha lielā Platones ūdenskrātuve.

Mūsdienu Platones teritorijā vēsturiski atradās Jaunplatones (Neu-Platon) muiža, Lielvircavas muiža (Groß-Würzau, Lielvircava), Pētera muiža (Peterfeld, Pēterlauki), Režu muiža (Reschenhof), Vecplatones (Alt-Platon, Platone) muiža.

1866. gada pagastu pašvaldību reformas laikā 1867. gadā no muižu pagastiem izveidoja Vecplatones pagastu. Pēc 1920. gada zemes reformas Vecplatones muižu sadalīja 41 vienībā 425 ha kopplatībā un Režu muižu 6 vienībās 132 ha kopplatībā.[4]

1935. gadā Jelgavas apriņķa Platones pagasta platība bija 52,39 km² un tajā dzīvoja 1090 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Ābelītes un Platones ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Platones ciems ietilpis Jelgavas (1949-1962, pēc 1967. gada) un Dobeles (1962-1967) rajonos. 1962. gadā Platones ciemam pievienoja Lielvircavas ciema kolhoza «Sarkanā zvaigzne» teritoriju, 1965. gadā — Lielplatones ciema kolhoza «Sarkanā zvaigzne» teritoriju. 1974. gadā pievienoja daļas no Lielplatones un Vircavas ciemiem un Elejas lauku teritorijas, bet daļu ciema teritorijas pievienoja Vircavas ciemam. 1979. gadā pievienoja daļu likvidētā Vecsvirlaukas ciema.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Platones pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Jelgavas novadā.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 725—    
19591 950+13.0%
19671 804−7.5%
GadsIedz.±%
19791 986+10.1%
19891 887−5.0%
20001 738−7.9%
GadsIedz.±%
20111 496−13.9%
20211 314−12.2%

Apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Platone (pagasta centrs), Lielvircava, Pēterlauki, Poķi.

Ievērojamas personības

labot šo sadaļu
  • Jānis Ozols-Zars (1878-1968), skolotājs un sabiedriskais darbinieks. Viens no Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas dibinātājiem un 1905. gada revolūcijas vadītājiem Latvijā
  • Ģederts Eliass (1887-1975), revolucionārs un mākslinieks, viens no reālistiskās glezniecības pārstāvjiem
  • Ansis Kaupēns (1895—1927), noziedznieks.

Izglītība un kultūra

labot šo sadaļu

Lielplatones pagastā darbojas šādi amatiermākslas kolektīvi:

  • jauktais koris "Sidrabe"
  • vidējās paaudzes deju kolektīvs "Pali"
  • vokālais ansamblis "Savējie"
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Latviešu konversācijas vārdnīca. XVI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 32 697. sleja.
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. OSP