Platones pagasts
Platones pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā, Platones upes krastos. Robežojas ar sava novada Jaunsvirlaukas, Vircavas, Sesavas, Elejas, Lielplatones un Svētes pagastiem, kā arī Jelgavas pilsētu.
| Platones pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Jelgavas novads |
| Centrs: | Platone |
| Kopējā platība:[1] | 86,6 km2 |
| • Sauszeme: | 85,1 km2 |
| • Ūdens: | 1,5 km2 |
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 1 351 |
| Blīvums (2022): | 15,9 iedz./km2 |
| Mājaslapa: | www |
 Platones pagasts Vikikrātuvē
| |
DabaLabot
Atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā. Augstākā vieta pagastā - 22,5 m vjl - pagasta dienvidu daļā.
HidrogrāfijaLabot
Upes:
Ūdenskrātuves: Platones pagastā nav lielu dabisko ezeru, taču uz Platones upes izveidota 32 ha lielā Platones ūdenskrātuve.
VēstureLabot
Mūsdienu Platones teritorijā vēsturiski atradās Jaunplatones (Neu-Platon) muiža, Lielvircavas muiža (Groß-Würzau, Lielvircava), Pētera muiža (Peterfeld, Pēterlauki), Režu muiža (Reschenhof), Vecplatones (Alt-Platon, Platone) muiža.
1866. gada pagastu pašvaldību reformas laikā 1867. gadā no muižu pagastiem izveidoja Vecplatones pagastu. Pēc 1920. gada zemes reformas Vecplatones muižu sadalīja 41 vienībā 425 ha kopplatībā un Režu muižu 6 vienībās 132 ha kopplatībā.[4]
1935. gadā Jelgavas apriņķa Platones pagasta platība bija 52,39 km² un tajā dzīvoja 1090 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Ābelītes un Platones ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Platones ciems ietilpis Jelgavas (1949-1962, pēc 1967. gada) un Dobeles (1962-1967) rajonos. 1962. gadā Platones ciemam pievienoja Lielvircavas ciema kolhoza «Sarkanā zvaigzne» teritoriju, 1965. gadā — Lielplatones ciema kolhoza «Sarkanā zvaigzne» teritoriju. 1974. gadā pievienoja daļas no Lielplatones un Vircavas ciemiem un Elejas lauku teritorijas, bet daļu ciema teritorijas pievienoja Vircavas ciemam. 1979. gadā pievienoja daļu likvidētā Vecsvirlaukas ciema.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Platones pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Jelgavas novadā.
IedzīvotājiLabot
Apdzīvotās vietasLabot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Platone (pagasta centrs), Lielvircava, Pēterlauki, Poķi.
Ievērojamas personībasLabot
- Jānis Ozols-Zars (1878-1968), skolotājs un sabiedriskais darbinieks. Viens no Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas dibinātājiem un 1905. gada revolūcijas vadītājiem Latvijā
- Ģederts Eliass (1887-1975), revolucionārs un mākslinieks, viens no reālistiskās glezniecības pārstāvjiem
- Ansis Kaupēns (1895—1927), noziedznieks.
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Lielplatones pagastā darbojas šādi amatiermākslas kolektīvi:
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XVI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 32 697. sleja.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |