Stende

Stende
Stende;
	pilsēta
	Stendes stacijas ēka
; Karogs	; Ģerbonis
	Stende
	Koordinātas: 57°08′43″N 22°32′05″E / 57.14528°N 22.53472°EKoordinātas: 57°08′43″N 22°32′05″E / 57.14528°N 22.53472°E
Valsts	Latvija
Novads	Talsu novads
Pilsētas tiesības	kopš 1991. gada
Vēsturiskie; nosaukumi	vācu: Stenden
Platība
• Kopējā	4,8 km2
• sauszeme	4,8 km2
• ūdens	0,0 km2
Augstums	72 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	1 559
• blīvums	324,1 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-3257
Mājaslapa	www.stende.lv
	Stende Vikikrātuvē

Stende ir pilsēta Talsu novadā, robežojas ar Lībagu pagastu rietumos un ziemeļos, ar Virbu pagastu austrumos un ar Abavas pagastu dienvidos. Pilsētu šķērso autoceļš P120 Talsi—Kuldīga un dzelzceļa līnija Rīga—Ventspils.

VēstureLabot

Vēsturiski ciemats šai apkaimē pastāvējis Dižstendē ap Stendes muižu, kura ilgstoši bija plaša un bagāta. Tagadējā Stende sākusi veidoties 1897. gadā sakarā ar Ventspils—Ribinskas dzelzceļa būvi,^[4] 1900. gadā sāka darbu Stendes stacija un 1904. gadā līnija tika pabeigta.^[5] 1925. gadā ar nosaukumu Renčuciems (vēlāk — Stendesciems) iekļauts biezi apdzīvoto vietu kategorijā.^[6]

Ciema apbūve sākta mūsdienu Robežu, Rožu un Ozolu ielās. Līdz Pirmajam pasaules karam ciema apbūve bijusi haotiska.^[5]

Otrajā pasaules karā Latvijas vācu okupācijas laikā Stendē atradās koncentrācijas nometne.^[7]

Strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) tiesības ieguva 1949. gadā. 1978. gadā izstrādāja ciemata attīstības plānu, kurš netika īstenots. Tajā bija paredzēta piena kombināta būvniecība, arodskolas un kinoteātra celtniecība, apvedceļa būve u.c.^[5] Pilsētas statuss Stendei ir kopš 1991. gada.

ĢeogrāfijaLabot

Stende atrodas Kursas zemienes Ugāles līdzenumā pie robežas ar Austrumkursas augstienes Vanemas pauguraini, kas sākas uz austrumiem un ziemeļiem no pilsētas. Līdzenās virsas augstums ir ap 90 m vjl., nedaudz pazeminās dienvidrietumu virzienā.

Pilsētas nosaukums cēlies no dzelzceļa stacijas nosaukuma, kas savukārt nosaukta pēc netālās Stendes (Dižstendes) muižas. Pati muiža nosaukta pēc tās zemēs tekošās Stendes upes. Upes nosaukums kā Testenden dokumentos pirmoreiz minēts 1288. gadā.^[5]

IedzīvotājiLabot

gads	1935	1959	1970	1973	1979	1989	2000	2011
iedzīvotāju skaits	719	1850	1851	1956	2034	2134	2012	1732

TautībasLabot

gads	iedzīvotāju skaits	latvieši	krievi	baltkrievi	ukraiņi	poļi	lietuvieši	ebreji	čigāni	tatāri	vācieši	igauņi	pārējie
1935	719	690	9	0	0	13	0	3	0	0	4	0	0
1979	2034	1743	174	30	15	24	14	5	nez.	nez.	nez.	nez.	29
1989	2134	1851	161	33	21	25	15	1	18	4	0	1	4
2000	2012	1800	116	26	17	20	15	1	9	nez.	nez.	0	8
2011	1732	1603	80	15	13	7	6	nez.	nez.	nez.	nez.	nez.	8

TransportsLabot

Kopš 2010. gada Stendes stacijā vairs nepietur pasažieru vilcieni, vienīgais transports pilsētiņā ir autoceļi. No to šķērsojošā ceļa P120 Talsi—Kuldīga (pilsētā — Brīvības iela) pie Stendes atzarojas ceļi V1401 Stende-Mērsrags, V1402 Stende—Sabile—Pūces un pašvaldības ceļš caur Prāmniekiem uz Dižstendi, kā arī daži Latvijas valsts mežu vai pašvaldības meža ceļi — Aizpuru dambis, Alkšņu strauts, Bebru ceļš, Jēkaba dambis, Vecais Sabiles ceļš, Zemdegu dambis.^[8]

Šaursliežu dzelzceļu vēstureLabot

Kā savienotājsaikni starp līniju Rīga-Ventspils, Ziemeļkurzemi un Rīgas līča piekrastes ostām, 1916. gadā Kurzemi okupējusī vācu armija uzbūvēja šaursliežu dzelzceļu tīklu, kas no Stendes veda uz Roju, Mērsragu un Dundagu—Mazirbi—Ventspili. Līnijas smagi cieta abos pasaules karos, kad atkāpjošās armijas tās sabojāja, bet tika atjaunotas. Tīkls darbojās līdz 1963. gadam, Stendes staciju slēdza 1968. gadā.^[9]^[5]