Stende
- Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Stende nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Stende ir pilsēta Talsu novadā, robežojas ar Lībagu pagastu rietumos un ziemeļos, ar Virbu pagastu austrumos un ar Abavas pagastu dienvidos. Pilsētu šķērso autoceļš P120 Talsi—Kuldīga un dzelzceļa līnija Rīga—Ventspils.
| Stende | |||
|---|---|---|---|
| Novada pilsēta | |||
 Stendes stacijas ēka | |||
| |||
  Stende | |||
| Koordinātas: 57°08′43″N 22°32′05″E / 57.14528°N 22.53472°EKoordinātas: 57°08′43″N 22°32′05″E / 57.14528°N 22.53472°E | |||
| Valsts |
 Latvija | ||
| Novads | Talsu novads | ||
| Pilsētas tiesības | kopš 1991. gada | ||
| Vēsturiskie nosaukumi | vācu: Stenden | ||
| Platība[1] | |||
| • Kopējā | 4,8 km2 | ||
| • sauszeme | 4,8 km2 | ||
| • ūdens | 0,0 km2 | ||
| Augstums | 72 m | ||
| Iedzīvotāji (2022)[2] | |||
| • kopā | 1 550 | ||
| • blīvums | 322,2 iedz./km2 | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indeksi | LV-3257 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Stende Vikikrātuvē | |||
Vēsture Labot
Vēsturiski ciemats šai apkaimē pastāvējis Dižstendē ap Stendes muižu, kura ilgstoši bija plaša un bagāta. Tagadējā Stende sākusi veidoties 1897. gadā sakarā ar Ventspils—Ribinskas dzelzceļa būvi,[4] 1900. gadā sāka darbu Stendes stacija un 1904. gadā līnija tika pabeigta.[5] 1925. gadā ar nosaukumu Renčuciems (vēlāk — Stendesciems) iekļauts biezi apdzīvoto vietu kategorijā.[6]
Ciema apbūve sākta mūsdienu Robežu, Rožu un Ozolu ielās. Līdz Pirmajam pasaules karam ciema apbūve bijusi haotiska.[5]
Otrajā pasaules karā Latvijas vācu okupācijas laikā Stendē atradās koncentrācijas nometne.[7]
Strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) tiesības ieguva 1949. gadā. 1978. gadā izstrādāja ciemata attīstības plānu, kurš netika īstenots. Tajā bija paredzēta piena kombināta būvniecība, arodskolas un kinoteātra celtniecība, apvedceļa būve u.c.[5] Pilsētas statuss Stendei ir kopš 1991. gada.
Ģeogrāfija Labot
Stende atrodas Kursas zemienes Ugāles līdzenumā pie robežas ar Austrumkursas augstienes Vanemas pauguraini, kas sākas uz austrumiem un ziemeļiem no pilsētas. Līdzenās virsas augstums ir ap 90 m vjl., nedaudz pazeminās dienvidrietumu virzienā.
Pilsētas nosaukums cēlies no dzelzceļa stacijas nosaukuma, kas savukārt nosaukta pēc netālās Stendes (Dižstendes) muižas. Pati muiža nosaukta pēc tās zemēs tekošās Stendes upes. Upes nosaukums kā Testenden dokumentos pirmoreiz minēts 1288. gadā.[5]
Iedzīvotāji Labot
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Labot
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Tautības Labot
| gads | iedzīvotāju skaits | latvieši | krievi | baltkrievi | ukraiņi | poļi | lietuvieši | ebreji | čigāni | tatāri | vācieši | igauņi | pārējie |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1935 | 719 | 690 | 9 | 0 | 0 | 13 | 0 | 3 | 0 | 0 | 4 | 0 | 0 |
| 1970 | 1951 | 1593 | 160 | 30 | 10 | 26 | 10 | - | nez. | nez. | nez. | nez. | 22 |
| 1979 | 2034 | 1743 | 174 | 30 | 15 | 24 | 14 | 5 | nez. | nez. | nez. | nez. | 29 |
| 1989 | 2134 | 1851 | 161 | 33 | 21 | 25 | 15 | 1 | 18 | 4 | 0 | 1 | 4 |
| 2000 | 2012 | 1800 | 116 | 26 | 17 | 20 | 15 | 1 | 9 | nez. | nez. | 0 | 8 |
| 2011 | 1732 | 1603 | 80 | 15 | 13 | 7 | 6 | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. | 8 |
| 2022 | 1550 | 1430 | 63 | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. | 57 |
Transports Labot
Kopš 2010. gada Stendes stacijā vairs nepietur pasažieru vilcieni, vienīgais transports pilsētiņā ir autoceļi. No to šķērsojošā ceļa P120 Talsi—Kuldīga (pilsētā — Brīvības iela) pie Stendes atzarojas ceļi V1401 Stende-Mērsrags, V1402 Stende—Sabile—Pūces un pašvaldības ceļš caur Prāmniekiem uz Dižstendi, kā arī daži Latvijas valsts mežu vai pašvaldības meža ceļi — Aizpuru dambis, Alkšņu strauts, Bebru ceļš, Jēkaba dambis, Vecais Sabiles ceļš, Zemdegu dambis.[8]
Šaursliežu dzelzceļu vēsture Labot
Kā savienotājsaikni starp līniju Rīga-Ventspils, Ziemeļkurzemi un Rīgas līča piekrastes ostām, 1916. gadā Kurzemi okupējusī vācu armija uzbūvēja šaursliežu dzelzceļu tīklu, kas no Stendes veda uz Roju, Mērsragu un Dundagu—Mazirbi—Ventspili. Līnijas smagi cieta abos pasaules karos, kad atkāpjošās armijas tās sabojāja, bet tika atjaunotas. Tīkls darbojās līdz 1963. gadam, Stendes staciju slēdza 1968. gadā.[9][5]
Apskates vietas Labot
Vietējā laika Saules pulkstenis, Karoga laukums Brīvības ielā. Mototrase, estrāde, deportāciju piemiņas akmens.[10]
Attēli Labot
-
-
Nākotnes iela
-
Pilsētas dome
-
Lielveikals "Elvi"
Atsauces Labot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
- ↑ Latviešu konversacijas vārdnīca. XX sēj., 40601. lpp.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 «Stende.lv. Stendes vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 1. februārī. Skatīts: 2022. gada 1. februārī.
- ↑ Valdības Vēstnesis: Piektdiena, 18. decembris, 1925
- ↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 416. lpp.
- ↑ OpenStreetMap. Stende
- ↑ «Ziemeļkurzemes šaursliežu dzelzceļš 1916-1963»
- ↑ «Stende.lv. Apskates vietas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 1. februārī. Skatīts: 2022. gada 1. februārī.
Ārējās saites Labot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Stende.
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |