Līgatnes pagasts
Līgatnes pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Līgatnes pilsētu, Amatas, Drabešu, Nītaures un Straupes pagastiem, kā arī Siguldas novada Mores, Siguldas un Krimuldas pagastiem.
| Līgatnes pagasts | ||
|---|---|---|
 | ||
| Novads: | Cēsu novads | |
| Centrs: | Augšlīgatne | |
| Kopējā platība:[1] | 160,5 km2 | |
| • Sauszeme: | 157,4 km2 | |
| • Ūdens: | 3,1 km2 | |
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 2 199 | |
| Blīvums (2022): | 14,0 iedz./km2 | |
| Mājaslapa: | www | |
| Vēsturiskie nosaukumi | ||
| vācu: | Paltemal | |
| krievu: | Пальтемальская | |
 Līgatnes pagasts Vikikrātuvē
| ||
DabaLabot
HidrogrāfijaLabot
Upes: Amata, Egļupīte, Gauja, Kazupīte, Kumada, Liepene, Līgatne, Skaļupe, Suda, Vildoga, Zviedrupīte.
Ūdenstilpes: Asaru ezers, Ratnieku ezers, Zviedru ezers
VēstureLabot
1815. gadā Rīgas tirgoņi Konrāds Strohs un Kārlis Kībers savā īpašumā ieguva plašas teritorijas Līgatnes upes lejteces ielejā, ko nosauca par Konrādsrūi (Conradsruhe). Viņi arī ieguva Paltmales muižas dzirnavas, tika pārbūvējot to uz papīra manufaktūru, kas no lupatām saražoja pirmos 1050 pudus jeb 17 tonnas Līgatnes papīra. Tika ražoti tādi papīra izstrādājumi kā rakstāmpapīrs, dažāda veida ietinamais papīrs un vēstuļu papīrs. Tādi bija Līgatnes papīrfabrikas aizsākumi.
1890. gadā vietēja dzirnavnieka dēls Henrijs Visendorfs nopirka saviem vecākiem Paltmales dzirnavas, paplašināja tās, pārvēršot par modernu uzņēmumu ar cementa ražotni un kokvilnas pārstrādes iecirkni, kur ražoja no Ēģiptes kokvilnas labāko vati Krievijas impērijā, iekārtoja ūdensturbīnu ar elektroģeneratoru laikā, kad pat Rīgā elektrību vēl nepazina. Visendorfs arī piedalījies Paltmales Saviesīgās biedrības nama pamatakmeņa likšanā, ziedojis tam lielāku summu[4].
1913. gadā no Paltmales pagasta atdalīja Ķempju pagastu. Līgatnes pagasts (līdz 1925. gadam Paltmales pagasts) veidojies bijušās Paltmales muižas īpašumos. 1933. gadā Līgatnes pagastam atkal pievienoja Ķempju pagastu. 1935. gadā Līgatnes pagasta platība bija 72,4 km².
1945. gadā pagastā izveidoja Līgatnes un Ķempju ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1949. gadā Līgatnes papīrfabrikas ciemam tika piešķirts strādnieku ciemata statuss un izdalīts atsevišķā teritorijā. 1951. gadā Līgatnes ciemam pievienoja daļu Lakšu ciema, 1954. gadā - Ķempji ciemu, 1958. gadā - daļu Siguldas ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[5]
2009. gadā Līgatnes pagastu apvienoja ar Līgatnes pilsētu, izveidojot Līgatnes novadu. 2021. gadā Līgatnes novadu iekļāva Cēsu novadā.
Tūrisma objektiLabot
Vienkoču parks, Līgatnes dabas takas, bijušais slepenais pazemes vadības komplekss.
IedzīvotājiLabot
Apdzīvotās vietasLabot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Augšlīgatne (pagasta centrs), Ķempji, Skaļupes, Ķopas, Vildoga, Vēveri, Ratnieki, Lūsari, Ramas, Sinepes.
PersonībasLabot
- Henrijs Visendorfs (1861-1916), latviešu uzņēmējs, izdevis "Latvju dainas"
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 23. februārī. Archived 2016. gada 20. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Cilvēki: H.Visendorfs». www.ligatne.lv. Līgatnes novada dome. Skatīts: 2019-11-27.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |