Vikipēdija

Kabiles pagasts

Kabiles pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos, 28 km no Kuldīgas un 120 km no Rīgas. Robežojas ar sava novada Rendas, Rumbas un Vārmes pagastiem, Saldus novada Šķēdes pagastu, Tukuma novada Vānes un Matkules pagastiem un Talsu novada Abavas pagastu.

Kabiles pagasts
Kabiles pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Kuldīgas novads
Centrs: Kabile
Kopējā platība:[1] 178,8 km2
 • Sauszeme: 176,1 km2
 • Ūdens: 2,6 km2
Iedzīvotāji (2022):[2] 673
Blīvums (2022): 3,8 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Kabillen
krievu: Кабилленская
Kabiles pagasts Vikikrātuvē

Daba Labot

Hidrogrāfija Labot

Upes: Dobjais valks, Kaķavalks, Ozolvalks, Remeznieku grāvis, Rūpjupe, Sipju grāvis.

Ezers: Bezdibenis, Kladācis.

Vēsture Labot

 
Kabiles luterāņu baznīca

Kabile (agrākie nosaukumi: Cabillen (Cabyllen), Cab(e)le, Kabilwen, Kabillen, Kabele, Кабилленская) ir sena apdzīvota vieta Kursā. Līdz 13. gadsimtam Kabile atradās uz robežas starp Bandavu un Vanemu un pirmoreiz pieminēta 1253. gada 4. aprīļa Kursas dalīšanas līgumā starp Vācu ordeni un Kurzemes bīskapu Heinrihu par sešu Kursas zemju sadalīšanu. Pēc līguma noslēgšanas tā piederējusi Kuldīgas komturijai. Vēlāk Kabiles vārds tiek minēts 1331. gadā sakarā ar ordeņa pils būvi un zemes īpašumu izlēņošanu 1422. gadā.

Ordeņa pastāvēšanas beigu posmā Sabiles draudzes novadā izveidojās Kabiles muiža, kas piederēja Heinriham Soblekam (16. gs.), Johanam Dītriham fon Bēram un viņa dzimtai (17.—18. gs.), Heinriham Dītriham Vilhelmam fon Keizerlingam (19. gs.), Oto Andreasam Līvenam (19./20. gs). Tolaik Kabiles pagasta teritorijā atradās arī Višļu muiža (Gut Wischeln, Višļi). 1920. gada zemes reformas gaitā Kabiles muižu ar Gala (Endenhof), Jauno (Neuhof) un Veco pusmuižu (Althof) sadalīja 264 vienībās 4781 ha kopplatībā; Višļu muižu 22 vienībās 319,6 ha kopplatībā; Zutēnu muižu (Sutten) ar Kāņu (Kahnhof) un Vidzeru (Widsershof) pusmuižām 89 vienībās 1517,3 ha kopplatībā; Kabiles mācītājmuižu 9 vienībās 203,5 ha kopplatībā.[4]

1935. gadā Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta platība bija 226,5 km² un tajā dzīvoja 3143 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Kabiles, Mežgaļu un Viestura ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Kuldīgas rajona Kabiles ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētā Mežgaļu ciema kolhoza «Dzirkstele» teritoriju, 1956. gadā pievienoja Viestura ciema kolhoza «Grauds» teritoriju, bet kolhoza «Dzirkstele» teritoriju pievienoja Viestura ciemam.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Kabiles pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Kuldīgas novadā.

Ievērojami objekti Labot

 
Kabiles centrs
  • Kabiles muižas ēku ansamblis (16.—19. gadsimts),
  • Kabiles evaņģēliski luteriskā baznīca (1903) ar Latvijā senākā kristāmā trauka pamatni (1652),
  • Zigfrīda Meierovica Kabiles vidusskola (1858),
  • Kabiles amatniecības un rokdarbu muzejs,
  • Dabas taka «Ozolu biotops»,
  • Kalnansu Bezdibenis,
  • Buku dīķis.

Iedzīvotāji Labot

Iedzīvotāju skaita izmaiņas Labot

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19352 675—    
19591 775−33.6%
19651 429−19.5%
GadsIedz.±%
19791 249−12.6%
19891 076−13.9%
2000951−11.6%
GadsIedz.±%
2011777−18.3%
2021660−15.1%

Apdzīvotās vietas Labot

Lielākās apdzīvotās vietas ir Kabile (pagasta centrs), Jaunā muiža, Vecā muiža, Galamuiža, Višļi, Pusgaldiņi, Kalnansi, Kāņmuiža.

Ievērojamas personības Labot

  • Hermanis Fridrihs Dullo (1745—1826) — vācbaltu mācītājs, pirmais, kurš Kurzemē izmēģinājis kartupeļus un āboliņu audzēt arī tīrumā, izdevis vienu no pirmajiem periodiskajiem izdevumiem Kurzemē "Mīlīga Pamācīšana" (1821—1824), jau 1784.gadā Kabilē dibinājis skolu latviešu zemnieku bērniem.
  • Georgs Ludvigs Frīdrihs Bitners (1805—1883) — vācu tautības latviešu folklorists, mācītājs, 1844.gadā izdevis tolaik plašāko tautasdziesmu krājumu "Latviešu ļaužu dziesmas un ziņģes".
  • Aleksandrs fon Keizerlings (1815—1891) — dabaszinātnieks, ģeologs, Krievijas impērijas sevišķu uzdevumu ierēdnis kalnu lietās.
  • Zigfrīds Anna Meierovics (1887—1925) — pirmais Latvijas Republikas ārlietu ministrs, ministru prezidents MK divos sasaukumos.
  • Juris Plāķis (1869—1942) — valodnieks, LU profesors, LR izglītības ministrs.
  • Ernests Kārkliņš (Zeltmatis) (1868—1961) — skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks, 1909.g. dibinājis pirmos Latvju dramatiskos kursus.
  • Jēkabs Osis (1860—1920) — filozofs, filozofijas zinātņu doktors, profesors, Tērbatas Universitātes rektors, Latvijas filozofijā izveidojis t.s. kritisko personālismu.
  • Brinda Ceriņa — literāte, vairāku dzejoļu krājumu autore.
  • Aivars Bergmanis — mežsargs, «Ozolu biotopa» un skolas Dabas parka izveidotājs.

Saimniecība Labot

Transports Labot

Izglītība un kultūra Labot

Pagastā atrodas Z. A. Meierovica Kabiles pamatskola (direktore Anita Zēberga), doktorāts, bibliotēka, 3 veikali. Tiek izdotas divas avīzes: "Kabiles pagasta Vēstnesis" un Z. A. Meierovica Kabiles pamatskolas avīze "Kabata" (redaktors Eduards Skabis).

Atsauces Labot

  1. ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
  3. ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
  4. ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. VIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 14 837. sleja.
  5. ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. ↑ OSP

Ārējās saites Labot

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kabiles_pagasts&oldid=3911934"