Brenguļu pagasts
Brenguļu pagasts ir viena no Beverīnas novada administratīvajām teritorijām tā vidienē, Gaujas un Abula krastā. Robežojas ar sava novada Kauguru un Trikātas pagastiem, kā arī Burtnieku novada Valmieras pagastu, Smiltenes novada Blomes pagastu un Priekuļu novada Mārsnēnu pagastu.
| Brenguļu pagasts | ||
|---|---|---|
 | ||
| Novads: | Beverīnas novads | |
| Centrs: | Brenguļi | |
| Platība: | 80,2 km2 | |
| Iedzīvotāji (2010): | 923[1] | |
| Blīvums: | 11.5 iedz./km2 | |
| Izveidots: | 1474. gadā | |
| Vēsturiskie nosaukumi | ||
| vācu: | Alt-Wrangelshof | |
DabaLabot
Reljefa formasLabot
HidrogrāfijaLabot
ŪdenstecesLabot
Abuls, Dedums, Gauja, Ješku grāvis, Lisa, Mailīte, Mažupe, Miegupe, Pūpolupīte, Spindene, Storupīte, Viltums, Vīksnene.
ŪdenstilpesLabot
Brenguļu dzirnavezers, Jaunbrenguļu dzirnavezers
PurviLabot
Baltais purvs, Lisas purvs, Mailes purvs, Tīpuriņš
Dabas aizsardzībaLabot
Pagasta teritorijā atrodas daļa no aizsargājamo ainavu apvidus Ziemeļgauja. Valsts aizsardzībā atrodas Brenguļu “Čiekuržu” dendroloģiskie stādījumi.
VēstureLabot
Brenguļu pagasts pirmo reizi literatūrā pieminēts 1474. gadā.[2]1920. gada agrārās reformas gaitā Vecbrenguļu muižas (Alt-Wrangelshof) zemes sadalīja 65 vienībās 1222 ha kopplatībā, muižas centru piešķīra rūpniecības un tirdzniecības sabiedrībai "Abuls". Sabiedrībai piederēja ūdensdzirnavas ar elektrostaciju. 1935. gadā Valmieras apriņķa Brenguļu pagasta (līdz 1925. gadam Vecbrenguļu pagasts) platība bija 69,4 km² un tajā dzīvoja 668 iedzīvotāji.[3] 1945. gadā pagastā izveidoja Brenguļu ciema padomi, kuru gan likvidēja 1947. gadā, bet atjaunoja 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidēšanu. Valmieras rajona Brenguļu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Jaunvāles ciemu.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Brenguļu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Beverīnas novadā.
IedzīvotājiLabot
Apdzīvotās vietasLabot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Brenguļi (pagasta centrs), Cempi, Cempmuiža, Jaunvāle.
Ievērojamas personībasLabot
- Edgars Krieviņš (1884—1971), filologs un diplomāts, Latvijas sūtnis Vācijā, Austrijā un Nīderlandē (1932–1935), Igaunijā (1935–1938), atkārtoti Vācijā un Nīderlandē (1938–1940).
- Jānis Lībietis (1885—1946), Satversmes sapulces loceklis, Ķemeru Sēravotu iestādes direktors (1928-1944). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Ziemeļvidzemes ainavas noklusētie stāsti. Valsts meža dienests.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |