Dzērbenes pagasts
Dzērbenes pagasts ir viens no Cēsu novada pagastiem. Robežojās ar sava novada Taurenes pagastu, Vaives, Veselavas un Zosēnu pagastiem, kā arī Smiltenes novada Raunas, Drustu un Launkalnes pagastiem. Pagasta centrs atrodas Dzērbenē.
| Dzērbenes pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Cēsu novads | |||
| Centrs: | Dzērbene | |||
| Kopējā platība:[1] | 124,7 km2 | |||
| • Sauszeme: | 120,7 km2 | |||
| • Ūdens: | 4,0 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 729 | |||
| Blīvums (2022): | 6,0 iedz./km2 | |||
| Mājaslapa: | www | |||
| Vēsturiskie nosaukumi | ||||
| vācu: | Schloß-Serben | |||
| krievu: | Зербенская | |||
 Dzērbenes pagasts Vikikrātuvē
| ||||
DabaLabot
HidrogrāfijaLabot
UpesLabot
Asmeņupīte, Auļupīte, Dzērbe, Dzestrene, Gauja, Ķirkumupīte, Līčupe, Lubūžupīte, Maiļupīte, Māļupīte, Mellužupīte, Meļļupe, Mežmaļupīte, Pastupīte, Rauna, Skolasupīte, Skraustupīte, Vilkupīte.
EzeriLabot
Pagasta teritorijā ir vairāk par 25 ezeru un citas sīkākas ūdenskrātuves. Dzērbenēs pagastā ir daudz ainaviski bagātu, skaistu vietu ar atpūtas iespējām pie ezeriem.
Arāja ezers, Asaru ezers, Asmenis, Brenkūzis, Gulbenes ezers, Ievalču ezers, Ilzes ezers, Juveris, Kapsētas ezers, Kaupēnu Velniņi, Kaupēnu ezers, Lielais Apadu ezers, Lielais Velniņš, Mazais Apadu ezers, Mazais Velniņš, Mācītājmuižas ezers, Raunaisis, Sietaliņš, Spanderu ezers, Sūnīšu ezers, Vāržums, Šķesteru ezers.
Lielākie ezeriLabot
| Nr. | Ezers | Platība (ha) | Vidējais dziļums, metri | Lielākais dziļums, metri |
|---|---|---|---|---|
| 1. | Juveris | 77,5 | 8,5 | 20,2 |
| 2. | Raunaisis | 31,0 | 1,3 | 3,0 |
| 3. | Gulbenes ezers | 30,3 | 1,2 | 1,9 |
| 4. | Arāja ezers | 16,6 | 5,7 | 18,0 |
| 5. | Kapsētas ezers | 11,6 | 1,9 | 3,0 |
| 6. | Kaupēnu ezers | 11,3 | 4,3 | 8,0 |
| 7. | Ilzes ezers | 10,0 | 3,2 | 10,0 |
VēstureLabot
Līdz 13. gadsimta sākumam kā atsevišķs novads ietilpa Tālavas latgaļu valstī. Pēc Tālavas sadalīšanas pārgāja Rīgas virsbiskapijas īpašumā, kuru pārvaldīja Rīgas biskaps Alberts. Kad tika dibināta Raunas pils, kopā ar Raunu, Smilteni un Piebalgu ierakstijās Raunas pilsnovadā. Izveidojās Dzērbenes un Drustu draudzes, kuram piederīgie Dievu lūdza Raunas pils baznīcā. Ap 1430. gadu Dzērbene un Drusti tika atdalīti kā patstāvīga draudze.
Ziemeļu kara laikā Dzērbene, Rauna, Piebalga, Cesvaine un citas Vidzemes pilsētas bija nopostītas. No 1657. gada līdz pat 18. gadsimta sākumam Dzerbenes novadu apmeklēja Sērga, Mēris, neraža, bads, epidēmijas un krievu dragūnu pulki, kuri pēc Cēsu ieņemšanas dedzināja visu, nogalinot visus, kurus nevarēja aizdzīt vergos un kuri nenoslēpās mežā.
1935. gadā pagasta platība bija 110 km² un tajā dzīvoja 1825 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Dzērbenes un Meļļu ciema padomes. 1951. gadā Dzērbenes ciemam pievienoja atpakaļ Meļļu ciemu. 1961. gadā pievienoja Raunas ciema un Taurenes ciema padomju saimniecības "Dzērbene" teritoriju, bet Raunas ciemam pievienoja kolhoza "Sarkanais oktobris" zemes. 1990. gadā ciemu pārdēvēja par pagastu Cēsu rajona sastāvā.[4] 2009. gadā pagasts iekļauts Vecpiebalgas novada sastāvā. 2021. gadā Vecpiebalgas novadu iekļāva Cēsu novadā.
PieminekļiLabot
Kultūrvēsturiskie pieminekļi: Dzērbenes muižas kungu māja (celta 18. gadsimta beigās kā klasicisma stila ēka). 19. gadsimta beigās pilij uzbūvēts masīvs neogotikas stila tornis. Pili ieskauj septiņu dīķu kaskāde.
- Dzērbenes luterāņu baznīca[5]
- Pavēņu pilskalns (Lielais Elka kalns)
- Krustiņu senkapi (Mantas kalniņš)
- Ķētu pilskalns
- Elku kalna senkapi
- Dzērbenes viduslaiku pils
- Augstais kalns - pilskalns
IedzīvotājiLabot
Apdzīvotās vietasLabot
Apdzīvotās vietas: Apši, Auļi, Brici, Dzērbene, Kleķeri, Kurmi, Meļļi, Šovītes.
Ievērojamas personībasLabot
- Markuss Gailītis (1882—1942), Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks. Latvijas zemkopības ministrs no 1925. līdz 1926. gadam, Latvijas Satversmes sapulces un 2. Saeimas deputāts.
- Pauls Gailītis (1869—1943), luterāņu mācītājs un skolotājs. Latvijas Republikas izglītības ministrs (1923)
- Frīdrihs Dāvids Lencs (1745—1809), Tartu Universitātes igauņu un somu valodas pasniedzējs
- Anna Irbe (1890—1973), latviešu luterāņu misionāre Indijā
- Kārlis Mūsiņš (1919—1955), Latviešu leģiona virsnieks un nacionālais partizāns. Vācu krusta zeltā kavalieris.
- Oskars Ozols (1889—1975), Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris
- Arturs Ozols (1890—1969), kuģu inženieris, Latvijas Satversmes sapulces loceklis
- Markus Ozols (1895—1942), Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, PSRS represiju upuris
- Aleksandrs Ozols (1896—1919), Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, gājis bojā Bermontiādes laikā
- Romans Suta (1896—1944), gleznotājs
- Voldemārs Zāmuēls (1872—1948), Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes priekšsēdētājs (1917-1918), Latvijas Ministru prezidents (1924)
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |