Aizputes pagasts
Aizputes pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām tā vidienē. Robežojas ar sava novada Aizputes pilsētu, Cīravas, Lažas, Kazdangas, Kalvenes, Vecpils un Dunalkas pagastiem.
| Aizputes pagasts | ||
|---|---|---|
 | ||
| Novads: | Dienvidkurzemes novads | |
| Centrs: | Rokasbirze | |
| Kopējā platība:[1] | 88,8 km2 | |
| • Sauszeme: | 85,5 km2 | |
| • Ūdens: | 3,4 km2 | |
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 745 | |
| Blīvums (2022): | 8,7 iedz./km2 | |
| Vēsturiskie nosaukumi | ||
| vācu: | Schloß-Hasenpoth | |
| krievu: | Шлосъ-Газенпотская | |
 Aizputes pagasts Vikikrātuvē
| ||
DabaLabot
Reljefa formasLabot
Cepurīšu gravas - Kapličas kalns - Melnais kalns - Munīcijas kalns - Ormaņkalns - Puņķu kalns
HidrogrāfijaLabot
ŪdenstecesLabot
Akmene - Dubeņa - Grāpste - Melnupīte - Metupīte - Pora grāvis - Tebra
ŪdenstilpesLabot
Baltākalna dīķis - Buku dīķis - Dopors - Dzērves dīķis - Elderu dīķis - Gūžu dīķis - Jaunostiņu dīķis - Kalnlauka dīķis - Melnkalna dīķis - Ormaņkalnu dīķis - Pavilces dīķis - Plūdākslis - Purva dīķis - Sīmaņkalnu dīķis - Stroķu Acs - Vēres dīķis
PurviLabot
Briņķu purvs - Lankas - Peizas purvs - Pleces purvs - Šlampu purvs - Zveju purvs
VēstureLabot
Mūsdienu Aizputes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Ievades muiža (Gut Ewahden, Ievade).
Līdz 1925. gadam nosaukums Aizputes-Pilspagasts. 1935. gadā pagasta platība bija 55 km² un tajā dzīvoja 951 iedzīvotājs. 1945. gadā pagastā izveidoja Aizputes un Ievades ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Aizputes ciemam pievienoja likvidēto Ievades ciemu, 1954. gadā - likvidēto Vārpu ciemu. 1958. gadā kolhoza "Druva" teritoriju pievienoja Vecpils ciemam, bet 1960. gadā visu Vecpils ciema kolhoza "Druva" teritoriju pievienoja Aizputes ciemam.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[5] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Aizputes novadā. 2021. gadā iekļāva Dienvidkurzemes novadā.
Cauri pagastam veda 1900. gadā atklātā šaursliežu Liepājas—Aizputes dzelzceļa līnija ar pieturas punktu "Ievade", kas slēgta 1964. gadā.
PieminekļiLabot
- Baltcepuru pilskalns
- Kapličas kalns - pilskalns[6]
- Kaujas vieta "Rokas birzs"
- Orma kalns - pilskalns
IedzīvotājiLabot
Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietasLabot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Rokasbirze (pagasta centrs), Kūdra, Ievade, Lavīži, Marijas un Dubeņmuiža.
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2020/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |