Ventspils

republikas nozīmes pilsēta Latvijā
Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Ventspils (stacija).

Ventspils (izrunā: ['væntspils][4]) ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta. Tās nosaukums cēlies no Ventas upes, kas plūst cauri pilsētai. Ar gandrīz 33 tūkstošiem iedzīvotāju (2022) Ventspils ir sestā lielākā pilsēta valstī. Ventspils ir nozīmīga ar savu neaizsalstošo ostu, galvenais pilsētas ieņēmumu avots pēdējās desmitgadēs bijis tranzīts, kas pēc Latvijas neatkarības atgūšanas ļāva pilsētai attīstīties, taču samazinās pēdējos gados.

Ventspils
Valstspilsēta
Livonijas ordeņa pils
Livonijas ordeņa pils
Karogs: Ventspils
Karogs
Ģerbonis: Ventspils
Ģerbonis
Logo: Ventspils
Logo
Ventspils (Latvija)
Ventspils
Ventspils
Koordinātas: 57°23′26″N 21°34′24″E / 57.39056°N 21.57333°E / 57.39056; 21.57333Koordinātas: 57°23′26″N 21°34′24″E / 57.39056°N 21.57333°E / 57.39056; 21.57333
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pilsētas tiesības kopš 1378. gada
Citi
nosaukumi
Administrācija
 • Domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš (Latvijai un Ventspilij)
Platība[1]
 • Kopējā 58,0 km2
 • sauszeme 51,1 km2
 • ūdens 6,9 km2
Iedzīvotāji (2023)[2]
 • kopā 32 948
 • vieta 6
 • blīvums 645,0 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-36(01-21)
Mājaslapa www.ventspils.lv
Ventspils Vikikrātuvē

Vēsture labot šo sadaļu

Pamatraksts: Ventspils vēsture

Līdz 1230. gadam Ventas upes grīva bija kuršu ķēniņa Lamekina valsts sastāvā ar nosaukumu Saggara. WindaLivonijas ordeņa pils Ventas grīvā pirmoreiz minēta 1290. gadā, bet baznīca 1298. gadā.[5] Livonijas ordeņvalsts laikos Ventspils bija Hanzas savienības locekle.

 
Ventas grīva ap 1600. gadu. Saskatāma pilsēta (Windo), pils, kuģubūvētava un osta ar plostu tiltiem (no Zviedrijas kara arhīva)

Kurzemes un Zemgales hercogistes, sevišķi hercoga Jēkaba laikā (1642—1682), Ventspils bija svarīga ostas pilsēta un kuģubūves centrs. Šajā laikā tika uzbūvēti 44 karakuģi un 79 tirdzniecības kuģi, daļa no tiem tika pārdoti citām Eiropas valstīm. Pēc Lielā Ziemeļu kara ievazātajā mēra epidēmijā 1710. gadā gāja bojā vairums pilsētas iedzīvotāju, pilsēta panīka, un tās ienākumu pamatavots bija zvejniecība.

Pēc 1795. gada hercogistes inkorporācijas Krievijas Impērijā tā bija Ventspils pilskunga tiesas (Hauptmannschaft Windau) centrs un visas Ziemeļkurzemes pārvaldes centrs. 1904. gadā atklāja Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līniju un eksportosta tika pārcelta uz Ventas upes labo krastu, kur uzbūvēja lielu labības elevatoru un saldētavu sviesta uzglabāšanai. Pilsētas uzplaukumu pārtrauca Pirmais pasaules karš, kad karadarbības dēļ Krievijas varas iestādes steidzīgi evakuēja vērtīgas ostas iekārtas un lielu daļu iedzīvotāju.

Pēc Otrā pasaules kara Ventspils kļuva par PSRS tranzīta un zvejniecības ostu, bet vēlāk par lielāko PSRS naftas un naftas produktu eksportostu.

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas notika strauja pilsētas un ostas attīstība, Ventspils veidojās ne vien par attīstītu tranzīttirdzniecības, bet arī par iecienītu tūrisma vietu.

Ģeogrāfija labot šo sadaļu

Fiziskā ģeogrāfija labot šo sadaļu

Ventspils atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventas krastos, bijušās Litorīnas jūras lagūnas ziemeļu daļā. Zemes virsma gandrīz visā pilsētas teritorijā ir tikai par 3—5 m augstāka par pašreizējo jūras līmeni. Jūras piekrastē atrodas kāpas, kas Ventspils dienvidos sasniedz 17 m vjl., bet ziemeļu malā pie Būšnieku bākas 29 m virs jūras līmeņa.[6][7]

 
Ventspils no putna lidojuma

Ventspilij ir 13 kilometru robeža ar Baltijas jūru. Tās krastā veidojas 30—400 metru plata kāpu josla. Plašāka kāpu josla ir uz dienvidiem no Ventas ietekas Baltijas jūrā. Pilsētas dienvidu daļā atrodas ap 140—200 metrus plata pludmale, kas ir centrālā pilsētas peldvieta — 1,2 km gara pludmales un peldvietas daļa posmā no Dienvidu mola līdz Jūrmalas parka meliorācijas grāvim.[7] Pilsētas territorija atrodas neliela, bet auglīga slokšņu māla rajona ziemeļu daļā.[8]

Ventspils ir pilsēta ar salīdzinoši lielu zaļo teritoriju īpatsvaru — zemes zem ēkām, pagalmiem un ceļiem aizņem tikai 8% pilsētas teritorijas, bet meži, parki un ūdeņi — 38%.[9] Mežiem ir lielākais īpatsvars pilsētas dabiskajās ekosistēmās — tie aizņem 1501 ha jeb 28% no pilsētas teritorijas.[10] Tie galvenokārt ir melnalkšņu meži pilsētas dienvidu daļā un priežu meži ziemeļu daļā, kā arī purvi un pļavas Staldzenē, Maurciemā un lidlauka apkārtnē.[11] Parki, apstādījumi un citas dabas pamatnes rekreatīviem mērķiem aizņem 222 ha jeb 5%.[10]

~12,6% Ventspils teritorijas aizņem ūdensobjekti (upes, attekas, kanāli, meliorācijas grāvji, ezers un dīķi). Nozīmīgākie ir Venta, kas šķērso Ventspili ~8 km garumā un Būšnieku ezers. Ventspils ietilpst Ventas upju baseinu apgabalā.[11] Venta pilsētas robežās ir 110-250 m plata, 5-14,5 m dziļa, tās labā krasta pietekas ir Kamārce (Dokupe), Packule, Kustes kanāls, kreisā krasta — Vidumgrāvis. ziemeļu galā pilsētas teritorijā atrodas Būšnieku ezers. No jūras ezeru norobežo kāpu valnis, ko šķērso nelielā, 1,5 km garā ezera noteka Lošupe. Ezerā ietek Klāņu-Būšnieku kanāls.[6]

Ventspils pilsētas teritorijā atrodas dabas liegums Natura 2000 teritorija „Būšnieku ezera krasts” un divi īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi „Dampeļu atsegums” un „Staldzenes stāvkrasts”.[10]

Ventspilī ir samērā nabadzīgas smilts un mālsmilts augsnes, ar vidēju iekultivēšanas pakāpi. Pacēlumos ir tipiskās podzola augsnes, bet reljefa ieplakās — kūdraina podzolēta glejaugsne un velēnu glejaugsne. Augsnes skābums ir pH 5,6—5,9, augsnei raksturīgs vidējs fosfora — 110—120 mg/kg un kālija — 120—130 mg/kg nodrošinājums. Tādēļ arī augu valsts ir samērā nabadzīga, brīvā dabā sastopamas smilgas, grīšļi un citi mazprasīgi augi.[7]

Cilvēkģeogrāfija labot šo sadaļu

Ventspils atrodas Kurzemes plānošanas reģionā un pēc iedzīvotāju skaita ir sestā lielākā pilsēta Latvijā un otrā lielākā pilsēta Kurzemes reģionā.[7] Pilsēta dienvidos robežojas ar Vārves pagastu, austrumos ar Tārgales pagastu.

Pilsētā sākas autoceļi A10 uz Rīgu, P108 uz Saldu, P122 uz Pilteni, P124 uz Kolku,[6] Ventspils atrodas Eiropas nozīmes autoceļa (E22) austrumu-rietumu virziena koridorā.[12]

Klimats labot šo sadaļu

 
Skats uz Ventspils ziemeļu molu

Ventspilī ir izteikts piejūras klimats. Teritorijai raksturīga neliela gada temperatūras amplitūda, tas ir, samērā vēsas vasaras un siltas ziemas ar nepastāvīgiem sala periodiem, mākoņainība, bieži nokrišņi un miglas. Pavasaris ir vēss, un veģetācijas attīstība aizkavējas, savukārt rudens periods ir ilgāks. Pēdējās pavasara salnas vērojamas no 25. aprīļa līdz 14. maijam, pirmās rudens salnas no 4. līdz 25. oktobrim. Bezsala periods vidēji ilgst 143—173 dienas. Sniega sega veidojas tikai 25% no ziemām. Veģetācijas periods ir 128-138 dienas.

Gaisa temperatūra Ventspilī ir augstāka par vidējo atbilstoši platuma grādiem raksturīgo temperatūru janvārī par 7 — 9 grādiem, savukārt zemāka jūlijā par 2 — 3 grādiem.[7]

Par spīti tam, Latvijā līdz šim augstākā gaisa temperatūra +37,8 °C reģistrēta 2014. gada 4. augustā Ventspilī. Maksimālā diennakts vidējā gaisa temperatūras vērtība Latvijā visvairāk ir mainījusies tieši Ventspilī: pieaugums pārsniedz 1° C robežu. Salīdzinot ar klimatiskās references periodu, mūsdienās siltu nakšu īpatsvars Latvijā ir par 2-6% palielinājies, un īpaši lielas silto nakšu īpatsvara izmaiņas ir konstatētas Ventspils un Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijās.[11]

Visu gadu ir novērojams vējš, pārsvarā tas pūš rietumu un dienvidrietumu virzienā, veicinot gaisa apmaiņu ar jūru.

Vidējais gaisa mitrums sezonālā griezumā mainās maz un svārstās no 80% līdz 90%. Atmosfēras nokrišņus nosaka cikloniskā darbība. To maksimums novērojams rudens un ziemas sezonā. Aukstajā laika periodā vidēji novērojamas 83 dienas ar nokrišņiem, vasarā — 65 dienas. Gada nokrišņu daudzums svārstās 600-700 mm robežās. Sniega veidā nokrīt tikai 15 % no gada nokrišņu daudzuma.[7]

Ventspils meteoroloģiskie dati
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) 0.3
(32.5)
0.3
(32.5)
3.4
(38.1)
9
(48)
14.2
(57.6)
17.7
(63.9)
20.9
(69.6)
20.3
(68.5)
16.2
(61.2)
10.4
(50.7)
6.1
(43)
2.8
(37)
10.13
(50.22)
Dienas vidējā temperatūra °C (°F) −1.2
(29.8)
−1.4
(29.5)
1.1
(34)
5.8
(42.4)
11
(52)
15
(59)
18.4
(65.1)
17.8
(64)
14
(57)
8.7
(47.7)
4.7
(40.5)
1.4
(34.5)
7.94
(46.29)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) −3
(27)
−3.4
(25.9)
−1.4
(29.5)
2.4
(36.3)
7.4
(45.3)
11.7
(53.1)
15.4
(59.7)
15.1
(59.2)
11.7
(53.1)
6.8
(44.2)
3.2
(37.8)
−0.1
(31.8)
5.48
(41.91)
Nokrišņu daudzums mm (collas) 71
(2.8)
53
(2.09)
44
(1.73)
38
(1.5)
40
(1.57)
61
(2.4)
73
(2.87)
97
(3.82)
95
(3.74)
116
(4.57)
94
(3.7)
83
(3.27)
865
(34.06)
Vidējais dienu skaits ar nokr. 12 9 8 6 6 7 8 10 10 13 13 13 115
% gaisa mitrums 82 82 79 76 73 74 76 76 77 79 84 82 78.3
Avots: climate-data.org[13]

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
17971 169—    
18401 900+62.5%
18633 701+94.8%
18815 872+58.7%
18977 127+21.4%
191428 846+304.7%
19208 205−71.6%
192516 384+99.7%
193017 253+5.3%
193515 671−9.2%
194313 579−13.3%
195927 420+101.9%
197947 782+74.3%
198950 646+6.0%
GadsIedz.±%
200043 928−13.3%
201142 509−3.2%
201241 998−1.2%
201341 431−1.4%
201440 679−1.8%
201540 273−1.0%
201639 861−1.0%
201739 286−1.4%
201838 562−1.8%
201938 059−1.3%
202037 538−1.4%
202137 057−1.3%
202236 432−1.7%
Avoti:PMLP Iedzīvotāju reģistrs: Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās

18. gadsimtā Ventspilī bija apmēram 1000 iedzīvotāju, kuru skaits mēreni auga līdz 20. gadsimta sākumam, kad sākās straujš uzplaukums, Ventspilij kļūstot par Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līnijas gala staciju (1904) un eksporta ostu. 1897. gada tautas skaitīšanā Ventspilī tika konstatēti 7127 iedzīvotāji, un no 1897. līdz 1914. gadam iedzīvotāju skaits palielinājās četras reizes.[6][8]

Pirmā pasaules kara rezultātā 1915. gadā pilsētā bija palicis tikai 2431 iedzīvotājs. 1939. gadā Ventspils pēc Bāzu līguma kļuva par PSRS bruņoto spēku bāzi, kā rezultātā padomju okupācijas gados iedzīvotāju skaits palielinājās trīs reizes.[6][8]

Ventspils pilsētas iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[14]
Latvieši (19 809)
  
60%
Krievi (8 103)
  
25%
Baltkrievi (1 291)
  
4%
Ukraiņi (1 485)
  
4%
Poļi (304)
  
1%
Lietuvieši (270)
  
1%
Cita un neizvēlēta (1 791)
  
5%

Strauji mainījās arī iedzīvotāju nacionālais sastāvs. Latviešu īpatsvars no 19% 1863. gadā palielinājās līdz apmēram 30% 1875. gadā, sasniedza 50% 19. gadsimta 90. gados un 83,4% 1935. gadā. Pēc Otrā pasaules kara tas atkal samazinājās gandrīz līdz 40%. No cittautiešiem 1875. gadā apmēram 45% bija vācieši un 20% — ebreji, bet pēc Otrā pasaules kara krievu īpatsvars sasniedza gandrīz 40%.[6]

Ventspilī 2022. gada sākumā bija deklarēti aptuveni 36 tūkstoši iedzīvotāju. Pēdējo gadu laikā iedzīvotāju skaits Ventspilī sarūk. No 2014. līdz 2019. gadam Ventspilī iedzīvotāju skaits samazinājies par 6,3%. Tas ir nedaudz lēnāk nekā samazināšanās temps Kurzemes reģionā kopā (-6,9%), bet straujāk nekā šajā periodā vidēji Latvijā (-4,1%). Galvenais iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesls Ventspilī ir negatīvie dabiskā pieauguma rādītāji — mirstība pārsniedz dzimstību. Lai gan laika periodā no 2011. gadam līdz 2014. gadam dzimušo skaits pieauga, kopš 2014. gada atkal ir vērojama lejupejoša tendence. Ilgākā laika posmā līdz 2003. gadam migrācijas saldo pilsētā bija pozitīvs, bet kopš 2004. gada tas ir negatīvs, kas ir iedzīvotāju skaita samazinājuma iemesls. Negatīvais migrācijas saldo savu lielāko vērtību sasniedza 2010. gadā (-896), bet pēdējos gados šī tendence ir samazinājusies, piemēram, 2019. gadā šis rādītājs ir -235.[9]

Pilsētas iedzīvotāju vecumstruktūras dinamika liecina par pilsētas iedzīvotāju novecošanās tendencēm. Kopš 2012. gada līdz darbaspējas un darbaspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars pilsētā ir mazāks nekā vidēji valstī, bet virs darbspējas īpatsvars lielāks nekā vidēji Latvijā. Piemēram, ja 2019. gadā iedzīvotāju īpatsvars virs darbspējas vecuma Latvijā bija 22,8%, tad Ventspilī tas bija 25,1%.[9]

Ievērojami cilvēki labot šo sadaļu

Administrācija labot šo sadaļu

Ventspils pilsētas pārvaldi īsteno Ventspils valstspilsētas pašvaldības dome kā lēmējvaras institūcija un Ventspils valstspilsētas pašvaldība kā izpildvaras institūcija. Pilsētas lēmējvaru — domi — veido 13 iedzīvotāju ievēlēti deputāti. Esošais domes deputātu sasaukums ievēlēts pašvaldību vēlēšanās 2021. gada 5. jūnijā, tas pārstāv piecus no septiņiem sarakstiem, kas kandidēja vēlēšanās. 54% piedalījušos vēlētāju atbalstu saņēma Latvijai un Ventspilij saraksts, kas pilsētas vadībā ir kopš valsts neatkarības atgūšanas. Domes deputāti darbojas četrās komitejās — Finanšu komitejā, Pilsētas attīstības jautājumu komitejā, Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejā un Sociālo jautājumu komitejā.[9]

Venti labot šo sadaļu

2011. gada oktobrī Ventspils pilsēta laida apgrozībā savu valūtu — ventus — ar 6 dažādiem nomināliem: 5; 10; 20; 50,100 un 500. 100 ventu atbilda 1 Latvijas latam, bet tie neaizstāja Latvijas nacionālo valūtu latu. Šobrīd 100 ventu atbilst 1 €, bet neaizstāj vienoto Eirovalūtu.

Venti ir nemonetārs norēķināšanās līdzeklis Ventspilī. Venti ir vietējā naudas vienība, kas sniedz privilēģijas, apmeklējot dažādas aktīvās atpūtas un izklaides vietas, tūrisma objektus un kafejnīcas Ventspilī. Uz visām ventu naudas zīmēm ir attēlotas govis, kuras savulaik veidojuši ievērojamākie Latvijas mākslinieki starptautiskajam mākslas un mecenātisma projektam "Ventspils Govju parāde 2002". Uz ventiem attēlotās govis ir izvietotas Ventspils pilsētvidē un joprojām ir tūristu iecienīti apmeklēšanas objekti.

Sadraudzības pilsētas labot šo sadaļu

Ventspilij ir sadraudzības līgumi ar šādām pilsētām:[15]

Skatīt arī labot šo sadaļu

Tēls kultūrā labot šo sadaļu

Krievu dzejnieks Antons Ņečajevs Ventspils pilsētai veltījis dzejoļu ciklu "Dzintara mākonis".[16][17]

Attēlu galerija labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
  3. «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. «Kā pareizi jāizrunā Ventspils nosaukums?». www.ventasbalss.lv. Skatīts: 2022-05-20.
  5. Latvijas pilsētas. Preses nams. 1999. ISBN 9984-00-357-4.
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 Enciclopēdija Latvijas Pilsētas. Rīga : Apgāds "Preses Nams". 1999. ISBN 978-9984-00-357-3.
  7. 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 7,5 «Ventspils pilsētas attīstības programma 2007.-2013. gadam. ESOŠĀS SITUĀCIJAS ANALĪZE. 1.-50.lpp.». 2011.
  8. 8,0 8,1 8,2 J. Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Apgāds Zemgale, 1960.
  9. 9,0 9,1 9,2 9,3 «Ventspils pilsētas ilgstpējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam». 2021.
  10. 10,0 10,1 10,2 «Ventspils pilsētas attīstības programma 2007.-2013. gadam. ESOŠĀS SITUĀCIJAS ANALĪZE. 50.-99.lpp.». 2011.
  11. 11,0 11,1 11,2 «Ventspils valstspilsētas pašvaldības un Ventspils novada pašvaldības kopīgās ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums». 2022.
  12. «Ventspils pilsētas attīstības programma 2021.-2027. gadam».
  13. «VENTSPILS CLIMATE». Skatīts: 2023. gada 4. augusts.
  14. «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022». Skatīts: 22.01.2023.
  15. «Sadraudzības pilsētas». Ventspils (latviešu). Skatīts: 2023-08-04.
  16. Журнал "Зеркало" "Облако янтаря"
  17. «Журнал "Ликбез" "Облако янтаря"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 11. augustā. Skatīts: 2020. gada 3. oktobrī.

Ārējās saites labot šo sadaļu