Vikipēdija

Ventspils

republikas nozīmes pilsēta Latvijā
Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Ventspils (stacija).

Ventspils (izrunā: ['væntspils][4]) ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta. Tās nosaukums cēlies no Ventas upes, kas plūst cauri pilsētai. Ar gandrīz 33 tūkstošiem iedzīvotāju (2022) Ventspils ir sestā lielākā pilsēta valstī.

Ventspils
Valstspilsēta
Livonijas ordeņa pils
Livonijas ordeņa pils
Karogs: Ventspils
Karogs		Ģerbonis: Ventspils
Ģerbonis
Ventspils (Latvija)
Ventspils
Ventspils
Koordinātas: 57°23′26″N 21°34′24″E / 57.39056°N 21.57333°E / 57.39056; 21.57333Koordinātas: 57°23′26″N 21°34′24″E / 57.39056°N 21.57333°E / 57.39056; 21.57333
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pilsētas tiesības kopš 1378. gada
Citi
nosaukumi
Administrācija
 • Domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš (Latvijai un Ventspilij)
Platība[1]
 • Kopējā 58,0 km2
 • sauszeme 51,1 km2
 • ūdens 6,9 km2
Iedzīvotāji (2022)[2]
 • kopā 32 955
 • vieta 6
 • blīvums 645,2 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-36(01-21)
Mājaslapa www.ventspils.lv
Ventspils Vikikrātuvē

Ventspils ir nozīmīga ar savu neaizsalstošo ostu, kurā tiek pārkrauts liels daudzums naftas, kālija sāls un citu resursu. Galvenais pilsētas ieņēmumu avots ir tranzīts, kas ir ļāvis pilsētai strauji attīstīties pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.

VēstureLabot

Pamatraksts: Ventspils vēsture

Līdz 1230. gadam Ventas upes grīva bija kuršu ķēniņa Lamekina valsts sastāvā ar nosaukumu Saggara. Winda kā Livonijas ordeņa pils Ventas grīvā pirmoreiz minēta 1290. gadā, bet baznīca 1298. gadā.[5] Livonijas ordeņvalsts laikos Ventspils bija Hanzas savienības locekle.

 
Ventas grīva ap 1600. gadu. Saskatāma pilsēta (Windo), pils, kuģubūvētava un osta ar plostu tiltiem (no Zviedrijas kara arhīva)

Kurzemes un Zemgales hercogistes, sevišķi hercoga Jēkaba laikā (1642-1682) bija svarīga ostas pilsēta un kuģubūves centrs. Šajā laikā tika uzbūvēti 44 karakuģi un 79 tirdzniecības kuģi, no kuriem daļa tika pārdoti citām Eiropas valstīm. Pēc Lielā Ziemeļu kara ievazātajā mēra epidēmijā 1710. gadā gāja bojā vairums pilsētas iedzīvotāju, pilsēta panīka un tās ienākumu pamatavots bija zvejniecība. Pēc 1795. gada hercogistes inkorporācijas Krievijas Impērijā tā bija Ventspils pilskunga tiesas (Hauptmannschaft Windau) centrs un visas Ziemeļkurzemes pārvaldes centrs. 1904. gadā atklāja Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līniju un eksportosta tika pārcelta uz Ventas upes labo krastu, kur uzbūvēja lielu labības elevatoru un saldētavu sviesta uzglabāšanai. Pilsētas uzplaukumu pārtrauca Pirmais pasaules karš, kad karadarbības dēļ Krievijas varas iestādes steidzīgi evakuēja vērtīgas ostas iekārtas un lielu daļu iedzīvotāju. Pēc Otrā pasaules kara Ventspils kļuva par PSRS tranzīta un zvejniecības ostu, bet vēlāk par lielāko PSRS naftas un naftas produktu eksportostu.

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas notika strauja pilsētas un ostas attīstība, Ventspils veidojās ne vien par attīstītu tranzīttirdzniecības, bet arī par iecienītu tūrisma vietu.

IedzīvotājiLabot

Pēc CSP un OSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
17971 169—    
18401 900+62.5%
18633 701+94.8%
18815 872+58.7%
18977 127+21.4%
191428 846+304.7%
19208 205−71.6%
192516 384+99.7%
193017 253+5.3%
GadsIedz.±%
193515 671−9.2%
194313 579−13.3%
195927 420+101.9%
197947 782+74.3%
198950 646+6.0%
200043 928−13.3%
201142 509−3.2%
201241 998−1.2%
201341 431−1.4%
GadsIedz.±%
201440 679−1.8%
201540 273−1.0%
201639 861−1.0%
201739 286−1.4%
201838 562−1.8%
201938 059−1.3%
202037 538−1.4%
202137 057−1.3%
202236 432−1.7%
Avoti:PMLP Iedzīvotāju reģistrs: Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās

Etniskais sastāvsLabot

Iedzīvotāju etniskais sastāvs Ventspilī 2020. gadā.[7]
Latvieši: 20 143 (59.4%)Krievi: 8 778 (25.9%)Ukraiņi: 1 492 (4.4%)Baltkrievi: 1 410 (4.2%)Čigāni: 491 (1.4%)Cita vai neizvēlēta: 1 592 (4.7%) 

kopā 33 906

  Latvieši
  Krievi
  Ukraiņi
  Baltkrievi
  Čigāni
  Cita un neizvēlēta
Tautība Procenti Iedz. skaits
Latvieši 59,4% 20 143
Krievi 25,9% 8 778
Ukraiņi 4,4% 1 492
Baltkrievi 4,2% 1 410
Čigāni 1,4% 491
Cita vai neizvēlēta 4,7% 1 592

Tautas skaitīšanas dati (1863-2011)Labot

gads iedzīvotāji kopā latvieši krievi baltkrievi ukraiņi poļi lietuvieši ebreji čigāni igauņi vācieši tatāri pārējie
1863 3701 706 232 +krievi +krievi 61 7 866 0 nez. 1821 0 8
1881 5872 2217 237 +krievi +krievi 16 7 1407 0 nez. 1978 0 10
1897 7127 4131 186 1 11 23 16 793 0 21 1937 1 7
1925 16384 13419 199 15 nez. 136 132 1276 nez. 39 1018 nez. 150
1930 17253 14244 209 47 nez. 128 91 1275 nez. 36 1081 nez. 142
1935 15671 13078 136 56 nez. 117 76 1246 nez. 25 728 nez. 209
1959 27420 16572 7893 1084 744 284 142 194 nez. 39 nez. nez. 468
1970 40467 22246 12497 2248 1636 449 254 192 nez. nez. nez. nez. 945
1979 47994 22806 17320 2839 2724 526 329 157 nez. nez. nez. nez. 1293
1989 50646 21766 19934 2955 3237 516 339 122 978 52 62 195 490
2000 43928 22658 14042 2285 2325 525 356 55 1033 44 102 117 386
2011 38750 22045 11136 1673 1693 396 319 32 829 31 82 74 440

VentiLabot

2011. gada oktobrī Ventspils pilsēta laida apgrozībā savu valūtu — ventus — ar 6 dažādiem nomināliem: 5; 10; 20; 50,100 un 500. 100 ventu atbilda 1 Latvijas latam, bet tie neaizstāja Latvijas nacionālo valūtu latu. Šobrīd 100 ventu atbilst 1 €, bet neaizstāj vienoto Eirovalūtu.

Venti ir nemonetārs norēķināšanās līdzeklis Ventspilī. Venti ir vietējā naudas vienība, kas sniedz privilēģijas, apmeklējot dažādas aktīvās atpūtas un izklaides vietas, tūrisma objektus un kafejnīcas Ventspilī. Uz visām ventu naudas zīmēm ir attēlotas govis, kuras savulaik veidojuši ievērojamākie Latvijas mākslinieki starptautiskajam mākslas un mecenātisma projektam "Ventspils Govju parāde 2002". Uz ventiem attēlotās govis ir izvietotas Ventspils pilsētvidē un joprojām ir tūristu iecienītākie apmeklēšanas objekti.

Ventspilī dzimušiLabot

Skatīt arīLabot

Tēls kultūrāLabot

Krievu dzejnieks Antons Ņečajevs Ventspils pilsētai veltīja dzejoļu ciklu "Dzintara mākonis".[8][9]

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

  1. ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. ↑ 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 28 decembris 2022.
  3. ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. ↑ «Kā pareizi jāizrunā Ventspils nosaukums?». www.ventasbalss.lv. Skatīts: 2022-05-20.
  5. ↑ Latvijas pilsētas. Preses nams. 1999. ISBN 9984-00-357-4.
  6. ↑ OSP
  7. ↑ Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2020. gada 30. novembrī.[novecojusi saite]
  8. ↑ Журнал "Зеркало" "Облако янтаря"
  9. ↑ Журнал "Ликбез" "Облако янтаря"

Ārējās saitesLabot

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ventspils&oldid=3861345"