Mārupes novads
- Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Mārupes pagasts.
Mārupes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots Mārupes novads un Babītes novads. Robežojas ziemeļos ar Jūrmalas valstspilsētu, rietumos ar Tukuma novadu, dienvidrietumos ar Jelgavas novadu, dienvidos ar Olaines novadu un austrumos ar Rīgu. Novada centrs atrodas Mārupē.
Mārupes novads | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
![]() | ||||||
![]() | ||||||
|
||||||
Centrs: | Mārupe | |||||
Kopējā platība:[1] | 347,3 km2 | |||||
• Sauszeme: | 305,2 km2 | |||||
• Ūdens: | 42,1 km2 | |||||
Iedzīvotāji (2024):[2] | 37 025 | |||||
Blīvums (2024): | 121,3 iedz./km2 | |||||
Izveidots: | 2021. gadā | |||||
Domes priekšsēdētājs: | Aivars Osītis (LA) | |||||
Teritoriālās vienības: |
Mārupe Salas pagasts Babītes pagasts Mārupes pagasts | |||||
Mājaslapa: | www |
Teritoriālais iedalījums
labot šo sadaļuMārupes novadu veido trīs pagasti un viena pilsēta: Babītes pagasts, Mārupes pagasts, Mārupes pilsēta un Salas pagasts.
Daba
labot šo sadaļuNovada ziemeļu un austrumu daļa ietilpst Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, bet dienvidu un rietumu daļa — Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā. Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā daļā Latvijas, dominē augšdevona nogulumi. Augsnes galvenokārt smilšainas gleja, podzolētās gleja un purvu kūdraugsnes. Dienvidos atrodas daļas no Cenas tīreļa un Medema purva, dienvidrietumos Ložmetējkalna purvs. Mežos pārsvarā priedes.[3]
Vidējā temperatūra: -6 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Vidējais gada nokrišņu daudzums 650 — 700 mm.[3]
Upes
labot šo sadaļuNovads galvenokārt atrodas Lielupes baseinā, galvenās ūdensteces ir Lielupe un tās savienojumi ar Babītes ezeru — Gāte un Varkaļu kanāls. Austrumos Daugavas pietekas Mārupītes augštece. Daudz meliorācijas grāvju, ap Babītes ezeru un Lielupi polderi.
Ūdenstilpes
labot šo sadaļuLielākās — Babītes ezers (25,6 km²), Božu ūdenskrātuve (0,5 km²), Skaista ezers (0,2 km²), Beberbeķu dzirnavezers (0,1 km²).
Vēsture
labot šo sadaļuNovada ziemeļdaļa pirms 5—6 gadu tūkstošiem atradās zem Litorīnas jūras līmeņa. Babītes ezeram kļūstot par lagūnu, tā piekrastē izveidojās zvejnieku un mednieku apmetnes. Senākā atklātā Romju-Kalniņu apmetne ir datēta ar 3. gadu tūkstoti p.m.ē.[4]
12. gadsimtā novadu apdzīvoja lībieši un zemgaļi. Kopš 13. gadsimta tagadējais Mārupes novads ietilpa Rīgas landfogtejā, vēlāk Rīgas patrimoniālajā apgabalā, tam cauri veda ceļš uz Prūsiju. Pēc Livonijas kara lielākā novada daļa nonāca Pārdaugavas Livonijas hercogistes teritorijā, 1629. gada to ieguva Zviedrija. Neliela daļa Lielupes kreisajā krastā atradās Kurzemes un Zemgales hercogistē.
Poļu-zviedru kara laikā 1604. gadā Rīgas landfogteju sadalīja trīs daļās (Babītes, Biķera un Katlakalna draudzes novados), katrā pa četriem pagastiem. Zviedru Vidzemes laikā 1660. gadā Babītes draudzes novadu sadalīja Salas un Piņķu draudzes novados. Zviedrijas Vidzemes daļu 1721., bet Kurzemes hercogistes daļu 1795. gadā pievienoja Krievijas Impērijai.
Pēc 1920. gada zemes reformas Bieriņu muižas zemi sadalīja 474 vienībās 1840 ha kopplatībā.[5] Līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā Mārupes pagasts robežojās ar Katlakalna, Olaines un Babītes pagastiem, kā arī ar Rīgas pilsētu.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuN# | Nosaukums | Statuss | Pagasts | Iedzīvotāji (2025)[7] |
---|---|---|---|---|
1. | Mārupe | Pilsēta | — | 19 427 |
2. | Piņķi | Ciems | Babītes | 4012 |
3. | Jaunmārupe | Ciems | Mārupes | 3419 |
4. | Mežāres | Ciems | Babītes | 1700 |
5. | Spilve | Ciems | Babītes | 1590 |
6. | Tīraine | Ciems | Mārupes | 1581 |
7. | Babīte | Ciems | Babītes | 1191 |
8. | Skulte | Ciems | Mārupes | 1158 |
9. | Vētras | Ciems | Mārupes | 781 |
10. | Spuņciems | Ciems | Salas | 624 |
Kopā Mārupes novadā atrodas 33 ciemi un 1 pilsēta - Mārupe:[8]
Mārupes pagastā atrodas četri ciemi: Jaunmārupe, Skulte, Tīraine, Vētras.
Babītes pagastā atrodas 19 ciemi: Mežāres, Spilve, Babīte, Piņķi, Liberi, Egļuciems, Brīvkalni, Sēbruciems, Skārduciems, Vīkuļi, Dzilnuciems, Lapsas, Klīves, Cielavas, Trenči, Bļodnieki, Pluģuciems, Priežciems, Dzērves.
Salas pagastā atrodas 10 ciemi: Spuņciems, Silmalas, Sīpolciems, Varkaļi, Pērnciems, Straupciems, Gātciems, Pavasari, Kūdra, Kaģi.
Nacionālais sastāvs
labot šo sadaļuPašvaldība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Saimniecība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Transports
labot šo sadaļu-
Lidosta "Rīga"
-
Tīraines dzelzceļa pietura
-
Autoceļš A5 pie Babītes
Mārupes novadu šķērso vairāki dažādas nozīmes autoceļi. Novada teritoriju šķērso trīs galvenie autoceļi — A5 (Rīgas apvedceļš (Salaspils—Babīte)), A9 (Rīga (Skulte)—Liepāja) un A10 (Rīga—Ventspils). Tāpat, novadu šķērso trīs reģionālās nozīmes autoceļi — P101 (Kalnciems—Kūdra), P132 (Rīga—Jaunmārupe) un P133 (Lidostas “Rīga” pievedceļš). Aptuveni 3 km garumā A8 veido robežu starp Mārupes novadu Rīgas pilsētu, nešķērsojot novada teritoriju.
Mārupes novadā atrodas Starptautiskā lidosta "Rīga", kas ir lielākā lidosta Latvijā un Baltijas valstīs.
Novadu teritoriju šķērso arī dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava, uz kuras Mārupes novada teritorijā atrodas viena pietura — Tīraine.
Izglītība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Sports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojamas vietas
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija
labot šo sadaļu-
Rekonstruēts nocietinājums Ložmetējkalna apkārtnē
-
Babītes ezers
-
Skaista ezers Cenas tīrelī
-
Cenas tīreļa laipa
-
Dzīvojamās ēkas Jaunmārupē
-
Piņķu luterāņu baznīca
-
Varkaļu kanāla slūžu aizsprosts
-
Piņku kaujas piemineklis
-
Božu ūdenskrātuve
-
Beberbeķu dzirnavezers
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ 3,0 3,1 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
- ↑ «Mārupe. Vēsture — Babītes un Salas pagasti». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 9. janvārī. Skatīts: 2022. gada 9. janvārī.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 25 947. sleja.
- ↑ OSP
- ↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 16.01.2025
- ↑ «Mārupes novads | Mārupe». www.marupe.lv. Skatīts: 2022-09-10.
- ↑ «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 23.11.2023.
Ārējās saites
labot šo sadaļuŠis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |