Mārupes novads

pašvaldība Latvijā no 2021. gada 1. jūlija
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Mārupes pagasts.

Mārupes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots Mārupes novads un Babītes novads. Robežojas ziemeļos ar Jūrmalas valstspilsētu, rietumos ar Tukuma novadu, dienvidrietumos ar Jelgavas novadu, dienvidos ar Olaines novadu un austrumos ar Rīgu. Novada centrs atrodas Mārupē.

Mārupes novads
Mārupes novads Mārupes novads
Mārupes novada karogs Mārupes novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Mārupe
Kopējā platība:[1] 347,3 km2
 • Sauszeme: 305,2 km2
 • Ūdens: 42,1 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 37 025
Blīvums (2024): 121,3 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs: Aivars Osītis(LA)
Teritoriālās
vienības:
Mārupe
Salas pagasts
Babītes pagasts
Mārupes pagasts
Mājaslapa: www.marupe.lv

Teritoriālais iedalījums

labot šo sadaļu

Mārupes novadu veido trīs pagasti un viena pilsēta: Babītes pagasts, Mārupes pagasts, Mārupes pilsēta un Salas pagasts.

Novada ziemeļu un austrumu daļa ietilpst Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, bet dienvidu un rietumu daļa — Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā. Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā daļā Latvijas, dominē augšdevona nogulumi. Augsnes galvenokārt smilšainas gleja, podzolētās gleja un purvu kūdraugsnes. Dienvidos atrodas daļas no Cenas tīreļa un Medema purva, dienvidrietumos Ložmetējkalna purvs. Mežos pārsvarā priedes.[3]

Vidējā temperatūra: -6 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Vidējais gada nokrišņu daudzums 650 — 700 mm.[3]

Novads galvenokārt atrodas Lielupes baseinā, galvenās ūdensteces ir Lielupe un tās savienojumi ar Babītes ezeru — Gāte un Varkaļu kanāls. Austrumos Daugavas pietekas Mārupītes augštece. Daudz meliorācijas grāvju, ap Babītes ezeru un Lielupi polderi.

Lielākās — Babītes ezers (25,6 km²), Božu ūdenskrātuve (0,5 km²), Skaista ezers (0,2 km²), Beberbeķu dzirnavezers (0,1 km²).

 
Mārupes, Piņķu un Salas pagasti pēc 1922. gada.

Novada ziemeļdaļa pirms 5—6 gadu tūkstošiem atradās zem Litorīnas jūras līmeņa. Babītes ezeram kļūstot par lagūnu, tā piekrastē izveidojās zvejnieku un mednieku apmetnes. Senākā atklātā Romju-Kalniņu apmetne ir datēta ar 3. gadu tūkstoti p.m.ē.[4]

12. gadsimtā novadu apdzīvoja lībieši un zemgaļi. Kopš 13. gadsimta tagadējais Mārupes novads ietilpa Rīgas landfogtejā, vēlāk Rīgas patrimoniālajā apgabalā, tam cauri veda ceļš uz Prūsiju. Pēc Livonijas kara lielākā novada daļa nonāca Pārdaugavas Livonijas hercogistes teritorijā, 1629. gada to ieguva Zviedrija. Neliela daļa Lielupes kreisajā krastā atradās Kurzemes un Zemgales hercogistē.

Poļu-zviedru kara laikā 1604. gadā Rīgas landfogteju sadalīja trīs daļās (Babītes, Biķera un Katlakalna draudzes novados), katrā pa četriem pagastiem. Zviedru Vidzemes laikā 1660. gadā Babītes draudzes novadu sadalīja Salas un Piņķu draudzes novados. Zviedrijas Vidzemes daļu 1721., bet Kurzemes hercogistes daļu 1795. gadā pievienoja Krievijas Impērijai.

Pēc 1920. gada zemes reformas Bieriņu muižas zemi sadalīja 474 vienībās 1840 ha kopplatībā.[5] Līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā Mārupes pagasts robežojās ar Katlakalna, Olaines un Babītes pagastiem, kā arī ar Rīgas pilsētu.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
19354 250—    
19597 540+2.42%
196711 959+5.94%
GadsIedz.±% g.p.
197913 873+1.24%
198916 217+1.57%
200015 833−0.22%
GadsIedz.±% g.p.
201125 352+4.37%
202132 953+2.66%
202336 129+4.71%

Apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu
Lielākās apdzīvotās vietas
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāji
(2025)[7]
1. Mārupe Pilsēta 19 427
2. Piņķi Ciems Babītes 4012
3. Jaunmārupe Ciems Mārupes 3419
4. Mežāres Ciems Babītes 1700
5. Spilve Ciems Babītes 1590
6. Tīraine Ciems Mārupes 1581
7. Babīte Ciems Babītes 1191
8. Skulte Ciems Mārupes 1158
9. Vētras Ciems Mārupes 781
10. Spuņciems Ciems Salas 624

Kopā Mārupes novadā atrodas 33 ciemi un 1 pilsēta - Mārupe:[8]

Mārupes pagastā atrodas četri ciemi: Jaunmārupe, Skulte, Tīraine, Vētras.

Babītes pagastā atrodas 19 ciemi: Mežāres, Spilve, Babīte, Piņķi, Liberi, Egļuciems, Brīvkalni, Sēbruciems, Skārduciems, Vīkuļi, Dzilnuciems, Lapsas, Klīves, Cielavas, Trenči, Bļodnieki, Pluģuciems, Priežciems, Dzērves.

Salas pagastā atrodas 10 ciemi: Spuņciems, Silmalas, Sīpolciems, Varkaļi, Pērnciems, Straupciems, Gātciems, Pavasari, Kūdra, Kaģi.

Nacionālais sastāvs

labot šo sadaļu
Mārupes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[9]
Latvieši (25246)
  
70.0%
Krievi (6410)
  
17.8%
Ukraiņi (833)
  
2.3%
Baltkrievi (650)
  
1.8%
Poļi (386)
  
1.1%
Lietuvieši (235)
  
0.7%
Ebreji (71)
  
0.2%
Čigāni (32)
  
0.1%
Igauņi (31)
  
0.1%
Cita un neizvēlēta (2172)
  
6.0%

Mārupes novadu šķērso vairāki dažādas nozīmes autoceļi. Novada teritoriju šķērso trīs galvenie autoceļi — A5 (Rīgas apvedceļš (Salaspils—Babīte)), A9 (Rīga (Skulte)—Liepāja) un A10 (Rīga—Ventspils). Tāpat, novadu šķērso trīs reģionālās nozīmes autoceļi — P101 (Kalnciems—Kūdra), P132 (Rīga—Jaunmārupe) un P133 (Lidostas “Rīga” pievedceļš). Aptuveni 3 km garumā A8 veido robežu starp Mārupes novadu Rīgas pilsētu, nešķērsojot novada teritoriju.

Mārupes novadā atrodas Starptautiskā lidosta "Rīga", kas ir lielākā lidosta Latvijā un Baltijas valstīs.

Novadu teritoriju šķērso arī dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava, uz kuras Mārupes novada teritorijā atrodas viena pietura — Tīraine.

Ievērojami novadnieki

labot šo sadaļu

Ievērojamas vietas

labot šo sadaļu

Attēlu galerija

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu