Feimaņu pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā dienvidrietumos. Robežojas ziemeļos ar Silmalas pagastu, austrumos ar Maltas un Pušas pagastiem, dienvidos ar Preiļu novada Aglonas pagastu un Krāslavas novada Kastuļinas pagastiem, rietumos ar Preiļu novada Rušonas un Silajāņu pagastiem. Pagasta centrs atrodas Feimaņos.

Feimaņu pagasts
Novads: Rēzeknes novads
Centrs: Feimaņi
Kopējā platība:[1] 135,2 km2
 • Sauszeme: 123,3 km2
 • Ūdens: 11,9 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 659
Blīvums (2024): 5,3 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Mājaslapa: www.feimani.lv
Feimaņu pagasts Vikikrātuvē

Hidrogrāfija

labot šo sadaļu

Rušenica

Diunoklis, Dziļiukšņa ezers, Feimaņu ezers, Gadrinkas ezers, Galdacis, Grebla ezers, Kodačka, Kovališku ezers, Lapuka ezers, Leidacs, Liskas ezers, Meirinka, Plovu ezers, Vieveru ezers, Čerstogas ezers. Ar Feimaņu pagastu robežojas Černostes un Zolvas ezeri.

1945. gadās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā izveidoja Feimaņu ciema padomi. Feimaņu ciems ietilpis Maltas (1949-1959) un Rēzeknes (pēc 1959. gada) rajonos. Feimaņu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Nikitišķu ciemu, 1963. gadā — daļu Čulku ciema kolhoza «Oktjabrj» teritorijas, 1965. gadā — daļa likvidētā Rušenicas ciema teritorijas.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Feimaņu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu
gads iedzīvotāju skaits latvieši krievi baltkrievi ukraiņi poļi lietuvieši čigāni un citi
1989 1282 641 590 6 8 27 1 nez. 9
2000 1170 623 502 15 7 20 0 1 2
2011 845 342 314 12 10 5 1 nez. 11

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
19356 760—    
19592 028−4.89%
19671 955−0.46%
GadsIedz.±% g.p.
19791 504−2.16%
19891 336−1.18%
20001 181−1.11%
GadsIedz.±% g.p.
2011845−3.00%
2021695−1.94%

Apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu

Pagastā ir 3 baznīcas: 2 vecticībnieku un 1 katoļu. Vecticībnieku baznīcas: Krupeņišku (30. gadi) un Vainovas (80. gadi). Feimaņu Svētā Jāņa Kristītāja katoļu baznīca (18. gadsimts) ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Izglītība un kultūra

labot šo sadaļu