Feimaņu pagasts
Feimaņu pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā dienvidrietumos. Robežojas ziemeļos ar Silmalas pagastu, austrumos ar Maltas un Pušas pagastiem, dienvidos ar Preiļu novada Aglonas pagastu un Krāslavas novada Kastuļinas pagastiem, rietumos ar Preiļu novada Rušonas un Silajāņu pagastiem. Pagasta centrs atrodas Feimaņos.
| Feimaņu pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Rēzeknes novads |
| Centrs: | Feimaņi |
| Kopējā platība:[1] | 135,2 km2 |
| • Sauszeme: | 123,3 km2 |
| • Ūdens: | 11,9 km2 |
| Iedzīvotāji (2023):[2] | 666 |
| Blīvums (2023): | 5,4 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1945. gadā |
| Mājaslapa: | www |
 Feimaņu pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba labot šo sadaļu
Hidrogrāfija labot šo sadaļu
Upes labot šo sadaļu
Ezeri labot šo sadaļu
Diunoklis, Dziļiukšņa ezers, Feimaņu ezers, Gadrinkas ezers, Galdacis, Grebla ezers, Kodačka, Kovališku ezers, Lapuka ezers, Leidacs, Liskas ezers, Meirinka, Plovu ezers, Vieveru ezers, Čerstogas ezers. Ar Feimaņu pagastu robežojas Černostes un Zolvas ezeri.
Vēsture labot šo sadaļu
1945. gadās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā izveidoja Feimaņu ciema padomi. Feimaņu ciems ietilpis Maltas (1949-1959) un Rēzeknes (pēc 1959. gada) rajonos. Feimaņu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Nikitišķu ciemu, 1963. gadā — daļu Čulku ciema kolhoza «Oktjabrj» teritorijas, 1965. gadā — daļa likvidētā Rušenicas ciema teritorijas.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Feimaņu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
| gads | iedzīvotāju skaits | latvieši | krievi | baltkrievi | ukraiņi | poļi | lietuvieši | čigāni | un citi |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1989 | 1282 | 641 | 590 | 6 | 8 | 27 | 1 | nez. | 9 |
| 2000 | 1170 | 623 | 502 | 15 | 7 | 20 | 0 | 1 | 2 |
| 2011 | 845 |
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija labot šo sadaļu
Pagastā ir 3 baznīcas: 2 vecticībnieku un 1 katoļu. Vecticībnieku baznīcas: Krupeņišku (30. gadi) un Vainovas (80. gadi). Feimaņu Svētā Jāņa Kristītāja katoļu baznīca (18. gadsimts) ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Saimniecība labot šo sadaļu
Transports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
- ↑ https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_2020.pdf
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |