Jaunjelgava

pilsēta Latvijā

Jaunjelgava ir pilsēta Daugavas kreisajā krastā Sēlijas kultūrvēsturiskajā novadā, Aizkraukles novadā. Pilsētai ir sena vēsture. 1590. gadā tai piešķirtas miesta tiesības, bet 1647. gadā — pilsētas tiesības. Cauri pilsētai iet autoceļš P87 (BauskaAizkraukle). Attālums pa ceļiem līdz novada centram Aizkrauklei ir 15 km, līdz Rīgai — 79 km.

Jaunjelgava
Novada pilsēta
Jaunjelgavas novada domes ēka
Jaunjelgavas novada domes ēka
Ģerbonis: Jaunjelgava
Ģerbonis
Jaunjelgava (Latvija)
Jaunjelgava
Jaunjelgava
Koordinātas: 56°37′03″N 25°05′00″E / 56.61750°N 25.08333°E / 56.61750; 25.08333Koordinātas: 56°37′03″N 25°05′00″E / 56.61750°N 25.08333°E / 56.61750; 25.08333
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Aizkraukles novads
Pilsētas tiesības kopš 1647. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Friedrichstadt
Platība[1]
 • Kopējā 6,2 km2
 • sauszeme 5,4 km2
 • ūdens 0,8 km2
Augstums 35 m
Iedzīvotāji (2022)[2]
 • kopā 1 750
 • blīvums 324,7 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-5134
Mājaslapa www.jaunjelgava.lv
Jaunjelgava Vikikrātuvē

Nosaukums Labot

Jaunjelgavas nosaukums ir daudzkārt mainījies. Tā tika saukta par Sēreni (13. gadsimts), Jaunpilsētiņu vai Jaunpilsētu (16. gadsimts), pieaugot tās administratīvajai nozīmei, tautā to sāka dēvēt par Jelgaviņu, Jauno Jelgavu, Lubu Jelgavu (17.—19. gadsimts).[4] Pilsētas ebreju iedzīvotāji to dēvēja arī par "Jauno Rīgu" jeb Nairi (saīsinājums no jidiša Nai Riga).[5]

Vēsture Labot

Pamatraksts: Jaunjelgavas vēsture
 
Jaunjelgavas luterāņu Baltā baznīca (17. gadsimts, iznīcināta 1947. gadā)

13. gadsimtā Sērenes pilskalnā, apmēram 5 km no mūsdienu Jaunjelgavas atradās sena sēļu pils, ko nopostīja vācu krustneši. Ap 1450. gadu izveidojās Vecsērenes muiža (apmēram 3 km no Jaunjelgavas). Rīgas tirdzniecībā pa Daugavas ūdensceļu šeit veidojās viena no preču pārkraušanas vietām, jo tālāk uz augšu sākās krāces, un liela daļa no precēm tika pārvadāta pa zemesceļu līdz ordeņa pilij Sēlpilī.

1567. gadā Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers ostu pie Daugavas nosauca par Neištati (vācu: Neustadt — 'Jaunā pilsēta'), ko latvieši dēvēja par Jauno Jelgavu. 1590. gadā Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers tai piešķīra miesta tiesības. 1646. gadā hercoga Frīdriha atraitne Elizabete Magdalēna to pārdēvēja par Frīdrihštati, un 1647. gada 14. jūlijā Polijas—Lietuvas valdnieks Vladislavs IV apstiprināja Frīdrihštatei pilsētas privilēģijas un ģerboni. Savukārt par hercoga Jēkaba līdzekļiem apmēram 1652. gadā uzcēla Mārtiņa (Balto) luterāņu baznīcu.

Pēc Kurzemes guberņas izveides Jaunjelgava bija apriņķa pilsēta. 1861. gadā pēc Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līnijas atklāšanas Daugavas ūdensceļa piestātne un preču noliktavas zaudēja savu nozīmi. Jaunjelgavai bija nozīmīga vieta ebreju vēsturē Latvijā. 19. gadsimta sākumā Jaunjelgavas ebreji bija starpnieki Krievijas preču (graudu, linu, baļķu, kažokādu, ādu) eksportēšanā uz Angliju un Vāciju. 20. gadsimta sākumā daudzi Jaunjelgavas ebreji pārcēlās uz dzīvi Rīgā vai arī caur Liepājas ostu emigrēja uz ārzemēm, galvenokārt uz ASV.

No 1919. gada 17. oktobra līdz 15. novembrim pie Jaunjelgavas notika 4. Valmieras kājnieku pulka kaujas ar Bermonta karaspēku, kuru laikā tika sagrauta liela daļa no pilsētas ēkām. 1935. gadā Jaunjelgavā pārsvarā dzīvoja latvieši, bet ebreju bija 25%. Pēc Latvijas padomju okupācijas 1941. gada jūnija deportācijā tika izsūtītas arī ebreju ģimenes, bet pēc Latvijas vācu okupācijas Holokaustā 1941. gada 2. augustā tika nogalināti gandrīz visi pārējie pilsētas ebreji.

Iedzīvotāji Labot

Iedzīvotāju skaita izmaiņas Labot

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
1800370—    
18401 280+245.9%
18815 820+354.7%
18975 830+0.2%
19147 300+25.2%
19201 577−78.4%
19352 153+36.5%
19792 228+3.5%
GadsIedz.±%
19892 417+8.5%
19972 070−14.4%
20002 330+12.6%
20102 265−2.8%
20112 245−0.9%
20122 221−1.1%
20132 202−0.9%
20142 183−0.9%
GadsIedz.±%
20152 159−1.1%
20162 127−1.5%
20172 068−2.8%
20181 999−3.3%
20191 965−1.7%
20201 915−2.5%
20211 900−0.8%
20221 867−1.7%
Source: Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999., PMLP iedzivotaju registra statistika.

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Labot

Valsts nozīmes pilsētbūvniecības kultūras piemineklis (nr. 7423.) — Jaunjelgavas pilsētas vēsturiskais centrs (17.-19.gs.) šādās robežās:

  • Daugavas pieteka Rīgas ielas pāra numuru puses apbūves ziemeļaustrumu pusē, strauts Rīgas ielas 28. un 17. nama dienvidaustrumu pusē, strauts Jelgavas ielas nepāra numuru puses apbūves dienvidu pusē, strauts Jelgavas ielas 1. nama austrumu pusē.
  • Daugavas kreisais krasts pret straumi līdz pietekai Rīgas ielas apbūves ziemeļaustrumu pusē[6]

Ievērojamas personības Labot

Interesantas vietas Labot

  • Aptiekas noliktava Jelgavas un Uzvaras ielu stūrī (19. gadsimts) — vecākā pilsētas ēka.
  • Pareizticīgo baznīca (1896—1897).
  • Pilsētas valdes nams (bijušais rātsnams, tagad Aizkraukles novada Jaunjelgavas apvienības pārvaldes ēka) jūgendstilā (1912). Parkā pie ēkas atrodas gulošs zelta krāsas lauva — pilsētas simbols.
  • Piemineklis Brīvības cīnītājiem (1926) Jaunjelgavas kapos.
  • Brunavu (arī Brunava, Hibšberga[7]) muižas ēkas Liepu ielā 1.
  • Pārceltuve pāri Daugavai — uz Skrīveriem.[8][9]

Attēlu galerija Labot

Atsauces Labot

Ārējās saites Labot