Jaunjelgava
Jaunjelgava ir pilsēta Daugavas kreisajā krastā Sēlijas kultūrvēsturiskajā novadā, Jaunjelgavas novada centrs. Pilsētai ir sena vēsture, 1590. gadā tai piešķirtas miesta tiesības, bet 1647. gadā — pilsētas tiesības. Cauri pilsētai iet autoceļš P87 (Bauska—Aizkraukle). Attālums pa ceļiem līdz tuvākajai kaimiņu pilsētai Aizkrauklei ir 15 km, līdz Rīgai — 79 km.
Jaunjelgava | ||
---|---|---|
pilsēta | ||
Jaunjelgavas novada domes ēka | ||
| ||
Koordinātas: 56°37′03″N 25°05′00″E / 56.61750°N 25.08333°EKoordinātas: 56°37′03″N 25°05′00″E / 56.61750°N 25.08333°E | ||
Valsts |
![]() | |
Novads | Jaunjelgavas novads | |
Pilsētas tiesības | kopš 1647. gada | |
Vēsturiskie nosaukumi | vācu: Friedrichstadt | |
Platība | ||
• Kopējā | 6,2 km2 | |
• sauszeme | 5,4 km2 | |
• ūdens | 0,8 km2 | |
Augstums | 35 m | |
Iedzīvotāji (2020. gadā)[1] | ||
• kopā | 1 762 | |
• blīvums | 288,9/km² | |
Laika josla | EET (UTC+2) | |
• Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |
Pasta indeksi | LV-5134 | |
Mājaslapa |
www | |
![]() |
NosaukumsLabot
Jaunjelgavas nosaukums ir daudzkārt mainījies. Tā tika saukta par Sēreni (13. gs.), Jaunpilsētiņu vai Jaunpilsētu (16. gs.), pieaugot tās administratīvajai nozīmei, tautā to sāka dēvēt par Jelgaviņu, Jauno Jelgavu, Lubu Jelgavu (17.—19. gs.).[2] Pilsētas ebreju iedzīvotāji to dēvēja arī par "Jauno Rīgu" jeb Nairi (saīsinājums no jidiša Nai Riga).[3]
VēstureLabot
13. gadsimtā Sērenes pilskalnā, apmēram 5 km no mūsdienu Jaunjelgavas atradās sena sēļu pils, ko nopostīja vācu krustneši. Ap 1450. gadu izveidojās Vecsērenes muiža (apmēram 3 km no Jaunjelgavas). Rīgas tirdzniecībā pa Daugavas ūdensceļu šeit veidojās viena no preču pārkraušanas vietām, jo tālāk uz augšu sākās krāces un liela daļa no precēm tika pārvadāta pa zemesceļu līdz ordeņa pilij Sēlpilī.
1567. gadā Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers ostu pie Daugavas nosauca par Neištati (vācu: Neustadt, Jauno pilsētu), ko latvieši dēvēja par Jauno Jelgavu. 1590. gadā Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers tai piešķīra miesta tiesības. 1646. gadā hercoga Frīdriha atraitne Elizabete Magdalēna to pārdēvēja par Frīdrihštati un 1647. gada 14. jūlijā Polijas-Lietuvas valdnieks Vladislavs IV apstiprināja pilsētas privilēģijas un ģerboni. Savukārt par hercoga Jēkaba līdzekļiem apmēram 1652. gadā uzcēla Mārtiņa (Balto) luterāņu baznīcu. Pēc Kurzemes guberņas izveides Jaunjelgava bija apriņķa pilsēta. 1861. gadā pēc Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līnijas atklāšanas Daugavas ūdensceļa piestātne un preču noliktavas zaudēja savu nozīmi. Jaunjelgavai bija nozīmīga vieta ebreju vēsturē Latvijā. 19. gadsimta sākumā Jaunjelgavas ebreji bija starpnieki Krievijas preču (graudu, linu, baļķu, kažokādu, ādu) eksportēšanā uz Angliju un Vāciju. 20. gs. sākumā daudzi Jaunjelgavas ebreji pārcēlās uz dzīvi Rīgā vai arī caur Liepājas ostu emigrēja uz ārzemēm, galvenokārt, ASV.
No 1919. gada 17. oktobra līdz 15. novembrim pie Jaunjelgavas notika 4. Valmieras kājnieku pulka kaujas ar Bermonta karaspēku, kuru laikā tika sagrauta liela daļa no pilsētas ēkām. 1935. gadā Jaunjelgavā pārsvarā dzīvoja latvieši, bet ebreju bija 25%. Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā 1941. gada jūnija deportācijā tika izsūtītas arī ebreju ģimenes, bet sekojošā holokausta laikā gandrīz visi pilsētas ebreji tika nogalināti 1941. gada 2. augustā.
IedzīvotājiLabot
Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot
Iedzīvotāju skaits | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Avots: [4] |
Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļiLabot
Valsts nozīmes pilsētbūvniecības kultūras piemineklis (nr. 7423.) — Jaunjelgavas pilsētas vēsturiskais centrs (17.-19.gs.) šādās robežās:
- Daugavas pieteka Rīgas ielas pāra numuru puses apbūves ziemeļaustrumu pusē, strauts Rīgas ielas 28. un 17. nama dienvidaustrumu pusē, strauts Jelgavas ielas nepāra numuru puses apbūves dienvidu pusē, strauts Jelgavas ielas 1. nama austrumu pusē.
- Daugavas kreisais krasts pret straumi līdz pietekai Rīgas ielas apbūves ziemeļaustrumu pusē[5]
Ievērojamas personībasLabot
- Jakobs Lipmans (1874—1939), mikrobiologs un augsnes speciālists
- Teodors Hermanovskis (1883—1964), inženieris un valstsvīrs
- Maksis Šacs-Aņins (1885—1975), jurists, filozofs un rakstnieks
- Vaironis Jakāns (1927—2008), aktieris
- Jānis Skanis (1951), aktieris
Interesantas vietasLabot
- Aptiekas noliktava Jelgavas un Uzvaras ielu stūrī (19. gs.) — vecākā pilsētas ēka.
- Pareizticīgo baznīca (1896—1897).
- Pilsētas valdes nams (bijušais rātsnams, tagad novada domes ēka) jūgendstilā (1912). Parkā pie ēkas atrodas gulošs zelta krāsas lauva — pilsētas simbols.
- Piemineklis Brīvības cīnītājiem (1926) Jaunjelgavas kapos.
- Brunavu (arī Brunava, Hibšberga[6]) muižas ēkas Liepu ielā 1.
- Pārceltuve pāri Daugavai — uz Skrīveriem.[7][8]
Attēlu galerijaLabot
AtsaucesLabot
- ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
- ↑ http://turisms.jaunjelgava.lv/index.php/en/2-uncategorised/62-jaunjelgava-un-pagasti[novecojusi saite]
- ↑ Viktors Šacs. Bija tāda pilsēta. Fridrihštates-Jaunjelgavas ebreju kopienas vēstures lappuses. LU Jūdaikas centrs www.lu.lv
- ↑ Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.
- ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Archived 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons — Liepājas rajons)
- ↑ Brunava (Hibšberga) muiža Archived 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. Pilis.lv
- ↑ «Jaunjelgavas novada dome — Jaunjelgava». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 12. augustā.
- ↑ Skrīveru novada pašvaldības portāls — Transports