Ķekavas novads

Ķekavas novads
	Ķekavas novads
Karogs	Ģerbonis
Centrs:	Ķekava
Kopējā platība:	444,3 km2
• Sauszeme:	424,7 km2
• Ūdens:	19,6 km2
Iedzīvotāji (2022):	30 561
Blīvums (2022):	72,0 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Juris Žilko (LA/Izaugsme)
Teritoriālās; vienības:	Ķekava; Baloži (pilsēta); Baldone; Baldones pagasts; Daugmales pagasts; Ķekavas pagasts.
Mājaslapa:	www.kekava.lv
	Ķekavas novads Vikikrātuvē

Ķekavas novads ir pašvaldība Pierīgā. Robežojas ziemeļos ar Rīgas pilsētu, austrumos — ar Salaspils un Ogres novadiem, dienvidos — ar Bauskas novadu un rietumos — ar Olaines novadu. Novada centrs atrodas Ķekavā. Iekļauj Baložu, Baldones un Ķekavas pilsētas un Baldones, Daugmales un Ķekavas pagastus. Izveidots Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālajā reformā 2021. gada 1. jūlijā, apvienojot Ķekavas novadu un Baldones novadu.

Teritoriālais iedalījums Labot

Baldones pagasts, Baldones pilsēta, Baložu pilsēta, Daugmales pagasts, Ķekavas pagasts un Ķekavas pilsēta.

Daba Labot

Novads galvenokārt atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā un rietumdaļa — Tīreļu līdzenumā, gar Daugavu daļēji applūdinātā Lejasdaugavas senleja. Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā daļā Latvijas, dominē augšdevona nogulumi. Augsnes galvenokārt smilšainas velēnu podzolētās un tipiski podzolētās, rietumdaļā podzolētās glejaugsnes. Meži pārsvarā skujkoku. Novada dienvidaustrumos Upmales paugurlīdzenumam raksturīgas lokveida pacēluma joslas, kas izliektas senā ledāja kustības virzienā un savienotas ar iegareniem vaļņiem. Šo formu krustpunktos paceļas neregulāri kēmu—morēnu pauguri. Augstākie punkti — Riekstukalns (85,2 m) un Morisona kalns (81,7 m) pie Baldones.

Vidējā temperatūra: -5,5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Vidējais gada nokrišņu daudzums 650 — 700 mm ir apmēram divas reizes lielāks par iztvaikojošā mitruma daudzumu.

Upes Labot

Daugavas baseina: Daugava, Ķekaviņa, Bērzene, Olekte, Ostvalda kanāls.
Lielupes baseina: Misa, Mellupe, Skujupīte.

Ķekaviņu un Misu savieno Daugavas-Misas kanāls.

Ūdenstilpes Labot

Ziemeļos uz Daugavas atrodas Rīgas HES ūdenskrātuve. Lielākie ezeri - Titurgas ezers (12 ha), Lejasezers (5 ha).

Vēsture Labot

Līdz 13. gadsimtam tagadējais Ķekavas novads ietilpa zemgaļu Upmales zemes sastāvā. Livonijas Konfederācijas laikā tā ziemeļrietumu daļa ietilpa Rīgas pilsētas landfogtejā, bet dienvidaustrumu daļa Rīgas arhibīskapijas Doles draudzes novadā un Baldones puse sākotnēji Mežotnes pils novadā, bet vēlāk tā bija Jelgavas komturejas un no 1450. gada Bauskas fogtijas sastāvdaļa. Tagadējais Baldones pagasts un pilsēta 1561. gadā tika iekļauta Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā un no 1562. gada tā bija Kurzemes—Zemgales hercoga domēne. Jēkaba Ketlera laikā no 1642. līdz 1682. gadam Baldonē tika ierīkota hercoga "slabada" — biezi apdzīvota vieta, kuru apdzīvoja amatnieki. Zviedru Vidzemes laikā 1636. gadā Rīgas pilsēta iegādājās Mazjumpravas muižu, kuras zemes atradās abos Daugavas krastos. Rīgas patrimoniālajā apgabalā izveidoja Katlakalna draudzes novadu.1721. gadā to kopā ar pārējo Zviedru Vidzemes teritoriju iekļāva Krievijas Impērijas sastāvā, bet 1795. gadā tajā iekļāva arī hercogistes zemes. 18. gadsimta otrajā pusē Baldoni sāka pieminēt kā kūrortu tajā esošā sēravota dēļ.^[3]

2009. gadā, likvidējot padomju laika Rīgas rajonu, kurā līdz tam ietilpa novada teritorija, Ķekavas pagastu apvienoja ar Baložu pilsētu un Daugmales pagastu, izveidojot Ķekavas novadu, bet Baldones pilsētu ar Baldones pagastu. 2021. gadā Ķekavas novadu apvienoja ar Baldones novadu.

Iedzīvotāji Labot

Iedzīvotāju skaita izmaiņas Labot

Esošajās robežās, pēc CSB datiem.^[4]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1935	7 403	—
1967	14 018	+89.4%
1979	17 219	+22.8%

Gads	Iedz.	±%
1989	21 254	+23.4%
2000	21 438	+0.9%
2011	27 391	+27.8%

Gads	Iedz.	±%
2021	30 098	+9.9%

Apdzīvotās vietas Labot

Lielākās apdzīvotās vietas
N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2022)^[5]^[6]
1.	Baloži	Pilsēta	-	6992
2.	Ķekava	Pilsēta	-	5446
3.	Baldone	Pilsēta	-	3789
4.	Katlakalns	Ciems	Ķekavas	2404
5.	Valdlauči	Ciems	Ķekavas	1667
6.	Rāmava	Ciems	Ķekavas	1438
7.	Odukalns	Ciems	Ķekavas	916
8.	Krustkalni	Ciems	Ķekavas	850
9.	Dzērumi	Ciems	Ķekavas	801
10.	Vimbukrogs	Ciems	Ķekavas	741

.

Nacionālais sastāvs Labot

Ķekavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā^[7]

Latvieši (23332)			76.3%
Krievi (4409)			14.4%
Baltkrievi (582)			1.9%
Ukraiņi (492)			1.6%
Lietuvieši (303)			1.0%
Poļi (283)			0.9%
Cita un neizvēlēta (1160)			3.8%

Pašvaldība Labot

Pamatraksts: 2021. gada Ķekavas novada domes vēlēšanas

Saimniecība Labot

Pazīstamākais uzņēmums, kas asociējas ar Ķekavas novada saimniecību, ir “Putnu fabrika Ķekava” AS, kas pazīstams ne tikai Baltijas valstīs, bet arī ārpus to robežām, galvenokārt — Skandināvijā. Uzņēmums dibināts 1967. gadā, nodarbojas ar putnu gaļas audzēšanu un vistas gaļas produktu ražošanu.^[8]

Ķekavas novada tuvums ar valsts galvaspilsētu un pieejamās plašās apbūves platības ir bijis labs priekšnosacījums vairāku vairumtirdzniecības un loģistikas uzņēmumu bāzes vietu esamībai šajā novadā:

SIA “Maxima Latvija” — mazumtirdzniecības tīkls^[9]
SIA “Sanitex”, pārtikas un nepārtikas preču vairumtirdzniecības, izplatīšanas un loģistikas uzņēmums
AS “Akvedukts”, ūdensapgādes, apkures un dārza preču vairumtirgotājs^[10]

Novadā atrodas metālapstrādes uzņēmums SIA “EMJ Metāls”, kas savā lāzergriešanas un locīšanas nozarē ir lielākais Baltijā.^[11]

Ķekavas novada Valdlaučos atrodas izstāžu komplekss “Rāmava” (SIA A.M.L.).^[12]

Netālu no Baldones — uzņēmuma "Radons" radioaktīvu atkritumu novietne Atomkalnā.

Transports Labot

Caur novada teritoriju ved autoceļš Via Baltica. Lai samazinātu tā pārslodzi Pierīgā, tiek būvēts Ķekavas apvedceļš. Tāpat caur novadu ved Rīgas apvedceļš un autoceļi P89 no Rīgas uz Skaistkalni gar Baldoni un P85 uz Jaunjelgavu gar kreiso Daugavas krastu.

Izglītība Labot

Sports Labot

Kultūra Labot

Reliģija Labot

Ievērojami novadnieki Labot

Jānis Goldmanis (1875—1955), politiķis, Latvijas Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces un Saeimas deputāts, Zemkopības ministrs, Apsardzības ministrs
Pēteris Sēja (1880—1940), diplomāts

Ievērojamas vietas Labot

Arheoloģijas pieminekļi Labot

Klaņģu kalns — pilskalns (bijis apdzīvots bronzas laikmetā un datējams ar pirmo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras);
Sauliešu pilskalns (datējams ar pirmo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras);
Pļavniekkalna skolas senkapi (5.-7.gs. zemgaļu apbedījumi).^[13]
Daugmales pilskalns