Ķekavas novads
Ķekavas novads ir Pierīgas novads, kurā apvienotas bijušā Rīgas rajona pašvaldības Baložu pilsēta, Daugmales pagasts un Ķekavas pagasts. Novada centrs ir Ķekava.
| Ķekavas novads | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
|
||||||
| Centrs: | Ķekava | |||||
| Platība: | 270,2 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2016): | 23 220[1] | |||||
| Blīvums: | 80.2 iedz./km2 | |||||
| Izveidots: | 2009. gadā | |||||
| Domes priekšsēdētājs: | Viktorija Baire (—) | |||||
| Teritoriālās vienības: |
Baložu pilsēta Daugmales pagasts Ķekavas pagasts | |||||
| Mājaslapa: | www | |||||
 Ķekavas novads Vikikrātuvē
| ||||||
DabaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
VēstureLabot
Līdz 13. gadsimtam tagadējais Ķekavas novads ietilpa zemgaļu Upmales zemes sastāvā. Pēc viena uzskata Daugmales pilskalns ir Indriķa hronikā minētā Zemgales osta (latīņu: Portus Semigalliae). Livonijas konfederācijas laikā tā ziemeļrietumu daļa ietilpa Rīgas pilsētas landfogtejā, bet dienvidaustrumu daļa Rīgas arhibīskapijas Doles draudzes novadā. Zviedru Vidzemes laikā 1636. gadā Rīgas pilsēta iegādājās Mazjumpravas muižu, kuras zemes atradās abos Daugavas krastos. Rīgas patrimoniālajā apgabalā izveidoja Katlakalna draudzes novadu. 1721. gadā to kopā ar pārējo Zviedru Vidzemes teritoriju iekļāva Krievijas impērijas sastāvā.
Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā Rīgas apriņķa Doles pagastā izveidoja Doles un Ķekavas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ķekavas ciems ietilpa Baldones (1949-1959) un Rīgas rajonos. 1960. gadā Ķekavas ciemam pievienoja daļu likvidētā Strēlnieku ciema. 1974. gadā Ķekavas ciemam pievienoja daļu likvidētā Katlakalna ciema teritorijas, bet daļu teritorijas atdalīja jaunizveidotajam Daugmales ciemam.[2] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Ķekavas pagastu apvienoja ar Baložu pilsētu un Daugmales pagastu, izveidojot Ķekavas novadu.
Administratīvais iedalījumsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Apdzīvotās vietasLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
IedzīvotājiLabot
Etniskais sastāvsLabot
PašvaldībaLabot
Ķekavas novada dome ir izveidojusi šādas pašvaldības iestādes:[4]
- Centrālā administrācija "Ķekavas novada pašvaldība";
- Reģionālā pašvaldības policija;
- Ķekavas novada pašvaldības iestāde "Sociālais dienests";
- Ķekavas novada bāriņtiesa;
- Jaunatnes iniciatīvu centrs.
TautsaimniecībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
IzglītībaLabot
Ķekavas novadā pastāv šādas izglītības iestādes:[4]
- Baložu vidusskola;
- Ķekavas vidusskola;
- Daugmales pamatskola;
- Pļavniekkalna sākumskola;
- Ķekavas novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes «Avotiņš»,«Ieviņa», «Zvaigznīte»un «Bitīte»;
- Ķekavas novada sporta skola;
- Ķekavas Mākslas skola;
- Ķekavas Mūzikas skola.
Ķekavas novadā ir dibināta arī viena privātskola: Privātā pamatskola «Gaismas tilts '97»
SportsLabot
Ķekavā bāzējas futbola klubs "Auda", kur trenējās bērni, jaunieši un pieaugušie. Kluba pieaugušo komanda piedalās 1. līgas čempionātā, bet dažāda vecuma bērnu un jauniešu komandas — Latvijas Jaunatnes futbola čempionātā. Florbola kluba "Ķekavas Bulldogs" vīriešu un sieviešu komandas piedalās Latvijas augstākās līgas čempionātos.
KultūraLabot
Ķekavas novada pašvaldības kultūras aģentūra ir Ķekavas novada pašvaldības iestāde. Aģentūra izveidota ar mērķi apvienot vienā pašvaldības iestādē visas kultūras institūcijas, lai nodrošinātu vienotu kultūras vērtību radīšanas, izplatīšanas un saglabāšanas sistēmu.
Aģentūras sastāvā ir sekojošas struktūrvienības:[5]
- Baložu pilsētas bibliotēka,
- Baložu pilsētas kultūras nams,
- Daugmales bibliotēka,
- Daugmales kultūras daļa,
- Doles Tautas nams,
- Katlakalna bibliotēka,
- Katlakalna Tautas nams,
- Ķekavas kultūras nams,
- Ķekavas pagasta bibliotēka,
- Ķekavas novadpētniecības muzejs,
- Tūrisma informācijas centrs.
ReliģijaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadniekiLabot
- Jānis Goldmanis (1875—1955), politiķis, Latvijas Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces un Saeimas deputāts, Zemkopības ministrs, Apsardzības ministrs
- Pēteris Sēja (1880—1940), diplomāts
Ievērojamas vietasLabot
Arheoloģijas pieminekļiLabot
- Klaņģu kalns — pilskalns (bijis apdzīvots bronzas laikmetā un datējams ar pirmo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras);
- Sauliešu pilskalns (datējams ar pirmo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras);
- Pļavniekkalna skolas senkapi (5.-7.gs. zemgaļu apbedījumi).[6]
Citas ievērojamas vietasLabot
- Ķekavas novadpētniecības muzejs,
- Daugmales skolas muzejs,
- Titurgas ezers,
- Mūlkalns,
- Daugmales pilskalns,
- Katlakalna priedes,
- Ostvalda kanāls,
- Mūrīši,
- Doles–Ķekavas Sv. Annas evaņģēliski luteriskā baznīca,
- Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca,
- Doles Tautas nams,
- Rāmavas muiža,
- Tipogrāfija Britania,
- Piemiņas akmens represētajiem novadniekiem,
- Garlība Merķeļa kapa piemineklis,
- Piemiņas akmens E. Ostvaldam,
- Baložu "Varde",
- Baložu pilsētas strūklaka,
- Johana Heinriha Baumaņa kapa piemineklis,
- Piemiņas akmens Robertam Mūrniekam,
- Piemiņas akmens "Bēgļu ceļš",
- Jāņu kalns - Senču svētkalniņš,
- Nāves sala,
- Brāļu kapi pie Truseļiem,
- Katlakalna Brāļu kapi.
Attēlu galerijaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ Veidne:Pmlp2016
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
- ↑ 4,0 4,1 www.kekava.lv
- ↑ Ķekavas novada pašvaldības kultūras aģentūra
- ↑ [1] Ķekavas novada mājaslapa
Ārējās saitesLabot
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |