Ķekavas novads

pašvaldība Latvijā no 2021. gada 1. jūlija
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Ķekavas novads (2009—2021).

Ķekavas novads ir pašvaldība Pierīgā. Robežojas ziemeļos ar Rīgas pilsētu, austrumos — ar Salaspils un Ogres novadiem, dienvidos — ar Bauskas novadu un rietumos — ar Olaines novadu. Novada centrs atrodas Ķekavā. Iekļauj Baložu un Baldones pilsētas un Baldones, Daugmales un Ķekavas pagastus. Izveidots Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālajā reformā 2021. gada 1. jūlijā, apvienojot Ķekavas novadu un Baldones novadu.

Ķekavas novads
Ķekavas novads karte 2021.png
Ķekavas novads Ķekavas novads
Ķekavas novada ģerbonis
Ģerbonis
Centrs: Ķekava
Kopējā platība: 454,5 km2
Iedzīvotāji (2021): 30 077
Blīvums: 60.3 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs: Juris Žilko (LA/Izaugsme)
Mājaslapa: www.kekava.lv

Teritoriālais iedalījumsLabot

Baldones pagasts, Baldones pilsēta, Baložu pilsēta, Daugmales pagasts un Ķekavas pagasts.

DabaLabot

Novads galvenokārt atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā un rietumdaļa — Tīreļu līdzenumā, gar Daugavu daļēji applūdinātā Lejasdaugavas senleja. Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā daļā Latvijas, dominē augšdevona nogulumi. Augsnes galvenokārt smilšainas velēnu podzolētās un tipiski podzolētās, rietumdaļā podzolētās glejaugsnes. Meži pārsvarā skujkoku. Novada dienvidaustrumos Upmales paugurlīdzenumam raksturīgas lokveida pacēluma joslas, kas izliektas senā ledāja kustības virzienā un savienotas ar iegareniem vaļņiem. Šo formu krustpunktos paceļas neregulāri kēmu—morēnu pauguri. Augstākie punkti — Riekstukalns (85,2 m) un Morisona kalns (81,7 m) pie Baldones.

Vidējā temperatūra: -5,5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Vidējais gada nokrišņu daudzums 650 — 700 mm ir apmēram divas reizes lielāks par iztvaikojošā mitruma daudzumu.

UpesLabot

Ķekaviņu un Misu savieno Daugavas-Misas kanāls.

ŪdenstilpesLabot

Ziemeļos uz Daugavas atrodas Rīgas HES ūdenskrātuve. Lielākie ezeri - Titurgas ezers (12 ha), Lejasezers (5 ha).

VēstureLabot

Līdz 13. gadsimtam tagadējais Ķekavas novads ietilpa zemgaļu Upmales zemes sastāvā. Livonijas konfederācijas laikā tā ziemeļrietumu daļa ietilpa Rīgas pilsētas landfogtejā, bet dienvidaustrumu daļa Rīgas arhibīskapijas Doles draudzes novadā un Baldones puse sākotnēji Mežotnes pils novadā, bet vēlāk tā bija Jelgavas komturejas un no 1450. gada Bauskas fogtijas sastāvdaļa. Tagadējais Baldones pagasts un pilsēta 1561. gadā tika iekļauta Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā un no 1562. gada tā bija Kurzemes—Zemgales hercoga domēne. Jēkaba Ketlera laikā no 1642. līdz 1682. gadam Baldonē tika ierīkota hercoga "slabada" — biezi apdzīvota vieta, kuru apdzīvoja amatnieki. Zviedru Vidzemes laikā 1636. gadā Rīgas pilsēta iegādājās Mazjumpravas muižu, kuras zemes atradās abos Daugavas krastos. Rīgas patrimoniālajā apgabalā izveidoja Katlakalna draudzes novadu.1721. gadā to kopā ar pārējo Zviedru Vidzemes teritoriju iekļāva Krievijas impērijas sastāvā, bet 1795. gadā tajā iekļāva arī hercogistes zemes. 18. gadsimta otrajā pusē Baldoni sāka pieminēt kā kūrortu tajā esošā sēravota dēļ.[1]

2009. gadā, likvidējot padomju laika Rīgas rajonu, kurā līdz tam ietilpa novada teritorija, Ķekavas pagastu apvienoja ar Baložu pilsētu un Daugmales pagastu, izveidojot Ķekavas novadu, bet Baldones pilsētu ar Baldones pagastu. 2021. gadā Ķekavas novadu apvienoja ar Baldones novadu.

IedzīvotājiLabot

Apdzīvotās vietasLabot

Lielākās apdzīvotās vietas
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāji
(2021)[2][3]
1. Baloži Pilsēta - 7032
2. Ķekava Ciems* - 5134
3. Baldone Pilsēta - 3841
4. Katlakalns Ciems Ķekavas 2297
5. Valdlauči Ciems Ķekavas 1709
6. Rāmava Ciems Ķekavas 1387
7. Odukalns Ciems Ķekavas 891
8. Krustkalni Ciems Ķekavas 779
9. Vimbukrogs Ciems Ķekavas 736
10. Dzērumi Ciems Ķekavas 719

* Pēc Saeimas 2020. gada lēmuma, 2022. gada vidū Ķekava kļūs par pilsētu.

Etniskais sastāvsLabot

Ķekavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2021. gada robežās 2016. gadā[4]
Latvieši (21954)
  
76.4%
Krievi (4159)
  
14.5%
Baltkrievi (593)
  
2.1%
Lietuvieši (333)
  
1.2%
Cita tautība (1163)
  
4.0%
Nav izvēlēta (532)
  
1.8%

PašvaldībaLabot

SaimniecībaLabot

Pazīstamākais uzņēmums, kas asociējas ar Ķekavas novada saimniecību, ir “Putnu fabrika Ķekava” AS, kas pazīstams ne tikai Baltijas valstīs, bet arī ārpus to robežām, galvenokārt — Skandināvijā. Uzņēmums dibināts 1967. gadā, nodarbojas ar putnu gaļas audzēšanu un vistas gaļas produktu ražošanu.[5]

Ķekavas novada tuvums ar valsts galvaspilsētu un pieejamās plašās apbūves platības ir bijis labs priekšnosacījums vairāku vairumtirdzniecības un loģistikas uzņēmumu bāzes vietu esamībai šajā novadā:

  • SIA “Maxima Latvija” — mazumtirdzniecības tīkls[6]
  • SIA “Sanitex”, pārtikas un nepārtikas preču vairumtirdzniecības, izplatīšanas un loģistikas uzņēmums
  • AS “Akvedukts”, ūdensapgādes, apkures un dārza preču vairumtirgotājs[7]

Novadā atrodas metālapstrādes uzņēmums SIA “EMJ Metāls”, kas savā lāzergriešanas un locīšanas nozarē ir lielākais Baltijā.[8].

Ķekavas novada Valdlaučos atrodas izstāžu komplekss “Rāmava” (SIA A.M.L.).[9].

Netālu no Baldones — uzņēmuma "Radons" radioaktīvu atkritumu novietne Atomkalnā.

TransportsLabot

Caur novada teritoriju ved autoceļš Via Baltica. Lai samazinātu tā pārslodzi Pierīgā, tiek būvēts Ķekavas apvedceļš. Tāpat caur novadu ved Rīgas apvedceļš un autoceļi P89 no Rīgas uz Skaistkalni gar Baldoni un P85 uz Jaunjelgavu gar kreiso Daugavas krastu.

IzglītībaLabot

SportsLabot

KultūraLabot

ReliģijaLabot

Ievērojami novadniekiLabot

Ievērojamas vietasLabot

Arheoloģijas pieminekļiLabot

  • Klaņģu kalns — pilskalns (bijis apdzīvots bronzas laikmetā un datējams ar pirmo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras);
  • Sauliešu pilskalns (datējams ar pirmo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras);
  • Pļavniekkalna skolas senkapi (5.-7.gs. zemgaļu apbedījumi).[10]
  • Daugmales pilskalns

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot

Skatīt arīLabot