Dunalkas pagasts

pagasts Dienvidkurzemes novadā

Dunalkas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām, Durbes ezera ziemeļu krastā. Robežojas ar sava novada Tadaiķu, Durbes, Vecpils, Medzes, Vērgales, Sakas, Cīravas un Aizputes pagastiem. Pagasta teritorija ir 8749,8 ha, no tās lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem 5272,9 ha.

Dunalkas pagasts
Novads: Dienvidkurzemes novads
Centrs: Dunalka
Kopējā platība:[1] 87,5 km2
 • Sauszeme: 83,6 km2
 • Ūdens: 3,9 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 570
Blīvums (2023): 6,8 iedz./km2
Mājaslapa: www.dunalka.lv
Dunalkas pagasts Vikikrātuvē

Hidrogrāfija

labot šo sadaļu

Durbe un Lāņupe

Durbes ezers, Dunalkas dīķis, Mēra dīķis, Tuņņu dīķis un Bērza dīķis

Mūsdienu Dunalkas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Dunalkas muiža (Gut Dubenalken, Dunalka), Rāvas muiža (Gut Rawen, Rāva).

1935. gadā Dunalkas pagasta platība bija 57 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Daidzes un Dunalkas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Dunalkas ciemam pievienoja Daidzes ciemu, 1954. gadā - Rāvas ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[4] 2009. gadā Dunalkas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Durbes novadā. 2021. gadā Durbes novadu iekļāva Dienvidkurzemes novadā.

Cauri pagastam veda 1900. gadā atklātā šaursliežu Liepājas—Aizputes dzelzceļa līnija ar pieturas punktiem "Rāva", "Spāģi" un "Dunalka", kas slēgta 1964. gadā.

  • Dunalkas muižas apbūve[5]
  • Strungu senkapi
  • Dunalkas Elku kalns - pilskalns
  • Ķiepes strauta apmetne
  • Dunalkas apmetne
  • Upesputriņu apmetne
  • Upmaļu apmetne

Firksu dzimtas kapenes

labot šo sadaļu
 
Dunalkas Firksu kapliča (1926. gada attēls).

Aptuveni piecus kilometrus no Dunalkas, pie Durbes–Aizputes ceļa P112 netālu no Mālu kroga, atrodas ēģipiešu stilā[6] būvētais fon Firksu dzimtas mauzolejs, kas iekļauts Valsts aizsargājams kultūras pieminekļu sarakstā. Piramīdas formas kapliču 1801. gadā uzcēla Dunalkas muižas īpašnieks Kārlis Ulrihs fon Firkss (1738–1816). Tās karkass būvēts no ķieģeļiem un laukakmeņiem, bet no ārpuses piramīdu apņēma dzeltenīgu Holandes ķieģeļu apšuvums. Kapličas grīda bija veidota no brūna plakanakmeņu bruģa, bet fasādi rotāja divas nišas ar cēlām akmens vāzēm, uz sienām plastikas medaljoni ar seju saules staru ielokā, fon Firksu dzimtas ģerbonis, un virs durvīm bija granīta plāksne ar uzrakstu latīņu valodā – Coniugi optimae sibi suisque. Carolus Ulricus Fircks. MDCCCI ("Vislabākais dzīvesbiedram un sev. Kārlis Ulrihs Firkss. 1801).[7]

”Pie Dunalkas privātmuižas ceļā no Liepājas uz Kuldīgu es ieraudzīju no holandiešu ķieģeļiem celtu piramīdu ar plašu velvi pareizās proporcijās un ļoti labā gaumē. Žēl gan, ka piramīda atrodas varenu ozolu birzs galā, kur vasarā to aizsedz koku lapotnes, tikai ziemā ļaujot izcelties starp zariem.”[8]

2022. gadā uzņēmums “Latvijas Valsts meži”, kā teritorijā atrodas kapliča, izstrādāja konservācijas darbu projektu un gada otrajā pusē kapliču attīrīja no koku un krūmu apauguma, grīdu un apbedīšanas nišas atbrīvoja no nobrukušajiem ķieģeļiem. Kapličas kupolveida griestus, ieejas ailu un apbedīšanas nišas nostiprināja. Ap kapliču izbūvēja koka karkasu ar daļēji nosegtām sienām un jumtu ar metāla segumu.[9]

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 476—    
19591 353−8.3%
19651 261−6.8%
GadsIedz.±%
19791 078−14.5%
1989994−7.8%
2000968−2.6%
GadsIedz.±%
2011710−26.7%
2021586−17.5%

Apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Dunalka (pagasta centrs), Rāva, Dupļi, Dunalkas skola.

Ievērojamas personības

labot šo sadaļu
  • Andrejs Spāģis (1820—1871) — skolotājs un publicists, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem.

Pagasta teritoriju šķērso reģionālais autoceļš P112 KuldīgaAizputeLīči. Dunalkas pašvaldības aprūpē esošo ceļu kopējais garums ir 45,15 km, no kuriem asfalta segums ir 0,5 km garumā, bet pārējie ceļi ir ar grants segumu. Attālums līdz Liepājai — 34 km, līdz Rīgai — 180 km.

Izglītība un kultūra

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu