Dunalkas pagasts
Dunalkas pagasts ir viena no Durbes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos, Durbes ezera ziemeļu krastā. Robežojas ar sava novada Tadaiķu, Durbes un Vecpils pagastiem, Grobiņas novada Medzes pagastu, Pāvilostas novada Vērgales un Sakas pagastiem un Aizputes novada Cīravas un Aizputes pagastiem. Pagasta teritorija ir 8749,8 ha, no tās lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem 5272,9 ha.
| Dunalkas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Durbes novads |
| Centrs: | Dunalka |
| Kopējā platība:[1] | 87,5 km2 |
| • Sauszeme: | 83,6 km2 |
| • Ūdens: | 3,9 km2 |
| Iedzīvotāji (2021):[2] | 586 |
| Blīvums: | 7,0 iedz./km2 |
| Mājaslapa: | www |
 Dunalkas pagasts Vikikrātuvē
| |
DabaLabot
HidrogrāfijaLabot
UpesLabot
EzeriLabot
Durbes ezers, Dunalkas dīķis, Mēra dīķis, Tuņņu dīķis un Bērza dīķis
VēstureLabot
Mūsdienu Dunalkas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Dunalkas muiža (Gut Dubenalken, Dunalka), Rāvas muiža (Gut Rawen, Rāva).
1935. gadā Dunalkas pagasta platība bija 57 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Daidzes un Dunalkas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Dunalkas ciemam pievienoja Daidzes ciemu, 1954. gadā - Rāvas ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[4] 2009. gadā Dunalkas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Durbes novadā.
Cauri pagastam veda 1900. gadā atklātā šaursliežu Liepājas—Aizputes dzelzceļa līnija ar pieturas punktiem "Rāva", "Spāģi" un "Dunalka", kas slēgta 1964. gadā.
PieminekļiLabot
- Dunalkas muižas apbūve[5]
- Strungu senkapi
- Dunalkas Elku kalns - pilskalns
- Ķiepes strauta apmetne
- Dunalkas apmetne
- Upesputriņu apmetne
- Upmaļu apmetne
IedzīvotājiLabot
Apdzīvotās vietasLabot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Dunalka (pagasta centrs), Rāva, Dupļi, Dunalkas skola.
Ievērojamas personībasLabot
- Andrejs Spāģis (1820—1871) — skolotājs un publicists, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem.
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Pagasta teritoriju šķērso reģionālais autoceļš P112 Kuldīga — Aizpute — Līči. Dunalkas pašvaldības aprūpē esošo ceļu kopējais garums ir 45,15 km, no kuriem asfalta segums ir 0,5 km garumā, bet pārējie ceļi ir ar grants segumu. Attālums līdz Liepājai — 34 km, līdz Rīgai — 180 km.
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 26 februāris 2021.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
Ārējās saitesLabot
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |