Cieceres pagasts
Cieceres pagasts ir viena no Saldus novada administratīvajām teritorijām, Cieceres ezera austrumu krastā. Robežojas ar sava novada Brocēnu un Saldus pilsētām, Gaiķu, Remtes, Blīdenes, Zvārdes, Novadnieku un Saldus pagastiem.
| Cieceres pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Saldus novads |
| Centrs: | Brocēni |
| Kopējā platība:[1] | 88,2 km2 |
| • Sauszeme: | 82,8 km2 |
| • Ūdens: | 5,4 km2 |
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 885 |
| Blīvums (2022): | 10,7 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1930. gadā |
 Cieceres pagasts Vikikrātuvē
| |
DabaLabot
HidrogrāfijaLabot
UpesLabot
Akmeņstrauts, Lemzere, Mazupe, Mežupīte, Nabagupe.
EzeriLabot
Baltezers, Brocēnu ezers, Cieceres ezers, Luknis, Mellezeris.
VēstureLabot
Mūsdienu Cieceres pagasta teritorijā vēsturiski atradās Lemzeres muiža (Gut Lemsern), Lielcieceres muiža (Gut Groß-Zezern, Lielciecere), Mazcieceres muiža (Gut Klein-Zezern).
1927. gadā Brocēnu pagasta platība bija 44,79 km², Cieceres pagasta - 65,23 km². 1930. gadā abus pagastus apvienoja un nosauca par Brocēnu pagastu, bet 1931. gadā pārdēvēja par Cieceres pagastu. 1935. gadā Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta platība bija 120 km² un tajā dzīvoja 2028 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Brocēnu, Cieceres un Ezeru ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gadā Saldus rajona Brocēniem piešķīra strādnieku ciemata statusu (no 1961. g. - pilsētciemata) un tam pievienoja daļu Brocēnu ciema, izveidojot Brocēnu lauku teritoriju. Tai 1956. gadā pievienoja likvidēto Cieceres ciemu.[5] 1992. gadā Brocēniem piešķīra pilsētas tiesības. 1999. gadā daļu lauku teritorijas (Kalnsētas) iekļāva Saldus pilsētā. 2001. gadā Brocēnu pilsēta ar lauku teritoriju iekļāvās jaunveidotajā Brocēnu novadā. 2009. gadā Brocēnu lauku teritorija tika izdalīta kā atsevišķa administratīva vienība un 2010. gadā pārdēvēta par Cieceres pagastu. 2021. gadā Brocēnu novadu iekļāva Saldus novadā.
IedzīvotājiLabot
Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietasLabot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Emburga, Oškalni, Lielciecere, Brocēnmuiža.
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |