Dienvidkurzemes novads

Dienvidkurzemes novads ir Latvijas pašvaldība, kurā pēc Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas beigām 2021. gada 1. jūlijā tika apvienots Aizputes novads, Grobiņas novads, Priekules novads, Nīcas novads, Durbes novads, Pāvilostas novads, Vaiņodes novads un Rucavas novads. Robežojas rietumos ar Liepājas valstspilsētu un Baltijas jūru, ziemeļos ar Ventspils novadu, austrumos ar Kuldīgas un Saldus novadiem, kā arī dienvidos ar Lietuvas Klaipēdas un Telšu apriņķiem. Novada centrs atrodas Grobiņas pilsētā.

Dienvidkurzemes novads
Dienvidkurzemes novads
Ģerbonis
Centrs:	Grobiņa
Kopējā platība:	3 591,1 km2
• Sauszeme:	3 463,3 km2
• Ūdens:	127,7 km2
Iedzīvotāji (2022):	32 936
Blīvums (2022):	9,5 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Aivars Priedols (ZZS)
Teritoriālās vienības:	5 pilsētas un 26 pagasti: Aizputes pagasts Aizputes pilsēta Bārtas pagasts Bunkas pagasts Cīravas pagasts Dunalkas pagasts Dunikas pagasts Durbes pagasts Durbes pilsēta Embūtes pagasts Gaviezes pagasts Gramzdas pagasts Grobiņas pagasts Grobiņas pilsēta Kalētu pagasts Kalvenes pagasts Kazdangas pagasts Lažas pagasts Medzes pagasts Nīcas pagasts Otaņķu pagasts Pāvilostas pilsēta Priekules pagasts Priekules pilsēta Rucavas pagasts Sakas pagasts Tadaiķu pagasts Vaiņodes pagasts Vecpils pagasts Vērgales pagasts Virgas pagasts
Mājaslapa:	www.dkn.lv/lv

Novada teritorija atbilst pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Liepājas rajona (1962—2009) teritorijai.

2021. gadā Saeima pieņēma lēmumu, ka 2029. gadā Dienvidkurzemes novads tiks apvienots ar Liepājas pilsētu.

Teritoriālais iedalījums

Dienvidkurzemes novadu veido 31 administratīvā vienība: Aizputes pagasts, Aizputes pilsēta, Bārtas pagasts, Bunkas pagasts, Cīravas pagasts, Dunalkas pagasts, Dunikas pagasts, Durbes pagasts, Durbes pilsēta, Embūtes pagasts, Gaviezes pagasts, Gramzdas pagasts, Grobiņas pagasts, Grobiņas pilsēta, Kalētu pagasts, Kalvenes pagasts, Kazdangas pagasts, Lažas pagasts, Medzes pagasts, Nīcas pagasts, Otaņķu pagasts, Pāvilostas pilsēta, Priekules pagasts, Priekules pilsēta, Rucavas pagasts, Sakas pagasts, Tadaiķu pagasts, Vaiņodes pagasts, Vecpils pagasts, Vērgales pagasts un Virgas pagasts.

Daba

Novada rietumu un ziemeļrietumu daļa atrodas Piejūras zemienē. Piejūras zemiene veido divas kāples, zemākā no kurām ir apmēram 10 km plats līdzenums jūras piekrastē ar parasto augstumu līdz 5 m vjl, ko sedz lagūnu māls un jūras smilts. Uz ziemeļiem no Liepājas šajā joslā sastopami akmeņaini morēnas nogulumi, uz dienvidiem kāpas (Pāļu kalns 36 m, Ķupa kāpa 32 m). Augstāko kāpli, kura parasti atrodas iekšzemē no zemākās kāples, bet Pāvilostas apkaimē sasniedz jūras krastu, parastais augstums ir 12-15 m vjl, veido Baltijas ledus ezera smilts nogulumi. Piejūras zemienē galvenokārt aug priežu meži, ieskaitot grīņus, kuru daļā izveidots Grīņu rezervāts. Divas trešdaļas novada aizņem Rietumkurzemes augstiene (augstākais punkts — Krievukalns Vaiņodes pacēlumā uz dienvidrietumiem no Embūtes, 184 m vjl). Tās rietumdaļa lēzeni viļņota ar dziļām upju ielejām (Tāšu-Ālandes, Vārtājas-Durbes, Priekules, Sventājas senlejas) atrodas 25-70 m vjl. Austrumdaļa pauguraina ar spēcīgu eroziju, 60-180 m vjl. Novada ziemeļaustrumu daļā, Tebras baseinā, viļņots līdzenums (45-55 m vjl).

Derīgie izrakteņi: dolomīts (Paplakā, Kapsēdē), saldūdens kaļķieži (Māliņu, Kazraušu, Vecvagaru, Priekules atradnes), māls (Rolavā, Apriķos, Priekulē), grants (Gramzdā, Rīvā), smilts (Pērkonē, Bernātos), kūdra (lielākie kūdras purvi — Ķirbas purvs, Nidas purvs, Mēķes purvs). Augsnes — podzolētās, velēnu karbonātu (Piejūras zemienē - podzolētās gleja) un purvu. Liepājas ezera dienvidu piekrastē rūgtie sulfātu minerālavoti un ārstnieciskās dūņas.

Klimatu piekrastē stipri ietekmē Baltijas jūras tuvums. Vidējā temperatūra janvārī -2 °C piekrastē — -4,4 °C austrumdaļā, jūlijā attiecīgi 16,5 — 20,5 °C. Nokrišņi 600 — 700 mm gadā. Meži 1981. gadā aizņēma 40% teritorijas, purvi 4%.

Upes

Lielākās upes: Bārta, Vārtāja, Saka (Tebras un Durbes satekupe), Rīva.

Ūdenstilpes

31 ezers ar platību virs viena hektāra, lielākie — Liepājas ezers (37,1 km²), Papes ezers (12 km²), Durbes ezers (6,7 km²), Tosmares ezers (4,1 km²).

Vēsture

Kopš 2. gadu tūkstoša p.m.ē. novadā dzīvojuši baltu cilšu priekšteči, no 1. gadu tūkstoša p.m.ē. - kurši. 13. gadsimta sākumā teritorija ietilpa Bandavas, Piemares un Duvzares zemēs. 13. gadsimtā novadā notika daudzas kaujas starp krustnešiem, kuršiem un lietuviešiem, tai skaitā Durbes kauja 1260. gadā. 1253. gadā teritoriju sadalīja starp Livonijas ordeni un Kurzemes bīskapiju. Aizputes draudzes novads 1559. gadā nokļuva Dānijas, 1585. gadā Polijas pakļautībā, 1617. gadā tika iekļauts Piltenes apgabalā Polijas karaļa tiešā pārvaldē, kopš 1656. gada hercoga Jēkaba izpirkts. Grobiņas draudzes novads 1560.-1609. gadā bija pakļauts Prūsijai, pārējās daļas 1562. gadā (Grobiņas novads - 1650. gadā) tika iekļautas izveidotajā Kurzemes un Zemgales hercogistē. 1795. gadā hercogiste tika iekļauta Krievijas Impērijā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1935 67 963 —     1959 59 104 −13.0% 1970 58 966 −0.2%	Gads Iedz. ±% 1979 55 089 −6.6% 1989 54 306 −1.4% 2000 46 817 −13.8%	Gads Iedz. ±% 2011 38 351 −18.1% 2021 33 364 −13.0%

Lielākās apdzīvotās vietas

N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2021)
1.	Aizpute	Pilsēta	-	4241
2.	Grobiņa	Pilsēta	-	3808
3.	Priekule	Pilsēta	-	1954
4.	Vaiņode	Ciems	Vaiņodes	1563
5.	Nīca	Ciems	Nīcas	974
6.	Pāvilosta	Pilsēta	-	906
7.	Kazdanga	Ciems	Kazdangas	537
8.	Durbe	Pilsēta	-	526
9.	Rucava	Ciems	Rucavas	495
10.	Kapsēde	Ciems	Medzes	456

Nacionālais sastāvs

Dienvidkurzemes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā
Latvieši (29491)			89.9%
Lietuvieši (1495)			4.6%
Krievi (1008)			3.0%
Ukraiņi (304)			0.9%
Baltkrievi (231)			0.7%
Cita un neizvēlēta (290)			0.9%