Alsungas pagasts
Alsungas pagasts ir pagasts Kuldīgas novadā, Kurzemē, 180 km no Rīgas senajā suitu apvidū. Robežojās ar Kuldīgas novada Ēdoles un Gudenieku pagastiem, Dienvidkurzemes novada Sakas pagastu un Ventspils novada Jūrkalnes un Ziru pagastiem.
| Alsungas pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
 | ||||
|
||||
| Novads: | Kuldīgas novads | |||
| Centrs: | Alsunga | |||
| Kopējā platība:[2] | 190,9 km2 | |||
| • Sauszeme: | 186,3 km2 | |||
| • Ūdens: | 4,6 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2024):[3] | 1 259 | |||
| Blīvums (2024): | 6,8 iedz./km2 | |||
| Mājaslapa: | www | |||
 Alsungas pagasts Vikikrātuvē
| ||||
No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā Alsungas novads. 2021. gadā Alsungas novadu iekļāva jaunajā Kuldīgas novadā.
Daba
labot šo sadaļuAlsungas pagasta teritorijā Rietumkursas augstienes reljefs pāriet Piejūras zemienē;[5] uz rietumiem no Alsungas — jūras senkrasta kāple. Pusi teritorijas klāj meži. Augstākais punkts ir uz robežas ar Ēdoles pagastu — 87,2 m.
Reljefs
labot šo sadaļuReljefa formas
labot šo sadaļuAnužrēde, Bumbas kalns, Dižgabalkalns, Krievkalns, Redeļkalns, Skudriņu rēde, Smilšu rēde, Svelmes rēde, Sviķu rēde, Tiesas kalns, Todaižu pilskalns, Vitkupleja, Ziedleja.
Hidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuBalandes valks, Bērzkalnvalks, Dižandrejupīte, Dravniekvalks, Dusmvalks, Kauliņas upe, Mazreģvalks, Mārgava, Pāžupīte, Reģvalks, Stirnupe, Tiemene, Užava, Vanka, Vīriņvalks.
Ūdenstilpes
labot šo sadaļuAlsungas dzirnavezers, Dēlene, Kukšu ezers, Kunduru dīķis, Pilsezers, Putrsezers, Trušu dīķis, Zvirgzdu ezers.
Purvi
labot šo sadaļuDižais Tīrlauks, Kukšu I purvs, Kukšu purvs, Lielais pūlis, Mazais pūlis, Mazais Tīrlauks, Melnais purvs, Posums, Putnu leja, Sidrabenes, Šķetrpors, Tīrlauks.
Vēsture
labot šo sadaļuAlsungas apkārtne kā kiligunda (Aliswangis) vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1230. gadā pāvesta līgumā ar kuršiem.[6] 1341. gadā pirmo reizi minēta Alsungas pils (Alschwangen).
Mūsdienu Alsungas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Almāles muiža (Gut Almahlen, Almāle), Alsungas muiža (Gut Alschwangen), Blintenes muiža (Gut Blinten), Grāveru muiža (Gut Grawern), Reģu muiža (Gut Reggen, Reģi).
1935. gadā Aizputes apriņķa Alšvangas pagasta platība bija 240 km² un tajā dzīvoja 3365 iedzīvotāji.[7] 1945. gadā pagastā izveidoja Alšvangas, Bērzkalnu, Grāveru un Kraumaņu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gada 21. februārī Alsungas ciemam piešķīra strādnieku ciemata (no 1961. gada pilsētciemata) tiesības. 1961. gadā Alsungai pievienoja likvidētos Grāveru un Kraumaņu ciemus, izveidojot Alsungas lauku teritoriju. 1977. gadā tai pievienoja daļu Jūrkalnes ciema teritorijas, bet daļu teritorijas pievienoja Gudenieku ciemam.[8] 1991. gada 14. novembrī Alsunga zaudēja pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju tika reorganizēta par Alsungas pagastu. 2009. gadā pagasts tika reorganizēts par Alsungas novadu.[9] 2021. gadā Alsungas novads tika pievienots Kuldīgas novadam.
Teritoriālais iedalījums
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Alsunga (pagasta centrs), Reģi, Almāle, Ziedlejas, Balande, Dienvidstacija, Grāveri, Bērzkalni, Būcmaņciems.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuEtniskais sastāvs
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[11]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Pašvaldība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Tautsaimniecība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Pagastā darbojas Alsungas HES.
Izglītība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Sports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojamas personības
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
- Nikolajs Heņķis (1864—1933) — tautas muzikants, kokļu meistars un audējs
- Zigfrīds Kalniņš (1930—1998) — teātra darbinieks
- Emīlija Sonka (1939) — riteņbraucēja
- Benita Vēja (1948) — šahiste
- Pēteris Dupats (1922—2017) — katoļu priesteris
- Pēteris Upenieks (1906—1972) — katoļu priesteris
Ievērojamas vietas
labot šo sadaļu- Almāles muiža
- Alsungas baznīca
- Alsungas estrāde
- dabas liegums Alsungas meži
- Alsungas muzejs
- Alsungas pils
- dabas liegums Diļļu pļavas
- Dižgabalkalns
- Reģu muiža
- Suitu akmens
- Todaižu pilskalns
- dabas liegums Užavas augštece
Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 26. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 24. augustā. Arhivēts 2012. gada 26. aprīlī, at WebCite
- ↑ 2,0 2,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas PSR Mazā Enciklopēdija
- ↑ «Par Alsungu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 4. augustā. Skatīts: 2010. gada 25. septembrī.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ «Alsungas novada pašvaldības nolikums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2010. gada 3. maijā.
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
- ↑ OSP
Ārējās saites
labot šo sadaļu.png){kind=small} | Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |