Alsungas pagasts
Alsungas pagasts ir pagasts Kuldīgas novadā, Kurzemē, 180 km no Rīgas senajā suitu apvidū. Robežojās ar Kuldīgas novada Ēdoles un Gudenieku pagastiem, Dienvidkurzemes novada Sakas pagastu un Ventspils novada Jūrkalnes un Ziru pagastiem.
Alsungas pagasts | ||||
---|---|---|---|---|
![]() | ||||
![]() | ||||
|
||||
Novads: | Kuldīgas novads | |||
Centrs: | Alsunga | |||
Kopējā platība:[2] | 190,9 km2 | |||
• Sauszeme: | 186,3 km2 | |||
• Ūdens: | 4,6 km2 | |||
Iedzīvotāji (2022):[3] | 1 298 | |||
Blīvums (2022): | 7,0 iedz./km2 | |||
Mājaslapa: | www | |||
![]() |
No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā Alsungas novads. 2021. gadā Alsungas novadu iekļāva jaunajā Kuldīgas novadā.
Daba Labot
Alsungas pagasta teritorijā Rietumkursas augstienes reljefs pāriet Piejūras zemienē;[5] uz rietumiem no Alsungas — jūras senkrasta kāple. Pusi teritorijas klāj meži. Augstākais punkts ir uz robežas ar Ēdoles pagastu — 87,2 m.
Reljefs Labot
Reljefa formas Labot
Anužrēde, Bumbas kalns, Dižgabalkalns, Krievkalns, Redeļkalns, Skudriņu rēde, Smilšu rēde, Svelmes rēde, Sviķu rēde, Tiesas kalns, Todaižu pilskalns, Vitkupleja, Ziedleja.
Hidrogrāfija Labot
Upes Labot
Balandes valks, Bērzkalnvalks, Dižandrejupīte, Dravniekvalks, Dusmvalks, Kauliņas upe, Mazreģvalks, Mārgava, Pāžupīte, Reģvalks, Stirnupe, Tiemene, Užava, Vanka, Vīriņvalks.
Ūdenstilpes Labot
Alsungas dzirnavezers, Dēlene, Kukšu ezers, Kunduru dīķis, Pilsezers, Putrsezers, Trušu dīķis, Zvirgzdu ezers.
Purvi Labot
Dižais Tīrlauks, Kukšu I purvs, Kukšu purvs, Lielais pūlis, Mazais pūlis, Mazais Tīrlauks, Melnais purvs, Posums, Putnu leja, Sidrabenes, Šķetrpors, Tīrlauks.
Vēsture Labot
Alsungas apkārtne kā kiligunda (Aliswangis) vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1230. gadā pāvesta līgumā ar kuršiem.[6] 1341. gadā pirmo reizi minēta Alsungas pils (Alschwangen).
Mūsdienu Alsungas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Almāles muiža (Gut Almahlen, Almāle), Alsungas muiža (Gut Alschwangen), Blintenes muiža (Gut Blinten), Grāveru muiža (Gut Grawern), Reģu muiža (Gut Reggen, Reģi).
1935. gadā Aizputes apriņķa Alšvangas pagasta platība bija 240 km² un tajā dzīvoja 3365 iedzīvotāji.[7] 1945. gadā pagastā izveidoja Alšvangas, Bērzkalnu, Grāveru un Kraumaņu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gada 21. februārī Alsungas ciemam piešķīra strādnieku ciemata (no 1961. gada pilsētciemata) tiesības. 1961. gadā Alsungai pievienoja likvidētos Grāveru un Kraumaņu ciemus, izveidojot Alsungas lauku teritoriju. 1977. gadā tai pievienoja daļu Jūrkalnes ciema teritorijas, bet daļu teritorijas pievienoja Gudenieku ciemam.[8] 1991. gada 14. novembrī Alsunga zaudēja pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju tika reorganizēta par Alsungas pagastu. 2009. gadā pagasts tika reorganizēts par Alsungas novadu.[9] 2021. gadā Alsungas novads tika pievienots Kuldīgas novadam.
Teritoriālais iedalījums Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Apdzīvotās vietas Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Lielākās apdzīvotās vietas ir Alsunga (pagasta centrs), Reģi, Almāle, Ziedlejas, Balande, Dienvidstacija, Grāveri, Bērzkalni, Būcmaņciems.
Iedzīvotāji Labot
Etniskais sastāvs Labot
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Labot
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[11]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Pašvaldība Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Tautsaimniecība Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Pagastā darbojas Alsungas HES.
Izglītība Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Sports Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojamas personības Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
- Nikolajs Heņķis (1864—1933) — tautas muzikants, kokļu meistars un audējs
- Zigfrīds Kalniņš (1930—1998) — teātra darbinieks
- Emīlija Sonka (1939) — riteņbraucēja
- Benita Vēja (1948) — šahiste
- Pēteris Dupats (1922—2017) — katoļu priesteris
- Pēteris Upenieks (1906—1972) — katoļu priesteris
Ievērojamas vietas Labot
- Almāles muiža
- Alsungas baznīca
- Alsungas estrāde
- dabas liegums Alsungas meži
- Alsungas muzejs
- Alsungas pils
- dabas liegums Diļļu pļavas
- Dižgabalkalns
- Reģu muiža
- Suitu akmens
- Todaižu pilskalns
- dabas liegums Užavas augštece
Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces Labot
- ↑ «Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 26. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 24. augustā. Archived 2012. gada 26. aprīlī, at WebCite
- ↑ 2,0 2,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas PSR Mazā Enciklopēdija
- ↑ «Par Alsungu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 4. augustā. Skatīts: 2010. gada 25. septembrī.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Alsungas novada pašvaldības nolikums
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
- ↑ OSP
Ārējās saites Labot
Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |