Vikipēdija

Ropažu pagasts

Ropažu pagasts ir pagasts Vidzemes rietumos, Ropažu novadā. Pagasta centrs ir Ropaži. Izvietojies Lielās Juglas krastos. Robežojas ar sava novada Garkalnes un Stopiņu pagastu, kā arī Siguldas, Ogres un Salaspils novadu.

Ropažu pagasts
Ropažu novada karte.png
Ropažu pagasta karogs Ropažu novada un pagasta ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Novads: Ropažu novads
Centrs: Ropaži
Kopējā platība:[1] 325,0 km2
 • Sauszeme: 318,6 km2
 • Ūdens: 6,4 km2
Iedzīvotāji (2022):[2] 7 073
Blīvums (2022): 22,2 iedz./km2
Mājaslapa: ropazi.lv
Ropažu pagasts Vikikrātuvē

No 2005. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā Ropažu novads. 2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā tika izveidots jauns Ropažu novads, apvienojot Garkalnes, Stopiņu un Ropažu novadu. Jaunajā novadā kā teritoriālās vienības tika iekļauti Garkalnes pagasts, Ropažu pagasts, Stopiņu pagasts un Vangažu pilsēta, bet par novada centru kļuva Ulbroka.[4]

DabaLabot

Ropažu pagasts atradās Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā. Reljefs pārsvarā līdzens, nedaudz viļņots. Pagastā lielākā osu grēda Latvijā — Lielie Kangari, kas stiepjas 26 km garumā un ietilpst Lielo Kangaru dabas liegumā, kurā sastopamas 17 aizsargājamo augu sugas. 66% novada teritorijas aizņem meži. Gaitiņu un Remīnes karjeros iegūst dolomītu.

UpesLabot

 
Pietēnupe

EzeriLabot

PurviLabot

  • Lielais Kangaru purvs (832 ha), kūdras slāņa vidējais dziļums 4,5 m, lielākais — 9 m, apaudzis ar priedītēm, aug arī pundurbērzi, gar malām mežs
  • Maltuves purvs (lielākā daļa atrodas Garkalnes pagastā)

VēstureLabot

 
Ropažu pagasta pārvaldes ēka

Ropaži pirmoreiz rakstos minēti Indriķa hronikā sakarā ar Ropažu kauju starp lietuviešiem un krustnešu un zemgaļu spēkiem 1205. gada 23. februārī. Ap 1320. gadu Livonijas ordenis uzcēla Ropažu pili, Livonijas kara laikā 16. gadsimtā tā tika sagrauta. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemē 1819. gadā notika arī pārvaldes reforma — izveidoja pagastus un pagasttiesas. Ropažu pagastnams celts 19. gadsimta 2. pusē. 1935. gadā Ropažu pagasta platība bija 340 km², no 57 Rīgas apriņķa pagastiem tas bija lielākais.

1945. gadā Ropažu pagastā izveidoja Ropažu, Augšciema, Kākciema un Zaķu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Ropažu ciemam pievienoja likvidēto Augšciema ciemu, 1962. gadā — likvidēto Kākciema ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par Rīgas rajona pagastu, bet 2005. gadā — pagastu par Ropažu novadu. 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidoja jaunu Ropažu novadu, apvienojot līdzšinējo ar Inčukalna novada Vangažu pilsētu, kā arī Garkalnes novadu un Stopiņu novadu, bet par novada centru kļuva Ulbroka.

Apdzīvotās vietasLabot

Pagasta centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir Ropaži. Pagastā ir vēl 5 ciemi, kuros katrā iedzīvotāju skaits pārsniedz 500: Zaķumuiža, Silakrogs, Mucenieki, Tumšupe, Kākciems.

IedzīvotājiLabot

Etniskais sastāvsLabot

Ropažu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[5]
Latvieši (5018)
  
 72.6%
Krievi (1198)
  
 17.3%
Baltkrievi (144)
  
 2.1%
Poļi (89)
  
 1.3%
Ukraiņi (146)
  
 2.1%
Cita tautība (218)
  
 3.2%
Nav izvēlēta (102)
  
 1.5%

Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19352 639—    
19693 594+36.2%
19794 120+14.6%
GadsIedz.±%
19896 253+51.8%
20006 058−3.1%
20116 904+14.0%
GadsIedz.±%
20216 836−1.0%

PašvaldībaLabot

TautsaimniecībaLabot

TransportsLabot

 
Rīgas — Ērgļu autoceļš Lielajos Kangaros

Cauri pagastam iet vairāki valsts nozīmes reģionālie autoceļi: P4 (Rīga—Ērgļi), P3 (Garkalne—Alauksts), P10 (Inčukalns—Ropaži—Ikšķile), vairāki vietējas nozīmes ceļi. Pagasta teritoriju šķērso slēgtā dzelzceļa līnija Rīga - Ērgļi, uz tās atradās 5 dzelzceļa stacijas — Ķivuļi, Bajāri, Kangari, Remīne un Augšciems.

IzglītībaLabot

SportsLabot

KultūraLabot

Ropažu pagastā darbojas šādi kolektīvi:

  • Jauktais koris "Ropaži"
  • Jauktais koris "Ozolzīle"
  • Deju kopa "Zaķubērni"
  • Vokālais ansamblis "Sarma"
  • Deju kolektīvs "Cielava"
  • Folkloras kopa "Oglīte"
  • Vokālais ansamblis "Noktirne"
  • Bērnu deju kolektīvs "Cielaviņa"

ReliģijaLabot

Ievērojamas personībasLabot

Ievērojamas vietasLabot

Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ropažu novadā
  • Lielie Kangari — lielākais osu valnis Latvijā;
  • Ropažu pilsdrupas
  • Zaķumuižas apbūve (19. gadsimts)
  • Ropažu mācītājmuižas dzīvojamā ēka (19. gadsimta sāk.)
  • Augšciema un Kangaru dzelzceļa stacijas (celtas 1937. gadā)
  • Ropažu parks Lielās Juglas krastā
  • Zaķumuižas parks

DižkokiLabot

  • Nāgelmuižas ozols (6,44 m);
  • Jaunzvirgzdiņu ozols (5,45 m);
  • Veczvirgzdiņu ozols (5,05 m);
  • Meskas ozols (5 m);
  • Dutku liepa (4 m).

Attēlu galerijaLabot

  • Ropažu novada ģerbonis (2012-2021)

  • Ropažu novada karogs (2012–2021, ar izmaiņām atjaunots kā pagasta karogs 2022. gadā)[6]

AtsaucesLabot

  1. ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 janvāris 2023.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
  3. ↑ Veidne:Pmlp2020
  4. ↑ «Valsts prezidents izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu». TVNET (latviešu). 2020-06-22. Skatīts: 2021-06-05.
  5. ↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 16.01.2017. Skatīts: 13.01.2017.
  6. ↑ «Par Ropažu novada simboliku». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2022-11-15.

Ārējās saitesLabot

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ropažu_pagasts&oldid=3844240"