Jumurdas pagasts
Jumurdas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada Ērgļu, Liezēres un Vestienas pagastiem un Cēsu novada Kaives un Inešu pagastiem.
| Jumurdas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Madonas novads |
| Centrs: | Jumurda |
| Kopējā platība:[1] | 130,3 km2 |
| • Sauszeme: | 126,0 km2 |
| • Ūdens: | 4,3 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 221 |
| Blīvums (2024): | 1,8 iedz./km2 |
 Jumurdas pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba
labot šo sadaļuPagasts izvietojies Vidzemes augstienes dienvidu daļā Vestienas paugurainē un Augšogres pazeminājumā. Pagastā atrodas vieni no Vidzemes augstākajiem pauguriem: Bākūzis (272 m), Egļu kalns (267 m), Laktas kalns (250 m).[4]
Hidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuOgre, Valola, Sārtupīte, Ilzīte, Virdzīte, Lubeja, Ļaudonīte
Ezeri
labot šo sadaļuJumurdas ezers (177 ha), Pakšēnu ezers (41,6 ha), Sietnieku ezers (uz robežas ar Vestienas pagastu, 26,5 ha), Vidusezers (17 ha), Lācīšu ezers (13,9 ha), Karietes ezers (4,5 ha), Preisītis (4,5 ha), Ilzes ezers (3,7 ha), Vienūzis (3,6 ha), Linezers (2,6 ha), Dinišķu ezers (1,9 ha)
Vēsture
labot šo sadaļu
Jumurdas pagasts piederēja pie Ērgļu draudzes novada. Līdz 1920. gada agrārajai reformai tajā atradās Jumurdas muiža, ko sadalīja 70 vienībās (no tām 13 bija rentes mājas) 1145,9 ha platībā. Jāņa muižu sadalīja 3 vienības 54,6 ha platībā.[5]
1935. gadā Jumurdas pagasta platība bija 87 km² un tajā bija 792 iedzīvotāji.[6] 1936. gadā pagastam pievienoja likvidēto Cirstu pagastu. 1945. gadā pagastā izveidoja Jumurdas un Cirstu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Jumurdas ciemam pievienoja Cirstu ciemu, bet 1962. gadā ciemu pievienoja Ērgļu pilsētciemata lauku teritorijai. 1973. gadā Jumurdas ciemu izveidoja no jauna. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2006. gadā Jumurdas pagasts apvienojās ar Ērgļu un Sausnējas pagastiem, izveidojot Ērgļu novadu. 2021. gadā tika pievienots jaunizveidotajam Madonas novadam.
Pieminekļi
labot šo sadaļu- Akmens verstu stabs[7]
- Tjaku — Viesaku senkapi (Velna klēpji)
- Vējavas pilskalns
- Cirstu skanste (Valvītes) — viduslaiku nocietinājums
- Sīļu Badakmens — kulta vieta
- Dreimaņu senkapi (Krievu kapi)
- Aizbetņu senkapi (Kapu kalniņš, Mājas kalns)
- Aizbetņu apmetne
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP datiem.[8]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Jumurda (pagasta centrs) un Vējava.
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 4. jūlijā.
- ↑ Latvijas daba. Rīga : Preses nams.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. VIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 14 577-14578. sleja.
- ↑ V.Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts statistikas pārvalde. Rīga: 1935.
- ↑ «Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 14. augustā. Skatīts: 2021. gada 23. janvārī.
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |