Snēpeles pagasts
Snēpeles pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā vidusdaļā Ventas krastā. Robežojas ar sava novada Vārmes, Pelču, Kurmāles, Turlavas, Laidu un Raņķu pagastiem.
| Snēpeles pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Kuldīgas novads | |||
| Centrs: | Snēpele | |||
| Kopējā platība:[1] | 77,0 km2 | |||
| • Sauszeme: | 74,5 km2 | |||
| • Ūdens: | 2,4 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 665 | |||
| Blīvums (2024): | 8,9 iedz./km2 | |||
 Snēpeles pagasts Vikikrātuvē
| ||||
Daba
labot šo sadaļuHidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes: Gaiļvalks, Krogsētu valks, Lejējupe (lejtecē), Lones grāvis, Mazsālijas upe, Pāze, Piķvalciņš, Pinčupe, Sprincupe (lejtecē), Vistiņvalks.
Ezeri: Allažu ezers, Braņķis, Cūkatmata, Kaltiķu ezers, Ķepšu ezers.
Vēsture
labot šo sadaļuSnēpeles apvidus pirmo reizi vēstures dokumentos ar Pajuldes vārdu minēts 1253. gadā zemes dalīšanas līgumā. 1428. gadā to kā lēni no Kuldīgas komturijas saņēma kāds Lūve Šnēpels (Louwe Snepel), kurš ierīkoja muižu (Schnehpeln), no kuras arī cēlies pagasta mūsdienu nosaukums.
Mūsdienu Snēpēles pagasta teritorijā vēsturiski atradās Dižsālijas muiža (Gut Groß-Sahlingen), Kundu muiža (Gut Kunden, Kundi), Mazsālijas muiža (Gut Klein-Sahlingen, Mazsālijas), Prinču muiža (Gut Erbprinzenhof), Snēpeles muiža (Gut Schnepeln, Snēpele).
1935. gadā Snēpeles pagasta platība bija 79,7 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Snēpeles un Sudrabkalnu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Snēpeles ciemu pievienoja Sudrabkalnu ciemam, kuru savukārt 1966. gadā pārdēvēja par Snēpeles ciemu. 1977. gadā tam pievienoja nelielu daļu Raņķu ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[4] 2009. gadā pagastu kā administratīvu teritoriju pievienoja Kuldīgas novadam.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuPagasta centrs ir Snēpele, citas lielākās apdzīvotās vietas — Mazsālijas, Kundi un Viesalgciems.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Indriķis Zeberiņš (1882—1969) — latviešu gleznotājs un grafiķis
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 21 jūnijs 2024.
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |