Mārupe
- Šis raksts ir par apdzīvotu vietu Pierīgā. Par citām jēdziena Mārupe nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Mārupe ir pilsēta un administratīvais centrs Mārupes novadā, kas robežojas ar Rīgas pilsētu dienvidrietumos. 2020. gadā Mārupe pēc iedzīvotāju skaita bija 13. lielākā apdzīvotā vieta Latvijā. 2021. gada administratīvi teritoriālajā reformā Mārupei no 2022. gada 1. jūlija piešķirtas pilsētas tiesības.[3]
Mārupe | |
---|---|
Novada pilsēta | |
![]() Mārupes kultūras nama un novada domes ēka | |
Koordinātas: 56°54′3″N 24°2′52″E / 56.90083°N 24.04778°EKoordinātas: 56°54′3″N 24°2′52″E / 56.90083°N 24.04778°E | |
Valsts |
![]() |
Novads | Mārupes novads |
Pilsētas tiesības | kopš 2022. gada |
Platība[1] | |
• Kopējā | 18,2 km2 |
• sauszeme | 17,8 km2 |
• ūdens | 0,4 km2 |
Augstums | 10 m |
Iedzīvotāji (2022)[2] | |
• kopā | 17 796 |
• blīvums | 1 002,0 iedz./km2 |
![]() |
VēstureLabot
Mārupes teritorija sāka attīstīties 19. gadsimtā, kad valstī tika atcelta dzimtbūšana un sākās muižu zemju apgūšana. Zemes īpašnieku skaits īpaši pieauga pēc 1920. gada agrārās reformas un pirms Otrā pasaules kara Mārupes pagasts bija mazākais, bet visblīvāk apdzīvotais Rīgas apriņķī.[4]
InfrastruktūraLabot
Mārupē atrodas novada administratīvais centrs — Mārupes novada Dome, kā arī novada kultūras nams, Mārupes Valsts ģimnāzija un divi bērnudārzi — "Lienīte" un "Zeltrīti".[5] 2017. gada janvārī tika atklāta arī Mārupes ledus halle.[6]
Pilsētai raksturīga blīva individuālo māju apbūve, jaunie ciemati (Mārasciems, Sēļi), uz robežas ar Tīraines ciemu — daudzdzīvokļu namu apbūve (Vecozolu nami ap Zeltrītu ielu, Spulgu nami ap Zemturu un Mazo Spulgu ielu).[5] Par atpazīstamības objektu kļuvis arī vietējais ūdenstornis.[5]
ĢeogrāfijaLabot
Atrodas Viduslatvijas zemienes Rīgavas līdzenumā. Cauri pilsētai tek Mārupīte, ar ko arī saistāma pilsētas nosaukuma izcelšanās. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −5 °C, jūlijā — +17 °C. Nokrišņu daudzums 700 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 150 dienām.[7]
Mārupes pilsēta ļoti cieši saistīta ar Rīgas pilsētu un faktiski ir saplūdusi ar to, tāpat kā ar kaimiņu ciematu Tīraini.[8] Cauri Mārupei ved autoceļš Rīga-Jaunmārupe (P132), 2 km uz austrumiem — Tīraines stacija uz Rīgas—Jelgavas dzelzceļa.
IedzīvotājiLabot
Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot
Kopā ar Bieriņi un kudras rupnīcu
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
SaimniecībaLabot
Lielākie Mārupē reģistrētie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2020. gadā bija autopārvadātāju firma "Kreiss", auto detaļu tirgotājs "Inter Cars Latvija", datoru vairumtirgotājs "Also Latvia", elektrisko iekārtu un datoru vairumtirgotājs "MoonCom".[9]
AttēliLabot
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 «Vietvārdu datubāze: Informācija par Mārupi». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ «Par pilsētas statusa piešķiršanu Mārupes ciemam». marupe.lv. Mārupes novada dome. 2020. gada 8. jūnijs. Skatīts: 2021. gada 19. janvāris.
- ↑ «Mārupes pagasta vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 22. februārī. Skatīts: 2022. gada 22. februārī.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 «Mārupes ciems». marupe.lv. Mārupes novada Dome. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 26. janvārī. Skatīts: 2021. gada 19. janvāris.
- ↑ «Mārupes Ledus halle ir atklāta». marupe.lv. Mārupes novada Dome. 2017. gada 30. janvāris. Skatīts: 2021. gada 19. janvāris.
- ↑ Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
- ↑ «Par pilsētas statusa piešķiršanu Mārupes ciemam». marupe.lv.
- ↑ Lursoft statistika
Ārējās saitesLabot
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mārupe.
Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |