Inešu pagasts
Inešu pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Kaives un Vecpiebalgas pagastiem un Madonas novada Jumurdas un Liezēres pagastiem. Pagasta centrs atradās Inešos.
| Inešu pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Cēsu novads | |||
| Centrs: | Ineši | |||
| Kopējā platība:[1] | 87,9 km2 | |||
| • Sauszeme: | 80,0 km2 | |||
| • Ūdens: | 7,9 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 560 | |||
| Blīvums (2022): | 7,0 iedz./km2 | |||
| Izveidots: | 1945. gadā | |||
 Inešu pagasts Vikikrātuvē
| ||||
DabaLabot
HidrogrāfijaLabot
UpesLabot
Dzirnavupīte, Laskate, Liedes strauts, Nedzīte, Ogre, Orisāre, Pāvīte, Sustala.
EzeriLabot
Bezdibens, Briņģu ezers, Ilzītes ezers, Inesis, Kumeļezers, Nedzis, Pāvītes ezers, Sivēns, Tauns, Vārnezers.
VēstureLabot
1945. gadā Vecpiebalgas pagasta dienvidu daļā izveidoja Inešu ciema padomi. 1954. gadā Inešu ciemam pievienoja daļu likvidētā Cirstu ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu Cēsu rajona sastāvā.[4] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Vecpiebalgas novadā. 2021.gada Vecpiebalgas novadu iekļāva Cēsu novadā.
Cirstu muižas kungu māja. To 1886. gadā ķieģeļu neogotikas stilā cēlis pēdējais muižas īpašnieks M. fon Strandmanis. Iekārtota viesu māja.[5]
PieminekļiLabot
- Leduspagrabs[6]
- Magazīna
- Pils
- Vecpiebalgas muižas apbūve
- Vecdauguņu senkapi (Smēdes kalniņš)
- Orizoru senkapi
- Lodēnu senkapi
- Pīļupītes apmetne
- Jāņkalna senkapi (Zviedru kapi)
- Vecpiebalgas senkapi (Krievu, Krīvu kapi)
IedzīvotājiLabot
Apdzīvotās vietasLabot
Alitēni, Bitēni, Briņģi, Cirsti, Čolēni, Grinēni, Ineši, Kaļvi, Kauguļi, Krūmēni, Ļavāni, Naurēni, Paulēni, Raunas, Reinkaļvi, Sāvas, Sviļi, Ūdrēni.
Ievērojamas personībasLabot
- Arturs Bērziņš (1882—1962), latviešu publicists, teātra vēsturnieks un kritiķis. Latvijas Nacionālā teātra direktors (1925—1937).
- Elza Stērste (1885—1976), latviešu dzejniece un skolotāja.
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Pilis un muižas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. decembrī. Skatīts: 2017. gada 11. janvārī.
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Inešu pagasts.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |