Alojas pagasts
Alojas pagasts ir viena no Limbažu novada administratīvajām teritorijām tā vidienē. No visām pusēm iekļauj Alojas pilsētu un robežojas ar sava novada Staiceles, Braslavas, Brīvzemnieku, Pāles, Salacgrīvas pagastiem, kā arī Valmieras novada Skaņkalnes pagastu.
| Alojas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Limbažu novads |
| Centrs: | Aloja |
| Kopējā platība:[1] | 179,1 km2 |
| • Sauszeme: | 175,2 km2 |
| • Ūdens: | 3,8 km2 |
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 719 |
| Blīvums (2022): | 4,1 iedz./km2 |
| Mājaslapa: | www |
 Alojas pagasts Vikikrātuvē
| |
DabaLabot
ReljefsLabot
Reljefa formasLabot
HidrogrāfijaLabot
UpesLabot
Īģe, Jogla, Korģe, Mažurka, Mellurga, Soģupe, Spaļupe, Spaļupīte, Struņķupīte, Ūpšupīte, Vačupīte
ŪdenstilpesLabot
Bokardu dīķis, Ungurpils dzirnavezers
PurviLabot
VēstureLabot
Vēsturiski tagadējā Alojas pagasta teritorija veidojusies no Ungurpils pagasta, kam pievienotas Stakenbergu un daļa Puikules pagastu zemes. 1925. gadā Ungurpils pagastu pārdēvēja par Alojas pagastu. 1935. gadā tā platība bija 164,2 km² un tajā dzīvoja 2976 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Alojas, Ezeru un Īģes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gadā Alojai piešķirts strādnieku ciemata (no 1961. gada - pilsētciemata) statuss. 1954. gadā Alojas ciems pievienots Ezeru ciemam. 1957. gadā Ezeru ciems pievienots Alojai, izveidojot Alojas lauku teritoriju. Aloja ar lauku teritoriju ietilpusi Alojas (1951-1956), Limbažu (1956-1962, 1967-2009) un Valmieras (1962-1967) rajonos. 1958. gadā Alojas lauku teritorijai pievienota Vīķu ciema kolhoza «Centība» teritorija. 1977. gadā pievienota daļa Braslavas un Brīvzemnieku ciemu teritorijas, bet daļa Alojas lauku teritorijas pievienota Staiceles lauku teritorijai. 1992. gadā Alojai piešķirtas pilsētas tiesības. 2009. gadā Alojas pilsēta ar lauku teritoriju iekļauta Alojas novadā. 2010. gadā Alojas lauku teritorija pārdēvēta par Alojas pagastu. 2021. gadā pagastu iekļāva Limbažu novadā.
Kultūrvēsturiskie pieminekļiLabot
- Jaungarandžu Baznīcas kalns - kulta vieta
- Lauru pilskalns
- Ungurpils (Perkeles) viduslaiku pils[5]
IedzīvotājiLabot
Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot
Kopā ar Alojas pilsētu.
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietasLabot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Ungurpils, Nikšas, Stābeģi, Smilgas.
Ievērojamas personībasLabot
- Miķelis Krogzemis jeb Auseklis (1850—1879) — latviešu dzejnieks, pedagogs, publicists.
- Mārtiņš Zīle (1863—1945) - ārsts internists, Latvijas Universitātes rektors.
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 6. martā. Skatīts: 2021. gada 5. februārī.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |