Varakļāni
- Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Varakļāni (stacija).
Varakļāni (latgaliešu: Varakļuoni)[4] ir pilsēta Latgalē netālu no Vidzemes robežas, Varakļānu novada centrs. Izvietojusies novada austrumos Kažovas kreisajā krastā pie autoceļa A12. Attālums līdz Rīgai — 200 km.
Varakļāni | ||
---|---|---|
Novada pilsēta | ||
Varakļānu muižas pils | ||
| ||
Koordinātas: 56°36′37″N 26°45′09″E / 56.61028°N 26.75250°EKoordinātas: 56°36′37″N 26°45′09″E / 56.61028°N 26.75250°E | ||
Valsts | Latvija | |
Novads | Varakļānu novads | |
Pilsētas tiesības | kopš 1928. gada | |
Vēsturiskie nosaukumi |
vācu: Warkland | |
Platība[1] | ||
• Kopējā | 5,3 km2 | |
• sauszeme | 5,3 km2 | |
• ūdens | 0,1 km2 | |
Augstums | 105 m | |
Iedzīvotāji (2024)[2] | ||
• kopā | 1 653 | |
• blīvums | 314,3 iedz./km2 | |
Laika josla | EET (UTC+2) | |
• Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |
Pasta indeksi | LV-4838 | |
Mājaslapa |
www | |
Varakļāni Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļuPirmo reizi Varkas novads pieminēts 1226. gadā kā bīskapa Alberta vasaļa Kokneses Teodorika lēnis.[5]
Zināms, ka 1784. gadā Varakļāniem bija miesta tiesības. 1789. gadā grāfs Mihaels fon der Borhs uzcēla mūra pili un iekārtoja pils parku ar dīķiem.
1928. gada 11. februārī Varakļāni ieguva pilsētas tiesības. 1935. gadā 58% no pilsētas iedzīvotājiem bija ebreji. Latvijas PSR laikā no 1949. līdz 1956. gadam pilsēta bija Varakļānu rajona centrs, bet līdz 1962. gadam tā atradās Viļānu rajona sastāvā. Līdz 2009. gadam Varakļāni ietilpa Madonas rajonā, kad tika izveidots Varakļānu novads.
2024. gadā nolēma pēc nākošā gada pašvaldību vēlēšanām Varakļānu novadu pievienot Madonas novadam.[6]
Ievērojamas vietas un objekti
labot šo sadaļu- Varakļānu muižas pils, celta no 1783. līdz 1789. gadam;
- Pilsētas parks;
- Mīlestības akmens — atrodas Kažovas upes krastā;
- Varakļānu Svētā Viktora kapela, celta 1814. gadā;
- Varakļānu Sv. Marijas katoļu baznīca, celta no 1851. līdz 1854. gadam;
- Varakļānu luterāņu baznīca, celta 1874. gadā, atjaunota 1994. gadā;
- Ebreju kapsēta — divi pieminekļi Holokaustā nogalinātajiem[7];
- Varakļānu novada kultūras centrs (celts un atklāts 1958. gada 4. augustā, arhitekts Andrejs Aivars[8]).
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[9]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Etniskais sastāvs
labot šo sadaļuIevērojamas personības
labot šo sadaļu- Alberts Cimanovskis (1957—2020), priesteris
- Edgars Eriņš (1986), vieglatlēts
- Sandis Ģirģens (1980), politiķis
- Ilmārs Latkovskis (1958), žurnālists, publicists un politiķis
- Konstantīns Počs (1912—1994), fiziķis un konstruktors
- Rita Strode (1955), politiķe
- Osvalds Zvejsalnieks (1944–2022), gleznotājs
- Andrejs Svilāns (1968), politiķis, dendrologs
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
- ↑ «Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis svareiguokī lāmumi 2019. godā». Valsts valodas centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. Novembris. Skatīts: 2020. gada 3. janvārī.
- ↑ Dokumentā rakstīts, ka no Letijā iekarojamām zemēm mestrs var, nedaloties ar bīskapu, pakļaut tikpat lielu novadu, kādu bīskaps izlēņoja Varkā Teodorikam no Kokneses (latīņu: Convenit praeterea inter eos, quod si magister poterit sibi subjugare de Lettia partem aequivalentem illi, quam ipse episcopus Theodorico de Cocansi (Cokenois) in Warka eam dividire cum episcopo minime teneatur).
- ↑ «Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2024-06-30.
- ↑ «Varakļānu novads, Varakļāni, Ebreju kapi : Holokausta memoriālās vietas Latvijā». memorialplaces.lu.lv. Skatīts: 2021-06-02.
- ↑ Artis Zvirgzdiņš. «Desperately trying to capture the vanishing past: Soviet architecture heritage in Latvia», 2020-01-22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-09-20. Skatīts: 2021-09-20.
- ↑ CSP
- ↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 2022. gadā». Skatīts: 28.01.2023.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Varakļāni.
- Varakļānu muižas pils attēli