Varakļāni
- Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Varakļāni (stacija).
Varakļāni (latgaliešu: Varakļuoni)[4] ir pilsēta Latgalē netālu no Vidzemes robežas, Varakļānu novada centrs. Izvietojusies novada austrumos Kažovas kreisajā krastā pie autoceļa A12. Attālums līdz Rīgai — 200 km.
| Varakļāni | ||
|---|---|---|
| Novada pilsēta | ||
 Varakļānu muižas pils | ||
| ||
  Varakļāni | ||
| Koordinātas: 56°36′37″N 26°45′09″E / 56.61028°N 26.75250°EKoordinātas: 56°36′37″N 26°45′09″E / 56.61028°N 26.75250°E | ||
| Valsts |
 Latvija | |
| Novads | Varakļānu novads | |
| Pilsētas tiesības | kopš 1928. gada | |
| Vēsturiskie nosaukumi |
vācu: Warkland | |
| Platība[1] | ||
| • Kopējā | 5,3 km2 | |
| • sauszeme | 5,3 km2 | |
| • ūdens | 0,1 km2 | |
| Augstums | 105 m | |
| Iedzīvotāji (2023)[2] | ||
| • kopā | 1 693 | |
| • blīvums | 321,9 iedz./km2 | |
| Laika josla | EET (UTC+2) | |
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |
| Pasta indeksi | LV-4838 | |
| Mājaslapa |
www | |
 Varakļāni Vikikrātuvē | ||
Vēsture labot šo sadaļu
Līdz 13. gadsimtam Varkas pilsnovads ar centru Varkas pilskalnā ir bijis senās Jersikas karaļvalsts sastāvdaļa. 1226. gadā tas pirmo reizi pieminēts (Warka) rakstītajos avotos kā novads, kuru bīskaps Alberts bija izlēņojis bruņiniekam Kokneses Teodorikam.[5]
1483. gadā pirmoreiz pieminēta apdzīvota vieta tagadējās Varakļānu pilsētas vietā. Pēc Livonijas Konfederācijas sabrukuma 1562. gadā tā nokļuva Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldībā, kas jau no 1583. gada novadu piešķīrusi Borhu dzimtai. 1772. gadā pēc Polijas dalīšanas Varakļāni nonāca Krievijas Impērijas sastāvā.
1784. gadā Varakļāniem ir bijušas miesta tiesības. 1789. gadā grāfs Mihaels fon der Borhs uzcēla mūra pili un iekārtoja pils parku ar dīķiem. Grāfs Kārlis Borhs (Karol Borch) 1854. gadā dibināja katoļu baznīcas draudzi. 1897. gadā lielākā daļa iedzīvotāju (75%) Varakļānos bija ebreji un pilsētā bija trīs sinagogas, no kurām līdz mūsdienām saglabājusies Baltās sinagogas ēka.[6][7]
1928. gada 11. februārī Varakļāni ieguva pilsētas tiesības. 1935. gadā 58% no pilsētas iedzīvotājiem bija ebreji. Īsi pēc nacistiskās Vācijas okupācijas sākuma 1941. gada 4. augustā Arāja komanda un tās palīgi pilsētas ebreju kapsētā nogalināja teju visus pilsētas ebrejus (ap 540 cilvēku).[8] 2016. gadā pilsētā dzīvojis vairs tikai viens ebrejs — 1946. gadā dzimušais Solomons Segals.[7]
Padomju okupācijas laikā no 1949. līdz 1956. gadam pilsēta bija Varakļānu rajona centrs, bet līdz 1962. gadam tā atradās Viļānu rajona sastāvā. Līdz 2009. gadam Varakļāni ietilpa Madonas rajonā, kad tika izveidots Varakļānu novads.
Ievērojamas vietas un objekti labot šo sadaļu
- Varakļānu muižas pils, celta no 1783. līdz 1789. gadam;
- Pilsētas parks;
- Mīlestības akmens — atrodas Kažovas upes krastā;
- Varakļānu Sv. Viktora katoļu baznīca, celta 1814. gadā;
- Varakļānu Sv. Marijas katoļu baznīca, celta no 1851. līdz 1854. gadam;
- Varakļānu luterāņu baznīca, celta 1874. gadā, atjaunota 1994. gadā;
- Ebreju kapsēta — divi pieminekļi Holokaustā nogalinātajiem[8];
- Varakļānu novada kultūras centrs (celts un atklāts 1958. gada 4. augustā, arhitekts Andrejs Aivars[9]).
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[10]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Nacionālais sastāvs labot šo sadaļu
Ievērojamas personības labot šo sadaļu
- Alberts Cimanovskis (1957—2020), priesteris
- Edgars Eriņš (1986), vieglatlēts
- Sandis Ģirģens (1980), politiķis
- Ilmārs Latkovskis (1958), žurnālists, publicists un politiķis
- Konstantīns Počs (1912—1994), fiziķis un konstruktors
- Rita Strode (1955), politiķe
- Osvalds Zvejsalnieks (1944–2022), gleznotājs
- Andrejs Svilāns (1968), politiķis, dendrologs
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
- ↑ «Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis svareiguokī lāmumi 2019. godā». Valsts valodas centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. Novembris. Skatīts: 2020. gada 3. janvārī.
- ↑ Dokumentā rakstīts, ka no Letijā iekarojamām zemēm mestrs var, nedaloties ar bīskapu, pakļaut tikpat lielu novadu, kādu bīskaps izlēņoja Varkā Teodorikam no Kokneses (latīņu: Convenit praeterea inter eos, quod si magister poterit sibi subjugare de Lettia partem aequivalentem illi, quam ipse episcopus Theodorico de Cocansi (Cokenois) in Warka eam dividire cum episcopo minime teneatur).
- ↑ Mejers Melers. Ebreju kapsētas Latvijā. Ebreju reliģiskā draudze "Šamir". Rīga. 2006. ISBN 9984-19-904-5 116.lpp.
- ↑ 7,0 7,1 Kaspars Strods "Ebreju kultūras liecības Varakļānos" 2016. lu.lv
- ↑ 8,0 8,1 «Varakļānu novads, Varakļāni, Ebreju kapi : Holokausta memoriālās vietas Latvijā». memorialplaces.lu.lv. Skatīts: 2021-06-02.
- ↑ Artis Zvirgzdiņš. «Desperately trying to capture the vanishing past: Soviet architecture heritage in Latvia», 2020-01-22. Skatīts: 2021-09-20.
- ↑ CSP
- ↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 2022. gadā». Skatīts: 28.01.2023.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Varakļāni.- Varakļānu muižas pils attēli