Varakļāni

pilsēta Latvijā
Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Varakļāni (stacija).

Varakļāni (latgaliešu: Varakļuoni)[4] ir pilsēta Latgalē netālu no Vidzemes robežas, Varakļānu novada centrs. Izvietojusies novada austrumos Kažovas kreisajā krastā pie autoceļa A12. Attālums līdz Rīgai — 200 km.

Varakļāni
Novada pilsēta
Varakļānu muižas pils
Varakļānu muižas pils
Ģerbonis: Varakļāni
Ģerbonis
Varakļāni (Latvija)
Varakļāni
Varakļāni
Koordinātas: 56°36′37″N 26°45′09″E / 56.61028°N 26.75250°E / 56.61028; 26.75250Koordinātas: 56°36′37″N 26°45′09″E / 56.61028°N 26.75250°E / 56.61028; 26.75250
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Varakļānu novads
Pilsētas tiesības kopš 1928. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Warkland
Platība[1]
 • Kopējā 5,3 km2
 • sauszeme 5,3 km2
 • ūdens 0,1 km2
Augstums 105 m
Iedzīvotāji (2023)[2]
 • kopā 1 693
 • blīvums 321,9 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-4838
Mājaslapa www.varaklani.lv
Varakļāni Vikikrātuvē

Vēsture labot šo sadaļu

Līdz 13. gadsimtam Varkas pilsnovads ar centru Varkas pilskalnā ir bijis senās Jersikas karaļvalsts sastāvdaļa. 1226. gadā tas pirmo reizi pieminēts (Warka) rakstītajos avotos kā novads, kuru bīskaps Alberts bija izlēņojis bruņiniekam Kokneses Teodorikam.[5]

1483. gadā pirmoreiz pieminēta apdzīvota vieta tagadējās Varakļānu pilsētas vietā. Pēc Livonijas Konfederācijas sabrukuma 1562. gadā tā nokļuva Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldībā, kas jau no 1583. gada novadu piešķīrusi Borhu dzimtai. 1772. gadā pēc Polijas dalīšanas Varakļāni nonāca Krievijas Impērijas sastāvā.

1784. gadā Varakļāniem ir bijušas miesta tiesības. 1789. gadā grāfs Mihaels fon der Borhs uzcēla mūra pili un iekārtoja pils parku ar dīķiem. Grāfs Kārlis Borhs (Karol Borch) 1854. gadā dibināja katoļu baznīcas draudzi. 1897. gadā lielākā daļa iedzīvotāju (75%) Varakļānos bija ebreji un pilsētā bija trīs sinagogas, no kurām līdz mūsdienām saglabājusies Baltās sinagogas ēka.[6][7]

1928. gada 11. februārī Varakļāni ieguva pilsētas tiesības. 1935. gadā 58% no pilsētas iedzīvotājiem bija ebreji. Īsi pēc nacistiskās Vācijas okupācijas sākuma 1941. gada 4. augustā Arāja komanda un tās palīgi pilsētas ebreju kapsētā nogalināja teju visus pilsētas ebrejus (ap 540 cilvēku).[8] 2016. gadā pilsētā dzīvojis vairs tikai viens ebrejs — 1946. gadā dzimušais Solomons Segals.[7]

Padomju okupācijas laikā no 1949. līdz 1956. gadam pilsēta bija Varakļānu rajona centrs, bet līdz 1962. gadam tā atradās Viļānu rajona sastāvā. Līdz 2009. gadam Varakļāni ietilpa Madonas rajonā, kad tika izveidots Varakļānu novads.

Ievērojamas vietas un objekti labot šo sadaļu

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[10]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
18671 055—    
18971 810+71.6%
19351 661−8.2%
1943993−40.2%
GadsIedz.±%
19592 341+135.8%
19702 582+10.3%
19792 569−0.5%
19892 798+8.9%
GadsIedz.±%
20002 347−16.1%
20111 979−15.7%
20211 701−14.0%

Nacionālais sastāvs labot šo sadaļu

Varakļānu iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā[11]
Latvieši (1560)
  
91.3%
Krievi (101)
  
5.9%
Cita un neizvēlēta (47)
  
2.8%

Ievērojamas personības labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. «Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis svareiguokī lāmumi 2019. godā». Valsts valodas centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. Novembris. Skatīts: 2020. gada 3. janvārī.
  5. Dokumentā rakstīts, ka no Letijā iekarojamām zemēm mestrs var, nedaloties ar bīskapu, pakļaut tikpat lielu novadu, kādu bīskaps izlēņoja Varkā Teodorikam no Kokneses (latīņu: Convenit praeterea inter eos, quod si magister poterit sibi subjugare de Lettia partem aequivalentem illi, quam ipse episcopus Theodorico de Cocansi (Cokenois) in Warka eam dividire cum episcopo minime teneatur).
  6. Mejers Melers. Ebreju kapsētas Latvijā. Ebreju reliģiskā draudze "Šamir". Rīga. 2006. ISBN 9984-19-904-5 116.lpp.
  7. 7,0 7,1 Kaspars Strods "Ebreju kultūras liecības Varakļānos" 2016. lu.lv
  8. 8,0 8,1 «Varakļānu novads, Varakļāni, Ebreju kapi : Holokausta memoriālās vietas Latvijā». memorialplaces.lu.lv. Skatīts: 2021-06-02.
  9. Artis Zvirgzdiņš. «Desperately trying to capture the vanishing past: Soviet architecture heritage in Latvia», 2020-01-22. Skatīts: 2021-09-20.
  10. CSP
  11. «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 2022. gadā». Skatīts: 28.01.2023.

Ārējās saites labot šo sadaļu