Vikipēdija

Jēkabpils

pilsēta Latvijā

Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs. Pilsēta izvietojusies Daugavas abos krastos gan Sēlijā, gan Latgalē. Pieder Zemgales plānošanas reģionam. Jēkabpilī dzīvo 21 418 (2022. gada dati) iedzīvotāji. Jēkabpils ir nozīmīgs satiksmes mezgls: autoceļu un dzelzceļu krustpunkts.

Jēkabpils
Valstspilsēta
Jēkabpils Vecpilsētas laukums
Jēkabpils Vecpilsētas laukums
Karogs: Jēkabpils
Karogs		Ģerbonis: Jēkabpils
Ģerbonis
Jēkabpils (Latvija)
Jēkabpils
Jēkabpils
Koordinātas: 56°29′58″N 25°52′42″E / 56.49944°N 25.87833°E / 56.49944; 25.87833Koordinātas: 56°29′58″N 25°52′42″E / 56.49944°N 25.87833°E / 56.49944; 25.87833
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Jēkabpils novads
Pilsētas tiesības no 1670. gada
Vēsturiskie
nosaukumi

vācu: Jakobstadt

poļu: Jakubów
Administrācija
 • Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis
(LZP)
Platība[1]
 • Kopējā 25,5 km2
 • sauszeme 21,9 km2
 • ūdens 3,6 km2
Augstums 74 — 110 m
Iedzīvotāji (2022)[2]
 • kopā 21 418
 • vieta 10
 • blīvums 977,5 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-52(01-06)
Tālruņu kods (+371) 652
Mājaslapa www.jekabpils.lv
Jēkabpils Vikikrātuvē

Kā apdzīvota vieta izveidojusies līdzās Daugavas labajā krastā 1237. gadā uzceltajai Krustpils pilij. Sakukārt apbūve Daugavas kreisajā pusē attīstījusies, pateicoties plostnieku un strūdzinieku darbībai, un 1670. gadā hercogs Jēkabs šai apmetnei piešķīra pilsētas tiesības un nosaukumu Jēkabmiests (vācu: Jakobstadt).

Jēkabpilī atrodas viens no Strūves ģeodēziskā loka punktiem, kas 2005. gadā iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Par pilsētas simboliem tiek uzskatīta arī Krustpils pils un Jēkabpils Svētā Gara klosteris, kas attēloti Jēkabpils pilsētas logotipā. Kopš 2013. gada novembra Jēkabpils pilsēta ir Rīgas Zoodārzā mītošo lūšu aizbildne.[5]

ĢeogrāfijaLabot

Jēkabpils pilsēta administratīvajās robežās iekļauj 25,53 km2 lielu teritoriju. Tā atrodas 136 km attālumā no Rīgas, 101 km attālumā no Rēzeknes, 89 km attālumā no Daugavpils un 49 km attālumā no Lietuvas robežas. Jēkabpils robežojas ar Krustpils un Variešu pagastu ziemeļos, Kūku pagastu austrumos, Ābeļu pagastu dienvidos un Salas pagastu rietumos.

Jēkabpili aptuveni 2 vienādās daļās — Krustpilī un Jēkabpilī — sadala Daugava. Daugavas ieleja Jēkabpilī ir plaša — platums sasniedz 4 km, un katrā tās krastā ir nedaudz atšķirīga ģeomorfoloģiskā uzbūve un reljefs. Upe un tās ieleja veido izteiksmīgāko pilsētas reljefa daļu. Pilsētas teritorijā Daugavai ir 3 salas, tostarp Daugavsala un Krustpils (Ādamsona) saliņa, ko no labā krasta atdala tās sānteka — Mazā Daugava. Daugavai ir 3 nelielas pietekas Jēkabpilī — Lagzde, Donaviņa un Pelīte. Augšpus Jēkabpils atrodas Ābeļu salas, bet lejpus Jēkabpils atrodas 3. lielākā upes sala Latvijā — Sakas sala, ko no kreisā krasta atdala Saka. Daugavas krastos un gultnē daudzviet atsedzas dolomīti, kas veido krāces. Pie Zvanītājiem Daugava plūst pār Pilāta krāci, bet starp Daugavsalu un Sakas salu atrodas Baltā krāce, Daugavas spēcīgākā krāce Latvijā, ko veido dolomīta slieksnis, kas visā upes platumā rada ar vairākām mēlēm atdalītu, veltņveidīgu un stāvviļņu joslu, kam seko straujteka ar haotiskiem viļņiem.[6]

Hidroloģiskie apstākļi palu laikā ir īpaši nelabvēlīgi, jo nereti Daugavas upes līkumā pie Zeļķu tilta novērojami vižņu sastrēgumi, kas, jo sevišķi kopš Pļaviņu ūdenskrātuves uzpludināšanas, var sastāties līdz pat 25 km garumā un izraisīt plūdus. Ievērojami plūdi Jēkabpilī novēroti 1931., 1937., 1981., 1983., 1998. un 2023. gadā. Saplaisājušie dolomīta slāņi hidroloģiskos apstākļus sarežģī vēl vairāk. To dēļ pie augsta upes ūdenslīmeņa gruntsūdeņi barojas no Daugavas ūdeņiem, kas izlīdzina ūdens līmeni un tādējādi var appludināt teritorijas upes kreisajā krastā.

Ezeru Jēkabpilī nav, taču pilsētā atrodas divas mākslīgas ūdenstilpes: Pils dzirnezers un Radžu ūdenskrātuve, kā arī vairāki dīķi, kas iezīmē seno Daugavas gultni upes kreisajā krastā. Madonas — Trepes vaļņa rietumu nogāzē atrodas vairāki ezeri, t.sk. Gardaunis un Baļotes ezers, kā arī Laukezera dabas parks, kas atrodas deviņu kilometru attālumā no pilsētas un kura teritorijā vien iekļauti Baltiņu, Ildzenieku un par vienu no Latvijas tīrākajiem ezeriem uzskatītais Laukezers[7].

Daugavas labajā krastā pilsētas teritorija atrodas Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, kur pamatiežu virsmu veido augšdevona Daugavas svītas dolomīti, kas pārklāti ar zemes virsmas reljefu veidojošajiem morēnas un limnoglaciālajiem kvartāra perioda nogulumiem — mālu. Kvartāra segas biezums svārstās no 10 m līdz 30 m pauguros. Pamatiežu virsma veido lēzenu slīpumu Daugavas virzienā, kas veido arī reljefa nolaidenumu. Pilsētas teritorijā nav izteiktu pauguru un pauguru grēdu.

Daugavas kreisajā krastā pilsēta izvietota Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, kur pamatiežus sedz 10 — 30 m bieza kvartāra nogulumu sega, ko pārsvarā veido limnoglaciālajiem nogulumiem pārklāti morēnas nogulumi. Pamatieži ir augšdevona Pļaviņu un Daugavas svītas dolomīti. Teritorijas dienvidu daļā, it īpaši Radžu ūdenskrātuves apkārtnē, iespējama karsta kriteņu veidošanās.[8]

Jēkabpils pilsēta sastāv no vairākām vēsturiskām (Jēkabpils vēsturiskais centrs, Krustpils, Madonas ielas rajons, Veseļi, Zīlāni un Zvanītāji jeb Dzintarzeme) un padomju laikā izveidotām apkaimēm (Auseklīši, Bebri, Brodi, Celtnieki, Ķieģeļu ielas rajons, Ķieģeļnieks, Lauktehnika, Nameji un Pils rajons).

VēstureLabot

 
Jēkabmiesta Lielā iela 20. gadsimta sākumā
Pamatraksts: Jēkabpils vēsture

Mūsdienu Jēkabpils izveidojusies tikai 1962. gadā pēc jauna tilta pār Daugavu izbūves, apvienojot Krustpili Daugavas labajā krastā un Jēkabpili kreisajā krastā.

Krustpils ir Jēkabpils senākā daļa, kas rakstos pirmoreiz minēta jau 1237. gadā, kad Rīgas bīskaps netālu no Asotes uzcēla pili (Kreutzburg). Jau tās nosaukums norāda, ka tā atradusies svarīgu ceļu krustpunktā. Vēlākos laikos Daugavas kreisajā krastā, ierodoties lielam skaitam Otrā Ziemeļu kara bēgļu un krievu vecticībnieku, izveidojusies apdzīvota vieta, kurai 1670. gada 12. februārī, piešķirot Magdeburgas tiesības, dots Jēkabmiesta (Jakobstadt) vārds. Pēc vienas versijas 1684. gadā Jēkabpils amatnieka S. Skavronska ģimenē dzimusi Marta Skavronska, kas vēlāk kļuva par Krievijas ķeizarieni Katrīnu I. Garām Jēkabpilij veda hercogistes pasta ceļš — no Jelgavas caur Fridrihštadti (tag. Jaunjelgava) uz Dignāju, Ilūksti un Grīvu. Salas krogā kurjeri mainīja zirgus un varēja atpūsties. 1764. gadā tika ierīkota pastāvīga pārceltuve uz Krustpili. Polijas dalīšanas laikā 1772. gadā Inflantijas vaivadijai piederošo Krustpili, bet 1795. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistei piederošo Jēkabpili inkorporēja Krievijas Impērijā.

1861. gadā atklāja Rīgas-Daugavpils dzelzceļu, tāpēc preču pārvadājumi pa Daugavu strauji samazinājās. 20. gadsimta sākumā Jēkabpilī darbojās banka, apdrošināšanas biedrība, 4 mūzikas instrumentu fabrikas, sērkociņu fabrika, tvaika dzirnavas un vērptuve, alus darītava, tipogrāfija u. c. rūpnieciskie uzņēmumi. Pirmā pasaules kara laikā Jēkabpils vairākus gadus atradās piefrontes zonā un tika sagrauta liela daļa no pilsētas apbūves. 1919. gadā Jēkabpils kļuva par Jaunjelgavas apriņķa administratīvo centru, pilsētā bija pārtikas un būvmateriālu rūpniecības uzņēmumi. 1932. gadā tika uzcelta Jēkabpils cukurfabrika, bet 1936. gadā tika uzcelts Jēkabpils Aizsargu nams un tilts pār Daugavu, kas tika uzspridzināts Otrā pasaules kara laikā. 1962. gadā Jēkabpils un Krustpils tika administratīvi apvienotas.

Piederība vēsturiskajām zemēmLabot

Kaut arī Krustpils atrodas Daugavas labajā krastā un vēsturiski tā līdz ar pārējo Latgali ir atradusies Vitebskas guberņas sastāvā, Krustpils iemītnieki 19. gadsimtā sevi uzskatīja par piederīgākiem Vidzemei. Tā 1856. gada 16. augustā un atkārtoti 1857. gada oktobrī Krustpils muižas īpašnieks Nikolajs Korfs adresēja lūgumu Vidzemes guberņas vadībai ar prasību muižas zemes kopā ar tās iedzīvotājiem (6337 vīrieši un 6757 sievietes) pievienot Vidzemes guberņai. 1857. gada decembrī sekoja atteikums, kas pamatots ar ievērojamo ebreju skaitu Krustpils muižā.[9]

Šai pašidentifikācijai par pamatu bija konfesionālā piederība – vietējie iedzīvotāji, tāpat kā Vidzemē un Kurzemē, bija pamatā luterāņi, kamēr citviet Latgalē dominēja Romas katoļi. Mazāk būtiskas, taču vērā ņemamas atšķirības ir arī izloksne (Krustpilieši runāja augšzemnieku dialekta sēliskajās nedziļajās izloksnēs, bet citviet Latgalē – nesēliskajās jeb latgaliskajās izloksnēs), augstāks ekonomiskās attīstības un izglītības līmenis, ko veicināja Kurzemes un Vidzemes guberņu tuvums un apstāklis, ka Krustpilī 40 gadus ātrāk nekā vidēji Latgalē veidojās pirmās izglītības iestādes.[10][11]

Savukārt Jēkabpils ilgstoši bija vairāk saistīta ar Daugavas ūdensceļu un slāvu migrācijas procesiem nekā ar apkārtējo reģionu kopumā. Par to liecina, piemēram, Sēlijas izcelsmes kultūras darbinieku iesaistes Jēkabpils vēsturē trūkums. Tas apgrūtina Jēkabpils piesaisti jebkurai vienai vēsturiskajai zemei.[12] Apvienojoties trim Latvijas daļām – Kurzemei, Vidzemei un Latgalei, Jēkabpils atradās Kurzemē. Kad pēc Latvijas valsts nodibināšanas izveidojās spēcīga Zemgales identitāte, tā pirmoreiz tika izdalīta jau kā kultūrvēsturiskais novads, kuram piederēja arī Jēkabpils apriņķis. Vēl aizvien Jēkabpils un tai piegulošā teritorija pieder Zemgales plānošanas reģionam un Zemgales vēlēšanu apgabalam. Tomēr visprecīzāk gan Jēkabpili, gan Krustpili būtu pieskaitīt Sēlijai, kas pārējām latviešu vēsturiskajām zemēm līdzvērtīgu statusu ieguva vien pēc latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas 2021. gada 16. jūnijā.[13]

Vadoties pēc izlokšņu areāliem un atsevišķām etnogrāfijas un mentalitātes niansēm, Sēliju veido Daugavas kreisā krasta zemes no Jaunjelgavas līdz Ilūkstei un Daugavas labā krasta teritorija, kas aptuveni atbilst mūsdienu Aizkraukles, Madonas novadam un Jēkabpils novada Krustpils, Variešu un Kūku pagastam[11], taču tik plašai Sēlijas robežu interpretācijai trūkst pie tradicionālā 4 Latvijas kultūrvēsturisko novadu dalījuma pieradušo vietējo iedzīvotāju pašapziņas, tāpēc pašreizējā tiesiskajā regulējumā un sabiedrības izpratnē Sēlija tiek definēta kā tikai Daugavas kreisā krasta zeme.

DemogrāfijaLabot

Jēkabpils ir pēc iedzīvotāju skaita mazākā valstpilsēta Latvijā. Iedzīvotāju skaits Jēkabpilī samazinās gan negatīva dabiskā pieauguma, gan migrācijas rezultātā. Demogrāfiskā slodze Jēkabpilī 2014. gada sākumā bija 580, kas ir zemākais rādītājs valstspilsētu vidū, lai gan vērojams neliels pieaugums salīdzinājumā ar 2012. un 2013. gadu, kad Jēkabpilī uz katriem 1000 iedzīvotājiem darbspējas vecumā bija attiecīgi 557 un 563 iedzīvotāji līdz un pēc darbspējas vecuma. Tai skaitā bērnu skaits uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir viens no augstākajiem — 229, kamēr iedzīvotāju skaits pēc darbspējas vecuma uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem — viens no zemākajiem — 311.

Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot

Centrālajā statistikas pārvaldē pieejamā informācija liecināja, ka 2014. gadā Jēkabpilī dzīvoja 23 269 iedzīvotāji, savukārt pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām 2020. gadā pilsētā bija 21 928 iedzīvotāji.[4]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
18529 450—    
18635 469−4.85%
18818 069+2.18%
18979 979+1.34%
191413 500+1.79%
19259 182−3.44%
19359 484+0.32%
19399 700+0.56%
19437 744−5.47%
19477 490−0.83%
195916 695+6.91%
197022 440+2.72%
GadsIedz.±% g.p.
197926 829+2.00%
198930 865+1.41%
199131 315+0.73%
199429 137−2.37%
199728 473−0.77%
199928 384−0.16%
200127 721−1.17%
200426 849−1.06%
200726 811−0.05%
200826 734−0.29%
200926 578−0.58%
201026 468−0.41%
GadsIedz.±% g.p.
201126 284−0.70%
201225 883−1.53%
201325 221−2.56%
201424 839−1.51%
201524 553−1.15%
201624 146−1.66%
201723 750−1.64%
201823 600−0.63%
201923 500−0.42%
202123 138−0.77%
Līdz 1962. gadam norādīts Krustpils un Jēkabpils kopējais iedz. sk.
Avoti:[14][15][16]

Etniskais sastāvsLabot

Kad Hercogs Jēkabs 1670. gadā slāvu izcelsmes Otrā Ziemeļu kara bēgļu brīvciemam − Jēkabmiestam − piešķīra Magdeburgas tiesības, ar mērķi veicināt tirdzniecību pa Daugavas ūdensceļu, pilsētā bija liegts apmesties latviešiem, vācbaltiešiem un ebrejiem. Kaut arī jau 1766. gadā pilsētā atļāva ieceļot vācbaltiešiem, etniskais sastāvs krasi izmainījās tikai 19. gadsimtā, jo ebrejiem un latviešiem no apkārtējiem pagastiem un Latgales atļāva apmesties tikai 1796. gadā.[17][18]

Līdzīgi citām Kurzemes un Latgales pilsētām līdz 2. pasaules karam būtisku iedzīvotāju daļu veidoja ebreji. 1935. gadā ebreju kopiena sastāvēja no 793 cilvēkiem Jēkabpilī un 1043 cilvēkiem Krustpilī, veidojot attiecīgi 13,6% un 28,5% pilsētu iedzīvotāju. Turpretim vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm neatstāja paliekošu iespaidu uz Jēkabpili, jo 1935. gadā to īpatsvars veidoja nepilnu procentu no abu pilsētu kopējā iedzīvotāju skaita.[19]

Latvijas padomju okupācijas periodā masveida imigrācijas rezultātā krievu, baltkrievu un ukraiņu īpatsvars Jēkabpilī un Krustpilī pieauga no 11,9% 1935. gadā līdz 45,5% 1989. gadā. Tajā pašā laikā latviešu īpatsvars saruka no 64,0% līdz 48,4%.[20]

Kopš neatkarības atjaunošanas latviešu īpatsvars ir atsācis pieaugt lielāko mazākumtautību straujākas izceļošanas, augstākas mirstības un zemākas dzimstības dēļ.

Iedzīvotāju etniskais sastāvs Jēkabpilī 2020. gadā.[21]
Latvieši: 13 831 (63.1%)Krievi: 5 503 (25.1%)Baltkrievi: 657 (3.0%)Poļi: 573 (2.6%)Ukraiņi: 343 (1.6%)Cita un neizvēlēta: 1 021 (4.7%) 

kopā 21 928

  Latvieši
  Krievi
  Ukraiņi
  Baltkrievi
  Poļi
  Cita un neizvēlēta
Tautība Procenti Iedz. skaits
Latvieši 63,1% 13 831
Krievi 25,1% 5 503
Baltkrievi 3,0% 657
Poļi 2,6% 573
Ukraiņi 1,6% 343
Cita un neizvēlēta 4,6% 1 021

IzglītībaLabot

 
1820. gadā pēc arhitekta O. Hūna projekta klasicisma stilā celtā apriņķa skolas ēka
 
Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola, 1910. gadi
 
Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzijas nams (pašlaik — Jēkabpils Valsts ģimnāzija)
Jēkabpils skolas

Jēkabpils skolu vēstureLabot

Senākā skola Jēkabpilī tika izveidota jau ap 1715. gadu, kad Kurzemes muižnieks un Ludzas stārasts Jans Dominiks Borhs ziedoja līdzekļus citstarp arī draudzes skolas izveidei pie baziliāņu klostera mūku paspārnē esošās uniātu baznīcas.[22] Jēkabmiesta apriņķa skola tika atvērta 1805. gadā[23], taču tajā mācīties drīkstēja tikai zēni, savukārt 1834. gadā tika dibināta arī skola meitenēm. 1861. gadā tika dibināta atsevišķa pamatskola ebrejiem. Tad 1869. gadā Jēkabpilī tika izveidota vienīgā iekšzemes jūrskola Latvijā, kas savu darbību nespēja attaisnot, jo jēkabpiliešiem nebija jūrā iešanas tradīciju, un 1880. gadā jūrskola tika slēgta audzēkņu trūkuma dēļ.[24]

Zīmīgs notikums zinātnes attīstībā bija Strūves ģeodēziskā loka uzmērīšana, ko Jēkabpilī veica 1826. gada jūnijā. Tā ir unikāla sava laika garākā un precīzākā ģeodēzisko mērījumu sistēma un izcila zinātnes vēstures tehnikas attīstības liecība, kas palīdzēja pierādīt Īzaka Ņūtona teoriju, ka zeme nav ideāli apaļa lode, bet gan ir saplacināta starp poliem. Jēkabpils punkts ir būtisks, jo Daugava tapa par robežupi, kur uzmērījumus uz ziemeļiem no tās veica Vilhelms Strūve pats, bet uz dienvidiem no tās – Karls Frīdrihs Tenners.[25]

Kad 1904. gadā Jēkabpilī ieradās Ludis Bērziņš, viņa vadībā tika dibināta Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola. Savā 11 gadus īsajā pastāvēšanas laikā tajā skolojās vairāki ievērojami cilvēki, t.sk. mediķis Pauls Stradiņš, rakstnieks Aleksandrs Grīns, gleznotājs Uga Skulme u.c. Luda Bērziņa atmiņās virsinspektors Maļiņins to vērtēja "vienā no pirmajām vietām starp Krievijas tirdzniecības skolām".[12] Tad 1906. gadā tika dibināta tirdzniecības skola sievietēm, kuras darbību 1912. gadā pārņēma Less kundzes Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija.[26][27]

Pirmais pasaules karš pilnībā pārtrauca visu Jēkabpils skolu darbību, jo frontes līnija no 1915. gada septembra līdz 1918. gada martam atradās tiešā pilsētas tuvumā, un visas skolas tika evakuētas. Kā vienīgais izņēmums minama ebreju pamatskola, kas ar pārtraukumu turpināja darboties līdz 1940. gadam.[28]

Pēc Neatkarības kara visas mācību iestādes bija jāveido no jauna. Tā 1919. gadā Jēkabmiesta Valsts vidusskola, kurā 1922. gadā izveidoja komercnodaļu, kas 1927. gadā tika izveidota kā patstāvīga Jēkabpils komercskola. Vēl 1920. gadā tika atvērta Jēkabpils krievu pamatskola[29] un Jēkabmiesta 1. latvju pamatskola, bet 1921. gadā — Jēkabmiesta 2. latvju pamatskola jeb t.s. "Krasta skola".

1940. gadā Jēkabpils Valsts ģimnāzijā skolotāja Osvalds Pūpola vadībā izveidojās jauniešu nacionālās pretošanās kustība “Viesturieši”,[30] kas darbojās līdz 1941. gada 19. martam. Okupācijas laikā nolūkā padarīt izglītību pieejamu tiem, kam tas nebija iespējams kara laikā un darba dēļ nevar atļauties mācīties pa dienu, 1946. gadā tika atvērta Jēkabpils vakara vidusskola. Turpretim abas latviešu pamatskolas tika likvidētas. Piemēram, "Krasta skola" 1950. gadā tika pievienota Jēkabpils 1. vidusskolai (agrākajai ģimnāzijai).[31] 1951. gada 24. novembrī tajā tika atklāta vēl viena pretpadomju grupa.[32] 1962. gadā Jēkabpils 2. vidusskolas (agrākās krievu pamatskolas) vajadzībām tika uzcelta jauna ēka Jaunajā ielā 44, kur tā atrodas joprojām.

Krustpils skolu vēstureLabot

 
Vecākā skolas celtne (1864.), 2011. gads.
 
1933. gadā uzbūvētā Krustpils 6-klasīgās pamatskolas ēka Rīgas ielā 192, 2010. gads
Krustpils skolas

Lai veicinātu zemnieku lasītprasmi, ko 19. gs. 30.—40. gados prata vien astotā daļa iedzīvotāju, 1828. gadā mācītājs Alberts Tīlings Krustpils luterāņu draudzē dibināja Bībeles biedrību. Uz šī veidojuma pamata 1836. gadā atklāja pirmo draudzes skolu, kurā mācījās 20 audzēkņi.[10] Pēc dzimtzemnieku brīvlaišanas 1868. gadā tika atklāta Krustpils lielā tautas skola[33], bet 1904. gadā līdz ar Zīlānu stacijas darbības uzsākšanu tika izveidota arī Zīlānu dzelzceļa skola (vēlāk — pamatskola)[34][35]. Abas skolas atradās ārpus Krustpils miesta tālaika robežām.

20. gadsimta sākumā iedzīvotāji pauda satraukumu par skolas neesamību Krustpils miestā, un tikai 1909. gadā kronis ar mazu pabalstu no miestiņa iedzīvotājiem atvēra Krustpils četrklasīgo pilsētas skolu.[36] Tai 1933. gadā tika uzcelta jauna ēka Rīgas ielā 192, zināma arī kā "Baltā skola". Starpkaru periodā Krustpilī pastāvēja arī ebreju pamatskola,[28], bet 1940. gada 4. martā aerokluba Krustpils nodaļā atklāja Krustpils aviācijas skolu ar 16 audzēkņiem[37]. Par aviācijas skolas turpmāko darbību ziņu trūkst — visticamāk 2. pasaules kara gaitā tā savu darbību pārtrauca.

Okupācijas perioda pārkrievošanas politikas ietvaros 1948. gadā tika izveidota Krustpils 2. septiņgadīgā (krievu) skola. Tai piešķīra 1933. gadā būvēto skolas ēku, bet latviešu skolai bija jāatgriežas vecajās, šaurajās telpās. 1953. gadā tās abas tika pārveidotas par vidusskolām — latviešu skola kļuva par Krustpils 1. vidusskolu, bet krievu skola — par Krustpils 2. vidusskolu. 1960. gada 23. janvārī Krustpils 1. vidusskola tika pārcelta uz tās vajadzībām īpaši būvētu ēku Slimnīcas ielā 5, kur tā atrodas līdz mūsdienām.

Apvienotās pilsētas skolasLabot

Apvienojot pilsētas 1962. gadā, pēc vienotas sistēmas tika pārdēvētas abas Krustpils vidusskolas: Krustpils 1. vidusskola tika pārdēvēta par Jēkabpils 3. vidusskolu, bet Krustpils 2. vidusskola — par Jēkabpils 4. vidusskolu. Vispārējās izglītības skolu sistēma saglabājās nemainīga visu atlikušo okupācijas periodu.

Pēc neatkarības atjaunošanas 1994. gadā no Jēkabpils ģimnāzijas tika atdalīta Jēkabpils (latviešu) sākumskola, kas 2001. gadā tika pārcelta uz Jēkabpils 4. vidusskolas telpām, kura savukārt tika pievienota Jēkabpils 2. vidusskolai, tādējādi apvienojot abas krievu plūsmas skolas. Vēl 1994. gada 10. augustā tika dibināta Jēkabpils Poļu pamatskola. Finanšu krīzes iespaidā tā no 2009. gada atradās bērnudārza telpās, pēc tam Jēkabpils Valsts ģimnāzijas telpās, tad 2011. gadā tā kļuva par Jēkabpils pamatskolas filiāli[38], līdz beidzot 2015. gadā skolēnu skaita samazinājuma dēļ tā tika likvidēta pavisam[39]. Pašvaldības skolu tīkla optimizācijas nolūkā 2019. gadā Jēkabpils 2. vidusskolai tika pievienota Jēkabpils vakara vidusskola[40], bet 2020. gadā — arī Jēkabpils pamatskola.[41]

Pašlaik Jēkabpilī darbojas 4 vispārējās izglītības skolas:

Vidējā profesionālā un augstākā izglītība JēkabpilīLabot

Jēkabpils ir pēc Ogres otra lielākā valstspilsēta Latvijā, kurai nav savas augstskolas. Pilsētā darbojas tikai Latvijas Universitātes Jēkabpils filiāle un Baltijas Starptautiskās akadēmijas Jēkabpils filiāle, kurās iespējams apgūt atsevišķas koledžas, bakalaura un maģistra līmeņa studiju programmas pedagoģijā, sociālajā darbā, tiesību zinātnē un uzņēmējdarbībā. Šo nišu daļēji aizņem Jēkabpils Agrobiznesa koledža ar struktūrvienību Barkavā. Koledža ir Izglītības un zinātnes ministrijas tiešā pakļautībā un tajā tiek realizētas piecas profesionālās vidējās izglītības programmas un piecas 1. līmeņa augstākās izglītības studiju programmas: grāmatvedība un finanses, komercdarbība, datorsistēmu un datortīklu administrēšana, namu pārvaldīšana, mārketings un inovācijas. Pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem 2014./2015.m.g. koledža atzīta par labāko izglītības iestādi tehnikumu grupā Latvijā.

Interešu izglītība JēkabpilīLabot

Jēkabpilī darbojas šādas interešu izglītības iestādes:

Pirmsskolas izglītība JēkabpilīLabot

Jēkabpilī darbojas šādas pirmsskolas izglītības iestādes:

  • Pirmsskolas izglītības iestāde "Auseklītis"
  • Pirmsskolas izglītības iestāde "Bērziņš"
  • Pirmsskolas izglītības iestāde "Kāpēcītis"
  • Pirmsskolas izglītības iestāde "Zvaigznīte"
  • Pirmsskolas izglītības iestāde "Zvaniņš"

BibliotēkasLabot

Pirmā bibliotēka Jēkabpilī dibināta 19. gadsimta otrajā ceturksnī, pateicoties maģistrāta sekretāram Klausam. 1878. gada 18. jūnija ugunsgrēkā bibliotēka nodega līdz ar divām trešdaļām pilsētas ēku.

Bibliotēku darbība atjaunojās tikai pirmās brīvvalsts laikā. Tā laika posmā no 1920. līdz 1921. gadam Jēkabpilī izveidojās 2 ebreju, 2 latviešu un 1 krievu biedrība, kas saviem biedriem piedāvāja citstarp izsniegt grāmatas no biedrību grāmatu krājumiem. Pēc vairākkārtējiem Jēkabpils latviešu biedrību iesniegumiem Latvijas Kultūras fonda padomei, tā 1924. gadā Jēkabmiesta Izglītības biedrībai piešķīra 547 grāmatas publiskas bibliotēkas ierīkošanai. Vēl 1924. gadā publiskai pieejamībai tika atvērtas divas privātas bibliotēkas, kur grāmatas bija pieejamas par maksu, bet 1924. gada 15. jūlijā sāka darboties Krustpils pilsētas valdes bibliotēka, kurā 1930. gadā atvēra ebreju valodā izdoto grāmatu nodaļu, jo 60% lasītāju bija ebreji.[42] Kopā pirmās brīvvalsts laikā pastāvēja 8 bibliotēkas Jēkabpilī un 1 Krustpilī.

1940. gadā visas biedrību un Jēkabpils aizsargu pulka bibliotēka tika likvidēta, un to fondi apvienoti, izveidojot vienotu Jēkabpils apriņķa izglītības daļas bibliotēku. Bibliotēkas darbība kļuva haotiska un vēl 1948. gadā tās darbība nebija pilnīgi atjaunota, jo no 8602 grāmatu lielā fonda tikai 3325 grāmatas bija inventarizētas. 1947. gadā tika izveidota bibliotēkas bērnu nodaļa. Šī bibliotēka nepārtraukti turpina darboties līdz mūsdienām kā Jēkabpils pilsētas bibliotēka, kas pašlaik atrodas 1931. gadā celtajā Valsts bankas ēkā Andreja Pormaļa ielā 11.[43]

Krustpils bibliotēka okupācijas varu ieviesto pārmaiņu gaitā savu patstāvību saglabāja. 1953. gadā Krustpils bibliotēkā tika izveidota bērnu bibliotēkas nodaļa. Kopš 1959. gada tā darbojas Krustpils kultūras centra telpās Rīgas ielā 212, un kopš 1999. gada tās nosaukums ir Jēkabpils Galvenā bibliotēka.[44]

StatistikaLabot

Kopā Jēkabpilī 2021./2022. mācību gadā bija:

  • 1344 bērni pirmsskolas izglītības iestādēs;
  • 2497 bērni vispārizglītojošajās skolās;
  • 467 izglītojamie Jēkabpils Agrobiznesa koledžā.

Apskates vietasLabot

 
Krustpils pils
 
Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca
 
Jēkabpils domes ēka
 
Jēkabpils Svētā Gara klosteris
 
1925. gadā atklātais Brīvības piemineklis
 
Radžu ūdenskrātuves pludmale
Apskates vietas Jēkabpilī

Vēsturiskā apbūveLabot

Jēkabpilī atrodas 231 iela. Daudzi nami uz tām ir saglabājuši savu pirmatnējo izskatu vai arī ir tikuši pārbūvēti, vairākiem no tiem ir kultūrvēsturiska nozīme:

DievnamiLabot

Jēkabpils dievnami vēsta par laikmetu lokos noietiem ceļiem Sēlijas ticības un garīgās dzīves stiprināšanā, atklājot daudznacionālas pilsētas būtību un glabājot nezūdošas kultūrvēsturiskas vērtības. Tāpēc Jēkabpils pilsētas baznīcas ir viens no pilsētas kultūrvēsturisko apskates objektu veidiem. Pilsētas Daugavas labajā pusē jeb Krustpils pusē atrodas Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca (1820), Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca (1910), kā arī Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca (2004), kas ir jaunākā baznīcas celtne Jēkabpilī un viena no jaunākām katoļu draudzēm Latvijā. Pilsētas Daugavas kreisajā pusē jeb Jēkabpils pusē atrodas Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja klostera baznīca (1774) un Svētā Gara pareizticīgo baznīca (1887), kuras iekļaujas Jēkabpils Svētā Gara klostera teritorijā. Bijusī uniātu baznīca (1783), kas atdota pareizticīgo baznīcas pārziņā; Jēkabpils Svētā Miķeļa Evaņģēliski luteriskā baznīca (1807), Jēkabpils vecticībnieku baznīca (1862), Jēkabpils Svētās Jaunavas Marijas dzimšanas Romas Katoļu draudzes baznīca (1866), kā arī Jēkabpils baptistu draudzes baznīca (1930). Bijusī Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca ir viens no lielākiem Dievnamiem pilsētā, kas nedarbojas, tāpēc to var aplūkot tikai no ārpuses. Svētā Gara pareizticīgo baznīca un tajā atrodošā Jakobštates ikona ir apskatāma katru dienu, arī dievkalpojumu laikā, ievērojot klusumu. Pārējās pilsētas baznīcas ir atvērtas apmeklētājiem, iepriekš piesakoties, kā arī dievkalpojumu laikā.

Memoriālās mājasLabot

Pilsētā ir dzīvojuši daudzi ievērojami Jēkabpils un Latvijas cilvēki. Četriem no viņiem pilsētā atrodas memoriālās mājas: gleznotāju Oto un Ugas Skulmju māja Brīvības ielā 26; ērģelnieka Pētera Sīpolnieka memoriālā māja Brīvības ielā 141, keramiķa Andreja Pormaļa māja A.Pormaļa ielā 119.

PieminekļiLabot

ParkiLabot

Jēkabpils pilsētā kā aktīvās atpūtas objekti ir astoņi parki. Krustpils pusē ir aplūkojami: Krustpils pilsētas parks, kas atrodas pretī Krustpils kultūras namam un blakus Otrā pasaules kara memoriālam; Mācītāju dārzs — parks, kas atrodas blakus Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīcai; Krustpils muižas parks- pils teritorijā; 14. jūnija parks, kas atrodas blakus Krustpils Trīsvienības Romas katoļu baznīcai. Jēkabpils jeb Daugavas kreisajā pusē atrodas: Strūves parks (bijušais Kroņa dārzs), kurā atrodas Strūves ģeodēziskā loka punkts, kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un Latvijas kultūras pieminekļu sarakstā; Kena parks, kas atrodas pie Vienības ielas, pretī Jēkabpils autoostai; Hikšteina parks, kas atrodas aiz Kena parka, tuvāk Daugavai; Meža parks, kurā atrodas Radžu akmens. Parks atrodas pie Radžu ūdenskrātuves, kas ir pilsētas peldvieta un ir ieguvusi Zilo karogu. Parkā atrodas veselības taka.

Muzeji un mākslas galerijasLabot

Pilsētā ir apskatāmi Jēkabpils vēstures muzejs, kas atrodas Krustpils pilī, kā arī muzeja brīvdabas nodaļa — "Sēļu sēta", kas atrodas starp Hikšteina un Kena parkiem un kura atrodas 19. gadsimta Sēlijas lauku celtnes. Iepriekš piesakoties, iespējams apmeklēt ievērojamā jēkabpilieša keramiķa Andreja Pormaļa memoriālo muzeju, kas atrodas viņa vārdā nosauktās ielas 119. namā, kurā apskatāma darbnīca, keramikas izstrādājumu ekspozīcija un unikāls kamīns. Pilsētā atrodas arī divas mākslas galerijas — "Pie Sīplonieka", kas atrodas ērģelnieka Pētera Sīpolnieka memoriālajā mājā Brīvības ielā 141.

Jēkabpils vēsturiskā centra neapdzīvoto Brīvības un Pasta ielas namu logos apskatāma lielākā brīvdabas gleznu galerija Latvijā, kas sastāv no 33 akrila krāsas gleznām. Gleznu autori ir Jēkabpils apkaimes mākslinieki, kuru vidū minami Ruta Štelmahere, Ziedonis Bārbals, Mētra Štelmahere, Vēsma Lukstiņa u. c., kā arī Viesītes Mūzikas un Mākslas skolas un Jēkabpils Mākslas skolas skolotāja un audzēkņi.[45][46]

PašvaldībaLabot

Jēkabpils pašvaldība, arī Jēkabpils novada dome (agrāk Jēkabpils dome), ir Jēkabpils novada pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 19 deputātiem, ko ievēl reizi četros gados pašvaldību vēlēšanās. No 1997. līdz 2017. gadam Jēkabpils pilsētas domi vadīja Leonīds Salcevičs. Pašreizējais Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs ir Raivis Ragainis. Jēkabpils domē ir nodarbināti 115 darbinieki.[nepieciešama atsauce]

SaimniecībaLabot

Jēkabpilī reģistrētie uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu 2021. gadā[47]
Nr. Uzņēmums Darbības veids Apgrozījums, mlj. €
1 SIA "OŠUKALNS" Kokapstrāde 67,003
2 SIA "DEVONA" Mazumtirdzniecība 31,860
3 SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" Veselības aprūpe 21,217
4 SIA "JĒKABPILS PMK" Būvniecība 18,074
5 SIA "GEFA LATVIJA" Vieglā rūpniecība 8,919
6 SIA "SILPEC" Kokapstrāde 8,192
7 SIA "Sedumi" Mazumtirdzniecība 8,043
8 SIA "Ošukalns celtniecība" Būvniecība 7,698
9 SIA "LC būve" Būvniecība 4,862
10 SIA "Viadukts" Būvniecība 4,591
11 SIA "AMETEKS" Vairumtirdzniecība 3,907
12 SIA "Jēkabpils siltums" Tvaika piegāde 3,730
13 SIA "ARES" Vieglā rūpniecība 3,033
14 SIA "Erbauer group" Būvniecība 2,977
15 SIA "JĒKABPILS PAKALPOJUMI" Atkritumu savākšana 2,775
16 SIA "NDB timber" Kokapstrāde 2,667
17 SIA "HEKTORS" Būvniecība 2,657
18 SIA "AM Paletes" Kokapstrāde 2,636
19 SIA "FLOWER MARKET" Vairumtirdzniecība 2,610
20 SIA "Krustpils" Būvniecība 2,368

Jēkabpilī saražoto preču un pakalpojumu kopējā vērtība 2020. gadā bija 255,88 miljoni euro, savukārt kopprodukts uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā bija 11,7 tūkst. euro, ierindojot Jēkabpili virs Daugavpils un Jūrmalas un aptuveni vienlīdzīgā līmenī ar tādām pilsētām kā Rēzekne, Jelgava un Ventspils.[48]

Lielāko apgrozījumu pilsētā nodrošina uzņēmumi, kas nodarbojas ar kokapstrādes preču ražošanu un būvniecības pakalpojumu sniegšanu, attīstīta ir arī mazumtirdzniecība un vieglā rūpniecība.[49]

Rūpniecības teritorija galvenokārt ir koncentrēta Krustpilī un pieguļ dzelzceļam, tostarp graudu kaltes SIA "Linas agro" un SIA "Elagro Trade", agrākās Krustpils cukurfabrikas teritorija un 2005. gadā atklātais Kokapstrādes uzņēmējdarbības parks, kur pašlaik citstarp darbojas SIA "GAUJAS KOKS" Krustpils ražotne un SIA "NDB timber". Vērienīgas investīcijas ir paredzētas Jēkabpils lidlauka teritorijā, kas atrodas 4 km uz ziemeļiem no pilsētas. Tur paredzēta skaidu plātņu[50], olu un olu pārstrādes produktu ražotnes[51], kā arī 100 megavatu (MW) saules elektrostacijas izbūve, kas ar elektrību spēs nodrošināt vismaz 40 000 mājsaimniecību[52]. Šajos investīciju projektos paredzēts kopā piesaistīt 380 miljonus euro un izveidot vairāk nekā 350 jaunas darba vietas.

SatiksmeLabot

Jēkabpilī krustojas valsts galvenās tranzīta dzelzceļa līnijas, kurām ir starptautiska nozīme. Latvijas ietvaros šīs līnijas savieno Jēkabpili ar Rīgu, Jelgavu, Rēzekni un Daugavpili. Krustpils stacija uz šīm maģistrālēm ir svarīgs transporta mezgls, kas apstrādā kravas un sadala transporta plūsmas pirms galamērķiem. Jēkabpili šķērsojošās dzelzceļa līnijas Rīga-Daugavpils un Krustpils-Rēzekne-Zilupe ir iekļautas Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) pamattīklā.

Jēkabpili šķērso arī valsts nozīmes autoceļš Rīga-Daugavpils (A6), kas ved līdz Baltkrievijas robežai. Pie Jēkabpils tam sākas atzars Rēzekne-Zilupe (A12), kas ved līdz Krievijas robežai. Šie autoceļi ietilpst Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) pamattīklā.[53]

Sabiedriskais transportsLabot

Pamatraksts: Sabiedriskais transports Jēkabpilī

Pirmā pārceltuve pār Daugavu pie Krustpils pils sāka darboties 1297. gadā. Pārceltuve starp Jēkabpili un Krustpili sāka darboties 1764. gadā,[54] bet no 1930. līdz 1936. un no 1944. līdz 1962. gadam darbojās kuģis "Gulbis", ko tautā dēvēja par "Gulbīti".

Krustpils dzelzceļa stacijā notiek regulāri pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu Rīgas, Daugavpils un Rēzeknes virzienā. Jelgavas virzienā pasažieru pārvadājumi nenotiek. No 1901. gada līdz Pirmajam pasaules karam pastāvēja arī Zīlānu dzelzceļa stacija, bet no 1920. līdz 1961. gadam – Jēkabpils dzelzceļa stacija, kas savienoja pilsētu ar Viesītes šaursliežu lauku dzelzceļiem.

Starppilsētu autobusu pārvadājumi tiek veikti Jēkabpils autoostā.

Pasažieru pārvadājumus Jēkabpils pilsētā veic pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Jēkabpils autobusu parks”, kas darbojas kopš 1949. gada 19. jūlija.[55] Jēkabpilī ir 9 pilsētas autobusu maršruti,[56] kuros 2019. gadā tika pārvadāti 1 621 622 pasažieri.[57] 2019. gadā tika uzsākta autoparka nomaiņa uz ar saspiesto dabasgāzi darbināmiem SOR BNG10.5 autobusiem, kas iegādāti programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs” specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (autobusi)" ietvaros.[58]

Plašsaziņas līdzekļiLabot

Pilsētā darbojas trīs laikrakstu redakcijas — "Brīvā Daugava", kas ir Jēkabpils novada laikraksts un viens no vecākajiem iznākošajiem laikrakstiem Latvijā un "Jaunais Vēstnesis", kas ir Jēkabpils rajona neatkarīgais laikraksts. Jēkabpils pilsētas pašvaldība izdod savu avīzi "Jēkabpils Vēstis". No 2005. gada iznāk arī bezmaksas avīze "Ceturtdiena". Savukārt, no 2013. gada iznāk bezmaksas ikmēneša žurnāls "Vērtīgs", ko katru mēnesi ikviens uzņēmums un iedzīvotājs saņem savā pastkastītē un arī Aizkraukles, Madonas, Līvānu, Preiļu pilsētās žurnāls tiek izplatīts pa visām pastkastītēm. Jēkabpilī atrodas Vidusdaugavas televīzijas studija, kā arī radio studijas "Radio1", kas raida 107.0 FM diapazonā 24 stundas diennaktī Jēkabpils, Preiļu, Aizkraukles, Madonas, daļēji Daugavpils un Rēzeknes rajonos un "Divu Krastu radio", kas raida Jēkabpils, Aizkraukles, Madonas, Līvānu, Preiļu novados. Internetā informācija par Jēkabpili un tās novadu ir iegūstama informatīvajā portālā "Jēkabpils laiks".

Starptautiskie sakariLabot

Sadraudzības pilsētasLabot

Jēkabpils sadraudzības pilsētas:[59]

Sadarbības partneriLabot

Jēkabpils ir Baltijas pilsētu savienības (UBC) locekle. Līdz šim Jēkabpils ir sadarbojusies ar Narofominsku Krievijā un Ļidu, Šarkavščinu, Mjoriem un Postaviem Baltkrievijā, taču Krievijas—Ukrainas kara dēļ 2014. gadā sadarbība tika pārtraukta ar Narofominsku, savukārt 2022. gadā — ar Baltkrievijas pilsētām.[60] Pilsētas sadarbības partneri:[59]

Ievērojami jēkabpiliešiLabot

Jēkabpilī dzimušiLabot

Jēkabpilī dzīvojušiLabot

Skatīt arīLabot

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

  1. ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. ↑ 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 28 decembris 2022.
  3. ↑ «Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2012. gada publiskais pārskats». Jēkabpils pilsētas pašvaldība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 19. septembrī. Skatīts: 2015. gada 2. jūlijā.
  4. ↑ 4,0 4,1 «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  5. ↑ "Jēkabpils Vēstis", 2018. X, "Jēkabpils 100 gados. 2008-2018. Nozīmīgākie notikumi Jēkabpilī un Krustpilī."
  6. ↑ «Daugavas krāces» (latviešu). Skatīts: 2023-1-27.
  7. ↑ «Laukezera dabas parks». http://www.krustpils.lv/. Krustpils novada pašvaldība. Skatīts: 2015. gada 7. februārī.[novecojusi saite]
  8. ↑ «Jēkabpils pilsētas teritorijas plānojums 2019. – 2030. gadam Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums VIDES PĀRSKATA PROJEKTS» (latviešu). Skatīts: 2023-1-27.
  9. ↑ «Krustpils muižas īpašnieka lūgums pievienot Krustpili Vidzemes guberņai» (latviešu). Skatīts: 2023-1-27.
  10. ↑ 10,0 10,1 «Krustpils draudzes vēsture» (latviešu). Skatīts: 2023-1-27.
  11. ↑ 11,0 11,1 «Jēkabpils – reģionu krustcelēs» (latviešu).
  12. ↑ 12,0 12,1 «Jēkabpils devums Latvijai un pasaulei» (latviešu).
  13. ↑ Saeima pieņem Latviešu vēsturisko zemju likumu lsm.lv 2021. gada 16. jūnijā
  14. ↑ Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.
  15. ↑ «pmlp.gov.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 9. augustā. Skatīts: 2013. gada 19. augustā.
  16. ↑ Jēkabpils. Latvijas pilsētas. Rīga: SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta", 2004
  17. ↑ «Nacionālās minoritātes - visi vienā pilsētā» (latviešu). Skatīts: 2023-1-27.
  18. ↑ «Nacionālās minoritātes - visi vienā pilsētā» (latviešu). Skatīts: 2023-1-27.
  19. ↑ «Ceturtā tautas skaitīšana Latvijā 1935. gadā» (latviešu). Skatīts: 2023-1-27.
  20. ↑ «1989. gada Vissavienības tautas skaitīšanas rezultāti, Latvijas PSR (demogrāfiskie rādītāji)» (latviešu). Skatīts: 2023-1-27.
  21. ↑ Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2020. gada 30. novembrī.
  22. ↑ «Uniāti (grieķu katoļi) Latvijas teritorijā 17.–19. gs.» (latviešu). Skatīts: 2023-2-1.
  23. ↑ Red. Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga: Gandrs, 2002. 26.lpp. ISBN 9984-593-13-4
  24. ↑ «Ķugniecības vēsture» (latviešu). Skatīts: 2023-1-29.
  25. ↑ «UNESCO un pasaules mantojums Latvijā/ UNESCO and world heritage in Latvia» (latviešu). Skatīts: 2023-2-1.
  26. ↑ "Brīvā Daugava", 1990. 5 VI, Lonija Zobene. "Par senajām skolām Jēkabpilī"
  27. ↑ "Brīvā Daugava", 2004. 19 X, Sēnala E. "Tirdzniecības skola Jēkabpilī".
  28. ↑ 28,0 28,1 «Ebreju izglītība Latvijā parlamentārās republikas 20. gados - Latvijas Universitāte». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 1. martā.
  29. ↑ «Jēkabpils 2. vidusskola. Skolas vēsture» (latviešu). Skatīts: 2023-1-30.
  30. ↑ "Jēkabpils Vēstis", 2018. III, "Jēkabpils 100 gados. 1938-1948. Nozīmīgākie notikumi Jēkabpilī un Krustpilī."
  31. ↑ «Jēkabpils Valsts ģimnāzija. Skolas vēsture» (latviešu). Skatīts: 2023-1-29.
  32. ↑ "Jēkabpils Vēstis", 2018. IV, "Jēkabpils 100 gados. 1948-1958. Nozīmīgākie notikumi Jēkabpilī un Krustpilī."
  33. ↑ "Brīvā Daugava", 1991. 19 II, D. Kalniņa "Skolas Krustpils apkārtnē".
  34. ↑ Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga:Gandrs, 2002. 32.lpp.
  35. ↑ «Atklāta satiksme pa dzelzsceļa līniju Zīlāni - Ventspils» (latviešu). Skatīts: 2023-1-29.
  36. ↑ «Skolas vēstures pirmsākumi» (latviešu). Skatīts: 2023-1-28.
  37. ↑ "Daugavas Vēstnesis", 1940. 7 III, "Aviācijas skola Krustpilī"
  38. ↑ «Likvidē Jēkabpils poļu pamatskolu» (latviešu). Skatīts: 2023-1-29.
  39. ↑ «Kā saglabāt dzimto valodu un tautas tradīcijas» (latviešu). Skatīts: 2023-1-29.
  40. ↑ «Jēkabpils vakara vidusskolu pievienos Jēkabpils 2.vidusskolai» (latviešu). Skatīts: 2023-1-29.
  41. ↑ «Pieņem lēmumu par Jēkabpils pamatskolas pievienošanu 2. vidusskolai» (latviešu). Skatīts: 2023-1-29.
  42. ↑ "Jēkabpils Vēstis", 2018. II, "Jēkabpils 100 gados. 1928-1938. Nozīmīgākie notikumi Jēkabpilī un Krustpilī."
  43. ↑ «Jēkabpils pilsētas bibliotēkas vēsture» (latviešu). Skatīts: 2023-1-30.
  44. ↑ «Jēkabpils Galvenās bibliotēkas vēsture» (latviešu). Skatīts: 2023-1-30.
  45. ↑ «„ATVERAM LOGUS” PASTA IELĀ». http://www.jekabpils.lv/. Jēkabpils pilsētas pašvaldība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-05. Skatīts: 2015. gada 27. februārī.
  46. ↑ «Brīvības ielā atklāj lielāko brīvdabas gleznu galeriju Latvijā». http://www.jekabpils.lv/. Jēkabpils pilsētas pašvaldība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-09-23. Skatīts: 2015. gada 27. februārī.
  47. ↑ «Uzņēmējdarbības statistika» (latviešu). Skatīts: 2023-1-27.
  48. ↑ «Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, tūkst. EUR» (latviešu). Skatīts: 2023-1-27.
  49. ↑ «Jēkabpils uzņēmējdarbības vides raksturojums» (latviešu). Skatīts: 2023-1-27.
  50. ↑ «Jēkabpils lidlaukā Lietuvas uzņēmums VMG plāno būvēt ražotni, ieguldot 190 miljonus eiro». radio1.lv. 2021. gada 11. oktobrī.
  51. ↑ ««Gallusman» olu ražotni plāno būvēt bijušajā Jēkabpils lidlaukā». lsm.lv. 2021. gada 10. aprīlī.
  52. ↑ «Investēs 90 miljonus eiro saules elektrostaciju parkā Jēkabpilī». db.lv. 2023. gada 12. janvārī.
  53. ↑ «Investīciju iespējas Jēkabpils pilsētā». http://www.jekabpils.lv/. Jēkabpils pilsētas pašvaldība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 16. augustā. Skatīts: 2014. gada 30. decembrī.
  54. ↑ «Jēkabpils - Krustpils līnijas kuģis "Gulbis"» (latviešu). Skatīts: 2023-1-31.
  55. ↑ «Jēkabpils autobusu parka vēsture» (latviešu). Skatīts: 2023-1-31.
  56. ↑ «Jēkabpils autobusu parks» (latviešu). Skatīts: 2023-1-31.
  57. ↑ «Autotransporta direkcija. Informācija par pārvadāto pasažieru skaita izmaiņām iekšzemes sabiedriskajā transportā» (latviešu). Skatīts: 2023-1-31.
  58. ↑ «Jēkabpils ielās kursēs ar saspiesto dabasgāzi darbināmi satiksmes autobusi» (latviešu). Skatīts: 2023-1-31.
  59. ↑ 59,0 59,1 «Jēkabpils novada pašvaldības 2021. gada publiskais pārskats» (latviešu). Skatīts: 2023-1-26.
  60. ↑ «Pašvaldības dome nolemj pārtraukt sadarbību ar sadraudzības pilsētām Baltkrievijā» (latviešu). Skatīts: 2023-1-26.

Ārējās saitesLabot

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jēkabpils&oldid=3778071"