Iecava

ciems Iecavas novadā, Latvijā
Šis raksts ir par apdzīvotu vietu. Par citām jēdziena Iecava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Iecava ir apdzīvota vieta Zemgalē, Iecavas novada centrs un viens no lielākajiem ciemiem pēc iedzīvotāju skaita Latvijā. Ciems izvietojies Iecavas upes krastā 21 km attālumā no Bauskas, 30 km attālumā no Jelgavas un 45 km attālumā no Rīgas autoceļu A7, P92 un P93 krustojumā.

Iecava
Lielciems
Iecavas kultūras nams
Iecavas kultūras nams
Iecava (Latvija)
Iecava
Iecava
Koordinātas: 56°35′51″N 24°11′48″E / 56.59750°N 24.19667°E / 56.59750; 24.19667Koordinātas: 56°35′51″N 24°11′48″E / 56.59750°N 24.19667°E / 56.59750; 24.19667
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Iecavas novads
Pirmoreiz minēta 1492. gadā
Pilsētciemats no 1958. gadā
Ciems no 1990. gadā
Platība
 • Kopējā 4,05 km2
Augstums 21 m
Iedzīvotāji (2019)[1]
 • kopā 5 660
 • blīvums 1 397,5/km²
Iecava Vikikrātuvē

VēstureLabot

Iecava pirmoreiz pieminēta 1492. gadā, kad ordeņa mestrs Johans Freitāgs fon Loringhofe izdevis dokumentu par Iecavas un Mežotnes zemnieku pienākumiem pret Lieliecavas muižu (Groß-Eckau). Attīstībā nozīmīgs bija Kurzemes hercogistes laiks no 1652. gada, kad apdzīvotā vieta kļuva par vietējās rūpniecības centru: tajā atradās vara, darvas, kaļķu, ķieģeļu un ogļu cepļi, dolomīta lauztuves, papīrdzirnavas, linu un vadmalas austuve, mucinieku darbnīcas. 1812. gada 19. (7.) jūlijā šeit notika Iecavas kauja pret Napoleona Lielās armijas Prūšu korpusu. Pēc Napoleona kara Iecavā sāka attīstīties sabiedriskā un kultūras dzīve: tika uzcelta skola, pagasta nams, aptieka, miertiesas ēka, Amatnieku nams. 1. pasaules kara laikā, īpaši 1915. gadā, Iecava stipri cieta — tika nopostīta muižas pils, palika tikai 43 mājas [2].

1925. gadā Iecavai piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu. Par ievērojamu apdzīvotu vietu tā izveidojās pēckara gados pēc vairāku, lielākoties pārtikas rūpniecības, uzņēmumu uzcelšanas. 1958. gadā tai piešķīra strādnieku ciemata (pilsētciemata) statusu. Fabriku strādniekiem un viņu ģimenēm uzcēla daudzstāvu dzīvojamos namus, vidusskolu un bērnudārzus.

Mūsdienu Iecavas lielciems izveidojies, saplūstot bijušajam Iecavas pilsētciematam ar Dartiju, Rakmenti un Pārupi.

 
Lieliecavas muiža


1972. gadā dibināta Iecavas putnu fabrika, kuru 1994. gadā pārveidoja par privātuzņēmumu "Balticovo". Kopš modernizācijas 2005.—2009. g. fabrikā uztur gandrīz 1,5 miljonus dējējvistu; kopš 2013. gada notiek arī rapšu eļļas ražošana.[3]

Kaut arī iedzīvotāju skaita ziņā Iecava ir lielāka par pusi Latvijas pilsētu, tā vēl mūsu dienās (2020) ir lielciems. Citu lielciemu starpā Iecava īpaši izceļas ar savu dominēšanu apkārtējo lauku teritoriju vidū (līdz tuvākām pilsētām 20—30 km, līdz tuvākajam lielciemam Ķekavai 25 km).[4]

Saimniecība un kultūraLabot

Lielākais darba devējs Iecavā ir a/s "Balticovo"[5]. Iecavā atrodas novada administratīvās iestādes, Iecavas vidusskola, divi bērnudārzi, mūzikas skola, sporta skola,[6] Iecavas luterāņu baznīca un katoļu baznīca, kā arī vēl celtniecības stadijā esošā pareizticīgo baznīca.

AtsaucesLabot

  1. LĢIA vietvārdu datubāze
  2. «Iecavas novada mājaslapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 18. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 17. oktobrī.
  3. «Balticovo :: Par mums :: Vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 7. septembrī. Skatīts: 2020. gada 9. aprīlī.
  4. Iecava no ciema varētu kļūt par pilsētu — LSM.LV
  5. Akciju sabiedrība "Balticovo". Latvijas uzņēmumu datu bāze.[novecojusi saite]
  6. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.