Iecava

pilsēta Bauskas novadā, Latvijā
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Iecava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Iecava ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novadā. Izvietojies Iecavas upes krastā 21 km attālumā no Bauskas, 30 km attālumā no Jelgavas un 45 km attālumā no Rīgas autoceļu A7, P92 un P93 krustojumā.

Iecava
Pilsēta
Iecavas kultūras nams
Iecavas kultūras nams
Iecava (Latvija)
Iecava
Iecava
Koordinātas: 56°35′51″N 24°11′48″E / 56.59750°N 24.19667°E / 56.59750; 24.19667Koordinātas: 56°35′51″N 24°11′48″E / 56.59750°N 24.19667°E / 56.59750; 24.19667
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Bauskas novads
Pirmoreiz minēta 1492. gadā
Pilsētciemats no 1958. gadā
Ciems no 1990. gadā
Pilsēta no 2021. gadā
Platība
 • Kopējā 4,05 km2
Augstums 21 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 5 736
 • blīvums 1 418,3/km²
Iecava Vikikrātuvē

VēstureLabot

Iecava pirmoreiz pieminēta 1492. gadā, kad ordeņa mestrs Johans Freitāgs fon Loringhofe izdevis dokumentu par Iecavas un Mežotnes zemnieku pienākumiem pret Lieliecavas muižu (Groß-Eckau). Attīstībā nozīmīgs bija Kurzemes hercogistes laiks no 1652. gada, kad apdzīvotā vieta kļuva par vietējās rūpniecības centru: tajā atradās vara, darvas, kaļķu, ķieģeļu un ogļu cepļi, dolomīta lauztuves, papīrdzirnavas, linu un vadmalas austuve, mucinieku darbnīcas. 1812. gada 19. (7.) jūlijā šeit notika Iecavas kauja pret Napoleona Lielās armijas Prūšu korpusu. Pēc Napoleona kara Iecavā sāka attīstīties sabiedriskā un kultūras dzīve: tika uzcelta skola, pagasta nams, aptieka, miertiesas ēka, Amatnieku nams. 1. pasaules kara laikā, īpaši 1915. gadā, Iecava stipri cieta — tika nopostīta muižas pils, palika tikai 43 mājas [3].

1925. gadā Iecavai piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu. Par ievērojamu apdzīvotu vietu tā izveidojās pēckara gados pēc vairāku, lielākoties pārtikas rūpniecības, uzņēmumu uzcelšanas. 1958. gadā tai piešķīra strādnieku ciemata (pilsētciemata) statusu. Fabriku strādniekiem un viņu ģimenēm uzcēla daudzstāvu dzīvojamos namus, vidusskolu un bērnudārzus.

Mūsdienu Iecavas pilsēta izveidojies, saplūstot bijušajam Iecavas pilsētciematam ar Dartiju, Rakmenti un Pārupi.

 
Lieliecavas muiža

1972. gadā dibināta Iecavas putnu fabrika, kuru 1994. gadā pārveidoja par privātuzņēmumu "Balticovo". Kopš modernizācijas 2005.—2009. g. fabrikā uztur gandrīz 1,5 miljonus dējējvistu; kopš 2013. gada notiek arī rapšu eļļas ražošana.[4]

2021. gada 1. jūlijā Iecavai tika piešķirts pilsētas statuss.

Saimniecība un kultūraLabot

Lielākais darba devējs Iecavā ir a/s "Balticovo"[5]. Iecavā atrodas novada administratīvās iestādes, Iecavas vidusskola, divi bērnudārzi, mūzikas skola, sporta skola,[6] Iecavas luterāņu baznīca un katoļu baznīca, kā arī vēl celtniecības stadijā esošā pareizticīgo baznīca.

AtsaucesLabot

  1. «Vietvārdu datubāze: Informācija par Iecavu». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
  2. LĢIA vietvārdu datubāze
  3. «Iecavas novada mājaslapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 18. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 17. oktobrī.
  4. «Balticovo :: Par mums :: Vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 7. septembrī. Skatīts: 2020. gada 9. aprīlī.
  5. Akciju sabiedrība "Balticovo". Latvijas uzņēmumu datu bāze.[novecojusi saite]
  6. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.