Iecava

Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Iecava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Iecava ir pilsēta Latvijā, Bauskas novadā. Pilsēta atrodas Zemgalē, Iecavas upes krastā, 21 km attālumā no novada centra Bauskas un 45 km attālumā no Rīgas autoceļu A7, P92 un P93 krustojumā. Iedzīvotāju skaita ziņā tā ir 37. lielākā apdzīvotā vieta Latvijā.

Iecava
Novada pilsēta
Karogs Ģerbonis
Iecava
Koordinātas: 56°35′51″N 24°11′48″E
Valsts	Latvija
Novads	Bauskas novads
Pirmoreiz minēta	1492. gadā
Pilsētciemats	1958. gadā
Ciems	1990. gadā
Pilsēta	2021. gadā
Administrācija
• Iecavas apvienības pārvaldes vadītājs	Normunds Vāvers
Platība
• Kopējā	13,9 km2
• sauszeme	13,5 km2
• ūdens	0,4 km2
Augstums	21 m
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	5 343
• blīvums	395,5 iedz./km2
Iecava Vikikrātuvē

Vēsture

Iecava pirmoreiz pieminēta 1492. gadā, kad ordeņa mestrs Johans Freitāgs fon Loringhofe izdevis dokumentu par Iecavas un Mežotnes zemnieku pienākumiem pret Lieliecavas muižu (Groß-Eckau). Attīstībā nozīmīgs bija Kurzemes hercogistes laiks no 1652. gada, kad apdzīvotā vieta kļuva par vietējās rūpniecības centru: tajā atradās vara, darvas, kaļķu, ķieģeļu un ogļu cepļi, dolomīta lauztuves, papīrdzirnavas, linu un vadmalas austuve, mucinieku darbnīcas. 1812. gada 19. (7.) jūlijā šeit notika Iecavas kauja pret Napoleona Lielās armijas Prūšu korpusu. Pēc Napoleona kara Iecavā sāka attīstīties sabiedriskā un kultūras dzīve: tika uzcelta skola, pagasta nams, aptieka, miertiesas ēka, Amatnieku nams. Pirmā pasaules kara laikā, īpaši 1915. gadā, Iecava stipri cieta — tika nopostīta muižas pils, palika tikai 43 mājas.

1925. gadā Iecavai piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu. Par ievērojamu apdzīvotu vietu tā izveidojās pēckara gados pēc vairāku, lielākoties pārtikas rūpniecības, uzņēmumu uzcelšanas. 1958. gadā tai piešķīra strādnieku ciemata (pilsētciemata) statusu. Fabriku strādniekiem un viņu ģimenēm uzcēla daudzstāvu dzīvojamos namus, vidusskolu un bērnudārzus.

Mūsdienu Iecavas pilsēta izveidojies, saplūstot bijušajam Iecavas pilsētciematam ar Dartiju, Rakmenti un Pārupi.

1972. gadā dibināta Iecavas putnu fabrika, kuru 1994. gadā pārveidoja par privātuzņēmumu "Balticovo". Kopš modernizācijas 2005.—2009. g. fabrikā uztur gandrīz 1,5 miljonus dējējvistu; kopš 2013. gada notiek arī rapšu eļļas ražošana.

2021. gada 1. jūlijā Iecavai piešķīra pilsētas statusu.

• 
  Muižas skats 1661. gadā (Šturna zīmējums)
• 
  Lieliecavas muižas kungu māja
• 
  Iecavas dzirnavas un baznīca (1901)

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1935 709 —     1959 1 655 +3.60% 1970 3 214 +6.22%	Gads Iedz. ±% g.p. 1979 4 819 +4.60% 1989 6 400 +2.88% 2000 5 928 −0.69%	Gads Iedz. ±% g.p. 2011 5 921 −0.01% 2021 5 505 −0.73%

Saimniecība un kultūra

Lielākais darba devējs Iecavā ir a/s "Balticovo". Iecavā atrodas novada administratīvās iestādes, Iecavas vidusskola, divi bērnudārzi, mūzikas skola, sporta skola, Iecavas luterāņu baznīca un katoļu baznīca, kā arī vēl celtniecības stadijā esošā pareizticīgo baznīca.