Limbažu novads

pašvaldība Latvijā no 2021. gada 1. jūlija
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Limbažu novads (2009—2021).

Limbažu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Limbažu novads, Alojas novads un Salacgrīvas novads. Robežojas dienvidos ar Saulkrastu un Siguldas novadiem, dienvidaustrumos ar Cēsu novadu, austrumos ar Valmieras novadu un ziemeļos ar Igaunijas Pērnavas apriņķi. Novada centrs atrodas Limbažu pilsētā. Bez Siguldas novadā iekļautā Lēdurgas pagasta mūsdienu Limbažu novada robežas gandrīz sakrīt ar agrāko Limbažu rajonu.

Limbažu novads
Limbažu novads no 2021. gada 1. jūlija Limbažu novads no 2021. gada 1. jūlija
Limbažu novada karogs Limbažu novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Limbaži
Kopējā platība:[1] 2 441,0 km2
 • Sauszeme: 2 382,6 km2
 • Ūdens: 58,4 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 27 852
Blīvums (2024): 11,7 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs: Dagnis Straubergs(LRA)
Mājaslapa: www.limbazunovads.lv/lv
Limbažu novads Vikikrātuvē

Teritoriālais iedalījums

labot šo sadaļu

Ainažu pagasts, Ainažu pilsēta, Alojas pagasts, Alojas pilsēta, Braslavas pagasts, Brīvzemnieku pagasts, Katvaru pagasts, Liepupes pagasts, Limbažu pagasts, Limbažu pilsēta, Pāles pagasts, Salacgrīvas pagasts, Salacgrīvas pilsēta, Skultes pagasts, Staiceles pagasts, Staiceles pilsēta, Umurgas pagasts, Vidrižu pagasts un Viļķenes pagasts.

Novada piekrastes rietumdaļa atrodas Piejūras zemienē. Piekrasti aizņem mežu un krasta randu pļavu josla, kas ziemeļos pie Kuivižiem iziet līdz ūdenim. Vairākās vietās piekrastē (Dunte, Liepupe, Tūja, Ķurmrags) blīvi akmeņu krāvumi, vietām krastā smilšakmeņu atsegumi (Veczemju klintis). Tālāk no jūras rietumos un ziemeļos atrodas Metsepoles līdzenums, biežas upju senlejas (Vitrupes, Svētupes, Vangmuižas), kurās atrodas ezeru virknes.[3] Novada dienviddaļā Idumejas augstienes Limbažu viļņotais līdzenums. Austrumdaļā novadu skar Augstrozes paugurvalnis dienvidos (Cēsu kalns 126 m) un Burtnieka līdzenums ziemeļos. Derīgie izrakteņi: māls (Tūja, Pāle, Pociems, Viļķene, Vīķi), grants (Kaijciems, Lauvas, Lielezers, Tūja), smilts (Katvari, Pociems, Tiegaži), kūdra (Puikules-Tēvgāršas, Kodu-Kapzemes, Laugas, Aģes purvos), dziednieciskās dūņas (Dūņezers). Augsnes — tipiskās podzolētās (tuvāk piekrastei), velēnu vāji un vidēji podzolētās, velēnu gleja un purvu.[3] Meži aizņem ap pusi no novada platības, purvi ap 8%.[4]

Vidējā temperatūra: -5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums rietumdaļā 550—600 mm gadā, austrumdaļā līdz 800 mm.[4]

Vairums novada upju ietek tieši jūrā — Salaca, Vitrupe, Svētupe, Aģe. Dienvidaustrumos Gaujas pieteka Brasla.

49 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Augstrozes Lielezers 4 km², Limbažu Lielezers 2,6 km².[4]

Novada teritorija apdzīvota kopš 2. gadu tūkstoša p.m.ē. 10.-13. gadsimtā novada teritorija bija iekļauta lībiešu Metsepoles zemē, 13. gadsimtā teritorija tika iekļauta Livonijā. Pēc Livonijas kara 1560. gados nonāca Pārdaugavas Livonijas hercogistē, pēc 1629. gada Zviedru Vidzemes pārvaldē. Lielā Ziemeļu kara laikā tā teritoriju iekaroja Krievijas Impērija un 1721. gadā iekļāva to Rīgas guberņā.[4] Kopš 1918. gada ietilpst Latvijas Republikā.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Esošajās robežās

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
195939 579—    
196739 317−0.08%
197939 339+0.00%
GadsIedz.±% g.p.
198939 550+0.05%
200038 461−0.25%
201131 420−1.82%
GadsIedz.±% g.p.
202127 956−1.16%

Lielākās apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāji
(2025)[5]
1. Limbaži Pilsēta 6845
2. Salacgrīva Pilsēta 2560
3. Aloja Pilsēta 1031
4. Staicele Pilsēta 813
5. Skulte Ciems Skultes 1040
6. Ainaži Pilsēta 665
7. Ozolaine Ciems Limbažu 641
8. Vārzas Ciems Skultes 496
9. Umurga Ciems Umurgas 460
10. Ziemeļblāzma Ciems Skultes 454

Nacionālais sastāvs

labot šo sadaļu
Limbažu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[6]
Latvieši (24882)
  
88.2%
Krievi (1661)
  
5.9%
Ukraiņi (481)
  
1.7%
Baltkrievi (283)
  
1.0%
Poļi (194)
  
0.7%
Čigāni (170)
  
0.6%
Lietuvieši (138)
  
0.5%
Igauņi (38)
  
0.1%
Ebreji (7)
  
0.0%
Cita un neizvēlēta (353)
  
1.3%

Limbažu novadu šķērso vairāki dažādas nozīmes autoceļi. Novada teritoriju šķērso A1 (Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži)). Tāpat, novadu šķērso vairāki reģionālās nozīmes autoceļi — P9 (Ragana—Limbaži), P11 (Kocēni—Limbaži—Tūja), P12 (Limbaži—Salacgrīva), P13 (Limbaži—Aloja), P14 (Umurga—Cēsis—Līvi), P15 (Ainaži—Matīši) un P53 (Duči-Limbaži).

Novadu teritoriju šķērso arī dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte, uz kuras Limbažu novada teritorijā atrodas viena pietura (Zvejniekciems) un viena stacija (Skulte). Plānots, ka caur novada teritoriju ies arī dzelzceļa līnija Rail Baltica, uz kuras Limbažu nvoadā atradīsies divas stacijas — Salacgrīva un Skultes muiža.

Ievērojami novadnieki

labot šo sadaļu

Ievērojamas vietas

labot šo sadaļu

Attēlu galerija

labot šo sadaļu