Limbažu novads

Limbažu novads
	Limbažu novads no 2021. gada 1. jūlija
	Ģerbonis
Centrs:	Limbaži
Kopējā platība:	2440,8 km2
Iedzīvotāji (2021):	28 546
Blīvums:	12.8 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Dagnis Straubergs (LRA)
Mājaslapa:	www.limbazunovads.lv/lv
	Limbažu novads Vikikrātuvē

Limbažu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Limbažu novads, Alojas novads un Salacgrīvas novads. Robežojas dienvidos ar Saulkrastu un Siguldas novadiem, dienvidaustrumos ar Cēsu novadu, austrumos ar Valmieras novadu un ziemeļos ar Igaunijas Pērnavas apriņķi. Novada centrs atrodas Limbažu pilsētā. Bez Siguldas novadā iekļautā Lēdurgas pagasta mūsdienu Limbažu novada robežas gandrīz sakrīt ar agrāko Limbažu rajonu.

Teritoriālais iedalījumsLabot

Novada piekrastes rietumdaļa atrodas Piejūras zemienē. Piekrasti aizņem mežu un krasta randu pļavu josla, kas ziemeļos pie Kuivižiem iziet līdz ūdenim. Vairākās vietās piekrastē (Dunte, Liepupe, Tūja, Ķurmrags) blīvi akmeņu krāvumi, vietām krastā smilšakmeņu atsegumi (Veczemju klintis). Tālāk no jūras rietumos un ziemeļos atrodas Metsepoles līdzenums, biežas upju senlejas (Vitrupes, Svētupes, Vangmuižas), kurās atrodas ezeru virknes.^[1] Novada dienviddaļā Idumejas augstienes Limbažu viļņotais līdzenums. Austrumdaļā novadu skar Augstrozes paugurvalnis dienvidos (Cēsu kalns 126 m) un Burtnieka līdzenums ziemeļos. Derīgie izrakteņi: māls (Tūja, Pāle, Pociems, Viļķene, Vīķi), grants (Kaijciems, Lauvas, Lielezers, Tūja), smilts (Katvari, Pociems, Tiegaži), kūdra (Puikules-Tēvgāršas, Kodu-Kapzemes, Laugas, Aģes purvos), dziednieciskās dūņas (Dūņezers). Augsnes — tipiskās podzolētās (tuvāk piekrastei), velēnu vāji un vidēji podzolētās, velēnu gleja un purvu.^[1] Meži aizņem ap pusi no novada platības, purvi ap 8%.^[2]

Vidējā temperatūra: -5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums rietumdaļā 550—600 mm gadā, austrumdaļā līdz 800 mm.^[2]

Vairums novada upju ietek tieši jūrā — Salaca, Vitrupe, Svētupe, Aģe. Dienvidaustrumos Gaujas pieteka Brasla.

49 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Augstrozes Lielezers 4 km², Limbažu Lielezers 2,6 km².^[2]

Novada teritorija apdzīvota kopš 2. gadu tūkstoša p.m.ē. 10.-13. gadsimtā novada teritorija bija iekļauta lībiešu Metsepoles zemē, 13. gadsimtā teritorija tika iekļauta Livonijā. Pēc Livonijas kara 1560. gados nonāca Pārdaugavas Livonijas hercogistē, pēc 1629. gada Zviedru Vidzemes pārvaldē. Lielā Ziemeļu kara laikā tā teritoriju iekaroja Krievijas impērija un 1721. gadā iekļāva to Rīgas guberņā.^[2] Kopš 1918. gada ietilpst Latvijas Republikā.

Lielākās apdzīvotās vietas
N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2021)^[3]^[4]
1.	Limbaži	Pilsēta	—	7182
2.	Salacgrīva	Pilsēta	—	2706
3.	Aloja	Pilsēta	—	1100
4.	Staicele	Pilsēta	—	875
5.	Skulte	Ciems	Skultes	823
6.	Ainaži	Pilsēta	—	721
7.	Ozolaine	Ciems	Limbažu	676
8.	Umurga	Ciems	Umurgas	472
9.	Viļķene	Ciems	Viļķenes	454
10.	Svētciems	Ciems	Salacgrīvas	346

Limbažu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā^[5]

Latvieši (25186)			89.5%
Krievi (1613)			5.7%
Ukraiņi (352)			1.3%
Baltkrievi (279)			1.0%
Poļi (190)			0.7%
Cita un neizvēlēta (515)			1.8%

Fabians fon Aderkass, Zviedrijas armijas ģenerālmajors;
Auseklis, īstajā vārdā Miķelis Krogzemis, latviešu dzejnieks, pedagogs, publicists;
Voldemārs Bastjānis, politiķis;
Baumaņu Kārlis, komponists, dzejnieks;
Kārlis Baumanis, komunists, PSRS sabiedriskais darbinieks;
Oskars Grosbergs, žurnālists un politiķis;
Jānis Kalniņš (ģenerālis), 3. Kurzemes bataljona komandieris;
Māris Kučinskis, politiķis;
bīskaps Aleksandrs, īstajā vārdā Andrejs Zaķis, latviešu pareizticīgo bīskaps;
Indriķis Zīle, Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, ērģelnieks;
Mārtiņš Zīle, ārsts un filozofs.