Limbažu novads

Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Limbažu novads (2009—2021).

Limbažu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Limbažu novads, Alojas novads un Salacgrīvas novads. Robežojas dienvidos ar Saulkrastu un Siguldas novadiem, dienvidaustrumos ar Cēsu novadu, austrumos ar Valmieras novadu un ziemeļos ar Igaunijas Pērnavas apriņķi. Novada centrs atrodas Limbažu pilsētā. Bez Siguldas novadā iekļautā Lēdurgas pagasta mūsdienu Limbažu novada robežas gandrīz sakrīt ar agrāko Limbažu rajonu.

Limbažu novads
Limbažu novads no 2021. gada 1. jūlija
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Limbaži
Kopējā platība:	2 441,0 km2
• Sauszeme:	2 382,6 km2
• Ūdens:	58,4 km2
Iedzīvotāji (2024):	27 852
Blīvums (2024):	11,7 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Dagnis Straubergs (LRA)
Mājaslapa:	www.limbazunovads.lv/lv
Limbažu novads Vikikrātuvē

Teritoriālais iedalījums

Ainažu pagasts, Ainažu pilsēta, Alojas pagasts, Alojas pilsēta, Braslavas pagasts, Brīvzemnieku pagasts, Katvaru pagasts, Liepupes pagasts, Limbažu pagasts, Limbažu pilsēta, Pāles pagasts, Salacgrīvas pagasts, Salacgrīvas pilsēta, Skultes pagasts, Staiceles pagasts, Staiceles pilsēta, Umurgas pagasts, Vidrižu pagasts un Viļķenes pagasts.

Daba

Novada piekrastes rietumdaļa atrodas Piejūras zemienē. Piekrasti aizņem mežu un krasta randu pļavu josla, kas ziemeļos pie Kuivižiem iziet līdz ūdenim. Vairākās vietās piekrastē (Dunte, Liepupe, Tūja, Ķurmrags) blīvi akmeņu krāvumi, vietām krastā smilšakmeņu atsegumi (Veczemju klintis). Tālāk no jūras rietumos un ziemeļos atrodas Metsepoles līdzenums, biežas upju senlejas (Vitrupes, Svētupes, Vangmuižas), kurās atrodas ezeru virknes. Novada dienviddaļā Idumejas augstienes Limbažu viļņotais līdzenums. Austrumdaļā novadu skar Augstrozes paugurvalnis dienvidos (Cēsu kalns 126 m) un Burtnieka līdzenums ziemeļos. Derīgie izrakteņi: māls (Tūja, Pāle, Pociems, Viļķene, Vīķi), grants (Kaijciems, Lauvas, Lielezers, Tūja), smilts (Katvari, Pociems, Tiegaži), kūdra (Puikules-Tēvgāršas, Kodu-Kapzemes, Laugas, Aģes purvos), dziednieciskās dūņas (Dūņezers). Augsnes — tipiskās podzolētās (tuvāk piekrastei), velēnu vāji un vidēji podzolētās, velēnu gleja un purvu. Meži aizņem ap pusi no novada platības, purvi ap 8%.

Vidējā temperatūra: -5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums rietumdaļā 550—600 mm gadā, austrumdaļā līdz 800 mm.

Upes

Vairums novada upju ietek tieši jūrā — Salaca, Vitrupe, Svētupe, Aģe. Dienvidaustrumos Gaujas pieteka Brasla.

Ūdenstilpes

49 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Augstrozes Lielezers 4 km², Limbažu Lielezers 2,6 km².

Vēsture

Novada teritorija apdzīvota kopš 2. gadu tūkstoša p.m.ē. 10.-13. gadsimtā novada teritorija bija iekļauta lībiešu Metsepoles zemē, 13. gadsimtā teritorija tika iekļauta Livonijā. Pēc Livonijas kara 1560. gados nonāca Pārdaugavas Livonijas hercogistē, pēc 1629. gada Zviedru Vidzemes pārvaldē. Lielā Ziemeļu kara laikā tā teritoriju iekaroja Krievijas Impērija un 1721. gadā iekļāva to Rīgas guberņā. Kopš 1918. gada ietilpst Latvijas Republikā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1959 39 579 —     1967 39 317 −0.08% 1979 39 339 +0.00%	Gads Iedz. ±% g.p. 1989 39 550 +0.05% 2000 38 461 −0.25% 2011 31 420 −1.82%	Gads Iedz. ±% g.p. 2021 27 956 −1.16%

Lielākās apdzīvotās vietas

N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2025)
1.	Limbaži	Pilsēta	—	6845
2.	Salacgrīva	Pilsēta	—	2560
3.	Aloja	Pilsēta	—	1031
4.	Staicele	Pilsēta	—	813
5.	Skulte	Ciems	Skultes	1040
6.	Ainaži	Pilsēta	—	665
7.	Ozolaine	Ciems	Limbažu	641
8.	Vārzas	Ciems	Skultes	496
9.	Umurga	Ciems	Umurgas	460
10.	Ziemeļblāzma	Ciems	Skultes	454

Nacionālais sastāvs

Limbažu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā
Latvieši (24882)			88.2%
Krievi (1661)			5.9%
Ukraiņi (481)			1.7%
Baltkrievi (283)			1.0%
Poļi (194)			0.7%
Čigāni (170)			0.6%
Lietuvieši (138)			0.5%
Igauņi (38)			0.1%
Ebreji (7)			0.0%
Cita un neizvēlēta (353)			1.3%

Saimniecība

Transports

• 
  Skultes dzelzceļa stacija
• 
  Autoceļš A1 pie Salacgrīvas

Limbažu novadu šķērso vairāki dažādas nozīmes autoceļi. Novada teritoriju šķērso A1 (Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži)). Tāpat, novadu šķērso vairāki reģionālās nozīmes autoceļi — P9 (Ragana—Limbaži), P11 (Kocēni—Limbaži—Tūja), P12 (Limbaži—Salacgrīva), P13 (Limbaži—Aloja), P14 (Umurga—Cēsis—Līvi), P15 (Ainaži—Matīši) un P53 (Duči-Limbaži).

Novadu teritoriju šķērso arī dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte, uz kuras Limbažu novada teritorijā atrodas viena pietura (Zvejniekciems) un viena stacija (Skulte). Plānots, ka caur novada teritoriju ies arī dzelzceļa līnija Rail Baltica, uz kuras Limbažu nvoadā atradīsies divas stacijas — Salacgrīva un Skultes muiža.

Ievērojami novadnieki

• Fabians fon Aderkass, Zviedrijas armijas ģenerālmajors;
• Auseklis, īstajā vārdā Miķelis Krogzemis, latviešu dzejnieks, pedagogs, publicists;
• Voldemārs Bastjānis, politiķis;
• Baumaņu Kārlis, komponists, dzejnieks;
• Kārlis Baumanis, komunists, PSRS sabiedriskais darbinieks;
• Oskars Grosbergs, žurnālists un politiķis;
• Jānis Kalniņš (ģenerālis), 3. Kurzemes bataljona komandieris;
• Māris Kučinskis, politiķis;
• bīskaps Aleksandrs, īstajā vārdā Andrejs Zaķis, latviešu pareizticīgo bīskaps;
• Indriķis Zīle, Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, ērģelnieks;
• Mārtiņš Zīle, ārsts un filozofs.

Attēlu galerija

• 
  Randu pļavas
• 
  Vidzemes akmeņainā jūrmala
• 
  Veczemju klintis
• 
  Ķurmraga bāka
• 
  Veides pils Ainažos
• 
  Alojas dome
• 
  Salaca Salacgrīvā
• 
  Limbažu Dūņezers
• 
  Burtnieku iela Limbažos
• 
  Vitrupe