Veclaicenes pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Ziemeru un Jaunlaicenes pagastiem, Smiltenes novada Apes pagastu, kā arī Igaunijas Veru apriņķa Hānjamās pagastu (agrāk Varstu, Reuges un Hānjas pagastiem).

Veclaicenes pagasts
Novads: Alūksnes novads
Centrs: Korneti
Kopējā platība:[1] 71,9 km2
 • Sauszeme: 69,9 km2
 • Ūdens: 2,0 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 291
Blīvums (2023): 4,2 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Alt-Laitzen
krievu: Лайценская-Старо
Veclaicenes pagasts Vikikrātuvē

Hidrogrāfija

labot šo sadaļu

Līčupe, Pērļupīte.

Dzērves ezers, Ievas ezers, Ilgāja ezers, Koruļu ezers, Palpieris, Pilskalna ezes, Raipala ezers, Veclaicenes ezers.

1919. gada oktobra sarunās par militārās palīdzības sniegšanu pret Bermonta armijas uzbrukumu Rīgai Igaunijas valdība ierosināja Veclaicenes pagasta iekļaušanu Igaunijas teritorijā, kam Latvijas valdība nepiekrita. Pēc Latvijas—Igaunijas robežas līguma parakstīšanas pagasta ziemeļu daļu tomēr iekļāva Igaunijā, bet dienvidu daļa palika Latvijā. 1935. gadā pagasta platība bija 79,7 km² un tajā dzīvoja 1597 iedzīvotāji.[4]

1945. gadā pagastā izveidoja Drusku un Veclaicenes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Veclaicenes ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1946—1949) un Apes (1949—1956), Alūksnes (1956-1962; pēc 1967. gada) un Gulbenes (1962—1967) rajonos. 1954. gadā Veclaicenes ciemam pievienoja likvidēto Drusku ciemu.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Veclaicenes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.

Ievērojamas vietas

labot šo sadaļu

Aizsargu nams "Vaiņagi"

labot šo sadaļu

Veclaicenes pagasta administratīvajā centrā Kornetos starp Dzērves un Ievas ezeriem atrodas 1939. gadā celt sāktais aizsargu nams “Vaiņagi”. No 1945. gada ēkā atrodas bibliotēka un tautas nams. Ēkā laika gaitā atradusies gan ciema izpildkomiteja, gan pagasta padome, gan kolhoza kantoris. Šobrīd ēkā atrodas arī pagasta vēstures krātuve. Pie aizsargu nama sākas vairākas Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus dabas takas un atrodas pašapkalpošanās tūrisma informācijas punkts.[6]

Veclaicenes pareizticīgo baznīca

labot šo sadaļu

Veclaicenes pagastā atrodas 1895. gadā iesvētītā Veclaicenes Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīca. Baznīcā regulāri notiek dievkalpojumi.

Dieva kalns un Māras pēda

labot šo sadaļu

Senā kulta vieta ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (Nr. 222). Kalnā atrodas akmens (2,7 m garš, 2,3 m plats, līdz 0,7 m augsts) ar iedobēm. Par akmens iedobēm leģenda vēsta, ka tās radušās kā Māras pēdas nospiedumi, kad viņa pakāpusies uz akmens, lai tiktu zirgā.[7]

Drusku pilskalns

labot šo sadaļu

Drusku pilskalns ir viens no Latvijas stāvākajiem pilskalniem. Pilskalns kā apskates objekt ietverts pastaigu maršrutā “Drusku pilskalna dabas taka”.[8]

Muitas kontroles punkts "Veclaicene-Murati"

labot šo sadaļu

Latvijas un Igaunijas kopējais robežas kontroles punkts “Veclaicene-Murati” darbu uzsāka 1998. gada 19. septembrī. Oficiālajā punkta atklāšanas pasākumā piedalījās valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča, zemkopības ministrs Andris Rāviņš, kā arī Latvijas un Igaunijas muitas un robeždienestu pārstāvji.[9] Muitas kontroles punktu slēdza 2004. gada 1. maijā līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un pievienošanos Šengenas līgumam. Atzīmējot Latvijas—Igaunijas robežas atvēršanas notikumu kontroles punktā tika organizēts svinīgs pasākums ar Eiropas Savienības karoga pacelšanu, svinīgām uzrunām un svētku salūtu.[10] 2010. gadā Veclaicenes robežas kontroles punktu, kas sastāvēja no gandrīz 4 ha zemes un septiņām būvēm, bez atlīdzības nodeva Alūksnes novada pašvaldībai.[11]

  • Nr. 212.: Drusku (Kornetu) pilskalns — Druskās, Pilsezera ziemeļu krastā
  • Nr. 213.: Maskaļu senkapi (Kapu kalns) — pie bijušajiem Maskaļiem (Mazkalniem)
  • Nr. 214.: Dimantu Baznīcas kalns (kulta vieta) — pie Dimantiem (Mauliņiem)
  • Nr. 215.: Mauliņu senkapi (Zviedru kapi) — pie Dimantiem (Mauliņiem)
  • Nr. 216.: Ķempju senkapi (Zviedru kapi) — pie Ķempjiem, Palpiera ezera rietumu krastā
  • Nr. 217.: Jāņkalnu viduslaiku kapsēta — pie Jāņkalniem
  • Nr. 218.: Kūriņkalnu senkapi — pie Kūriņkalniem, Palpiera ezera austrumu krastā
  • Nr. 219.: Radziņu senkapi (Kapenes) — pie Pūpoliem un Radziņiem
  • Nr. 220.: Tilmaņu senkapi (Zviedru kapi) — pie Tilmaņiem (Johansoniem)
  • Nr. 221.: Zeņģu senkapi (Zviedru kapi) — pie Zeņģiem
  • Nr. 222.: Vosvu Dieva kalns un Māras pēdas akmens (kulta vieta) — starp Vosviem un Šķepastiem
  • Nr. 2815.: Veclaicenes pareizticīgo baznīca (1892).[12]

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[13]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 450—    
1959891−38.6%
1969739−17.1%
GadsIedz.±%
1979616−16.6%
1989601−2.4%
2000514−14.5%
GadsIedz.±%
2011359−30.2%
2021283−21.2%

Apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Korneti (pagasta centrs), Bārdaskrogs, Druskas, Kaķīši, Romeškalns, Rulles, Vēzes.

Izglītība un kultūra

labot šo sadaļu
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
  3. «Pašvaldības iedzivotāju skaits pagastos. 01.01.2016». Arhivēts no oriģināla, laiks: 20.10.2016. Skatīts: 29.06.2017.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. «Kornetu muiža».
  7. «Māras pēdas akmens».
  8. «Drusku pilskalna dabas taka».
  9. Jaksona, Rūta (22.09.1998.). "Par Latvijas un Igaunijas jauno muitas kontroles punktu". Latvijas Vēstnesis.
  10. «Svinīgi ‘atvērs’ robežu ar Igauniju un Lietuvu».
  11. «Bez atlīdzības atdos pašvaldībām valsts īpašumus pierobežā».
  12. LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons — Liepājas rajons)
  13. OSP