Ropažu novads

Ropažu novads ir pašvaldība Vidzemes rietumos, Lielās Juglas krastos. Robežojas ar Inčukalna, Siguldas, Mālpils, Ogres, Ikšķiles, Salaspils, Stopiņu un Garkalnes novadiem.

Ropažu novads
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Ropaži
Platība:	326,4 km2
Iedzīvotāji (2020):	6 835
Blīvums:	21,5 iedz./km2
Izveidots:	2005. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Zigurds Blaus (LZS)
Mājaslapa:	ropazi.lv
Ropažu novads Vikikrātuvē

Pēc 2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas novadā iekļauts Garkalnes pagasts, Ropažu pagasts, Stopiņu pagasts un Vangažu pilsēta, bet par novada centru kļūs Ulbroka.

Daba

Ropažu novads atrodas Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā. Reljefs pārsvarā līdzens, nedaudz viļņots. Novadā atrodas lielākā osu grēda Latvijā — Lielie Kangari, kas stiepjas 26 km garumā un ietilpst Lielo Kangaru dabas liegumā, kurā sastopamas 17 aizsargājamo augu sugas. 66% novada teritorijas aizņem meži. Gaitiņu un Remīnes karjeros iegūst dolomītu.

Upes

Pietēnupe

• Ķivuļurga
• Lēģerurga
• Lielā Jugla
  • Krievupe
    • Mude
  • Pietēnupe
  • Tumšupe
    • Arupīte
  • Urga

Ezeri

• Silezers (4,5 ha)
• Kangaru ezers
• Pietēnu ezers

Purvi

• Lielais Kangaru purvs (832 ha), kūdras slāņa vidējais dziļums 4,5 m, lielākais — 9 m, apaudzis ar priedītēm, aug arī pundurbērzi, gar malām mežs
• Maltuves purvs (lielākā daļa atrodas Garkalnes novadā)

Vēsture

Ropažu novada domes ēka

Ropaži pirmoreiz rakstos minēti Indriķa hronikā sakarā ar Ropažu kauju starp lietuviešiem un krustnešu un zemgaļu spēkiem 1205. gada 23. februārī. Ap 1320. gadu Livonijas ordenis uzcēla Ropažu pili, Livonijas kara laikā 16. gadsimtā tā tika sagrauta. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemē 1819. gadā notika arī pārvaldes reforma — izveidoja pagastus un pagasttiesas. Ropažu pagastnams celts 19. gadsimta 2. pusē. 1935. gadā Ropažu pagasta platība bija 340 km², no 57 Rīgas apriņķa pagastiem tas bija lielākais.

1945. gadā Ropažu pagastā izveidoja Ropažu, Augšciema, Kākciema un Zaķu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Ropažu ciemam pievienoja likvidēto Augšciema ciemu, 1962. gadā — likvidēto Kākciema ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu, bet 2005. gadā — pagastu par novadu.

Apdzīvotās vietas

Novada centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir Ropaži. Novadā ir vēl 5 ciemi, kuros katrā iedzīvotāju skaits pārsniedz 500: Zaķumuiža, Silakrogs, Mucenieki, Tumšupe, Kākciems.

Iedzīvotāji

Etniskais sastāvs

Ropažu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā
Latvieši (5018)			72.6%
Krievi (1198)			17.3%
Baltkrievi (144)			2.1%
Poļi (89)			1.3%
Ukraiņi (146)			2.1%
Cita tautība (218)			3.2%
Nav izvēlēta (102)			1.5%

Tautsaimniecība

Transports

Rīgas - Ērgļu autoceļš Lielajos Kangaros

Cauri novadam iet vairāki valsts nozīmes reģionālie autoceļi: P4 (Rīga—Ērgļi), P3 (Garkalne—Alauksts), P10 (Inčukalns—Ropaži—Ikšķile), vairāki vietējas nozīmes ceļi. Novada teritoriju šķērso slēgtā dzelzceļa līnija Rīga - Ērgļi, uz tās atradās 5 dzelzceļa stacijas — Ķivuļi, Bajāri, Kangari, Remīne un Augšciems.

Kultūra

Ropažu novadā darbojas šādi kolektīvi:

• Jauktais koris "Ropaži"
• Jauktais koris "Ozolzīle"
• Deju kopa "Zaķubērni"
• Vokālais ansamblis "Sarma"
• Deju kolektīvs "Cielava"
• Folkloras kopa "Oglīte"
• Vokālais ansamblis "Noktirne"
• Bērnu deju kolektīvs "Cielaviņa"

Ievērojami novadnieki

• Alberts Bels
• Andris Staģis
• Oskars Voits (1866—1959), ārsts un diplomāts

Ievērojamas vietas

• Lielie Kangari — lielākais osu valnis Latvijā;
• Ropažu pilsdrupas
• Zaķumuižas apbūve (19. gadsimts)
• Ropažu mācītājmuižas dzīvojamā ēka (19. gadsimta sāk.)
• Augšciema un Kangaru dzelzceļa stacijas (celtas 1937. gadā)
• Ropažu parks Lielās Juglas krastā
• Zaķumuižas parks

Dižkoki

• Nāgelmuižas ozols (6,44 m);
• Jaunzvirgzdiņu ozols (5,45 m);
• Veczvirgzdiņu ozols (5,05 m);
• Meskas ozols (5 m);
• Dutku liepa (4 m).

Ārējās saites

• Oficiālā mājaslapa
• Aktīvi vecāki Ropažu novadam
• Silakrogs
• Ropažu novada karte