Bunkas pagasts
Bunkas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām, Vārtājas krastos. Robežojas ar sava novada Priekules, Virgas, Gaviezes, Tadaiķu, Durbes, Vecpils un Kalvenes pagastiem.
| Bunkas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Dienvidkurzemes novads |
| Centrs: | Bunka |
| Kopējā platība:[1] | 110,9 km2 |
| • Sauszeme: | 107,5 km2 |
| • Ūdens: | 3,4 km2 |
| Iedzīvotāji (2023):[2] | 785 |
| Blīvums (2023): | 7,3 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1867. gadā |
 Bunkas pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba Labot
Reljefa formas Labot
Božu kalns, Brača kalns, Fergūtenes kalns, Gaiļa kalns, Krotes pilskalns, Prūšu kalns, Sprosta kalns, Usaiķu grava.
Hidrogrāfija Labot
Ūdensteces Labot
Āģēre, Čikste, Dreimaņu grāvis, Lašupe, Melnupe, Melnupīte, Padones strauts, Plūģupīte, Vārtāja, Vecupe, Vecvagaru grāvis.
Ūdenstilpes Labot
Bunkas dzirnavezers, Cepļa dīķis, Dižlūku dīķis, Donis, Kārsgaļu dīķis, Krotes dzirnavu dīķis, Ķaupju dīķis, Lielais Purplis, Lūžņu dīķis, Mazais Purplis, Mazgraviņu dīķi, Ordangas dīķis, Purvs, Reiņa ezers, Robežnieks, Sils, Tiltiņu dīķis, Velekšņu dīķis.
Purvi Labot
Bunkas purvs, Čikstes purvs, Laivenieku lanka, Vilciņu lanka.
Dabas aizsardzība Labot
Valsts aizsardzībā atrodas Krotes parks.
Vēsture Labot
Mūsdienu Bunkas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Bunkas muiža (Gut Funkenhof, Bunka), Dižizriedes muiža (Gut Fischröden), Krotes muiža (Gut Kroten, Krote), Tadaiķu muiža (Gut Tadaiken).
Bunkas pagasts veidojies no Bunkas, Diž-Izriedes, Usaiķu un Ordangas pagastiem.
1890. gadā pievienots Priekules pagastam.
1918. gadā atdalījies no Priekules pagasta.
1935. gadā Liepājas apriņķa Bunkas pagasta platība bija 38 km² un tajā dzīvoja 1014 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Bunkas ciema padomi, kuru gan 1947. gadā likvidēja, bet 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidēšanu, atjaunoja. Bunkas ciems ietilpa Priekules (1949—1959) un Liepājas (1959—2009) rajonos. Bunkas ciemam 1977. gadā pievienoja likvidēto Krotes ciemu un daļu Tadaiķu ciema teritorijas.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Bunkas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Priekules novadā. 2021. gadā Priekules novads tika iekļauts jaunajā Dienvidkurzemes novadā.
Kultūras pieminekļi Labot
- Bunkas senkapi
- Gravenieku Elkas kalns
- Gaiļa kalns
- Grantiņu senkapi
- Gravenieku senkapi
- Kalniņu senkapi
- Krotes pilskalns
- Valku senkapi
- Zviedru kapi
Iedzīvotāji Labot
Apdzīvotās vietas Labot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Bunka (pagasta centrs), Krote, Tadaiķi.
Ievērojamas personības Labot
- Atis Kronvalds (1837—1875), pedagogs, publicists un valodnieks, Pirmās atmodas sabiedriskais darbinieks
- Fricis Gulbis (1891—1956), fiziķis, Latvijas Universitātes, Baltijas universitātes (1946—1948) un Makmastera universitātes profesors Hamiltonā Kanādā
- Alfreds Krūklis (1921—2003), dzejnieks
Saimniecība Labot
Transports Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces Labot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |