Raņķu pagasts
Raņķu pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām, Ventas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Skrundas pilsētu un Rudbāržu, Skrundas, Laidu un Snēpeles pagastiem.
| Raņķu pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Kuldīgas novads | |||
| Centrs: | Raņķi | |||
| Kopējā platība:[1] | 46,8 km2 | |||
| • Sauszeme: | 44,9 km2 | |||
| • Ūdens: | 1,9 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 355 | |||
| Blīvums (2022): | 7,9 iedz./km2 | |||
 Raņķu pagasts Vikikrātuvē
| ||||
Daba Labot
Atrodas Kursas zemienes Pieventas līdzenumā. Augstākā vieta - 50,6 m vjl.
Hidrogrāfija Labot
Upes Labot
Ūdenskrātuves Labot
Pagastā atrodas vairāki dīķi:
- Kaķleju dīķis
- Svētputņastes dīķis
- Kalēju dīķis
Vēsture Labot
Mūsdienu Raņķu pagasta teritorijā vēsturiski atradās Allažu muiža (Gut Allaschen), Jeras muiža (Gut Irgen), Raņķu muiža (Gut Ranken, Raņķi), Vāres muiža (Gut Wahrenhof).
1935. gadā Kuldīgas apriņķa Raņķu pagasta platība bija 151 km² un tajā dzīvoja 1631 iedzīvotājs.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Raņķu un Savenieku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Raņķu ciems ietilpis Skrundas (1949-1959), Saldus (1959-1962) un Kuldīgas (1962-2009) rajonos. Raņķu ciemam 1954. gadā pievienoja Pumpuru ciema kolhoza «Ziedonis» teritoriju. 1962. gadā pievienoja likvidēto Savenieku ciemu, bet kolhoza «Ziedonis» teritoriju pievienoja Skrundas lauku teritorijai. 1975. gadā notika teritoriju apmaiņa ar Skrundas lauku teritoriju, bet 1977. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Snēpeles ciemam.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Raņķu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Skrundas novadā. 2021. gadā Skrundas novadu iekļāva Kuldīgas novadā.
Iedzīvotāji Labot
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Labot
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas Labot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Raņķi (pagasta centrs), Smilgas, Līdumnieki.
Ievērojamas personības Labot
- Pauls Rorbahs (1869—1956), publicists, politiķis, vēsturnieks un ceļotājs;
- Ernests Birzmanis (1860-1900), farmakologs, Rīgas Latviešu biedrības nama Zinību un Teātra komisijas loceklis;
- Irma Saleniece (1926) - lietišķās mākslas un tautas daiļamatniecības meistare;
- Krišs Birsmanis - populārās dziesmas "Ķemermiestiņā" autors;
- Ansis Rudevics (1890-1974), sabiedriskais darbinieks, Latvijas Tautas labklājības ministrs.
- Juris Aploks (1893—1938), latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk padomju militārais darbinieks.
Saimniecība Labot
Transports Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces Labot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |