Jaunpiebalgas pagasts
Jaunpiebalgas pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām tā austrumos. Robežojās ar Vecpiebalgas un Zosēnu pagastu, Gulbenes novada Rankas un Druvienas pagastiem, Madonas novada Liezēres pagastu un Smiltenes novada Drustu pagastu. Pagasta un novada centrs atradās Jaunpiebalgā.
| Jaunpiebalgas pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Cēsu novads | |||
| Centrs: | Jaunpiebalga | |||
| Kopējā platība:[1] | 183,9 km2 | |||
| • Sauszeme: | 180,6 km2 | |||
| • Ūdens: | 3,3 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 1 637 | |||
| Blīvums (2022): | 9,1 iedz./km2 | |||
| Mājaslapa: | www | |||
 Jaunpiebalgas pagasts Vikikrātuvē
| ||||
DabaLabot
HidrogrāfijaLabot
Upes: Alupe, Gauja, Kalnupe, Kangarupīte, Labā Vilaune, Pededze, Robežupe, Strumpe, Tirza, Tocupīte, Tulija, Vīksnupe, Vilaune.
Ezeri: Bricu ezers.
VēstureLabot
1935. gadā Jaunpiebalgas pagasta platība bija 233 km² un tajā bija 4514 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Abrupes, Gaujas, Jaunpiebalgas, Kalniešu un Zosēnu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Jaunpiebalgai 1950. gadā piešķīra strādnieku ciemata statusu, bet Jaunpiebalgas ciemu 1951. gadā pievienoja Abrupes ciemam. 1957. gadā Abrupes ciemu pievienoja Jaunpiebalgai kā strādnieku ciemata lauku teritoriju. 1963. gadā Jaunpiebalgas pilsētciemata lauku teritorijā iekļāva Gaujas ciemu. 1990. gadā Jaunpiebalga zaudēja pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju tika reorganizēta par pagastu.[5] 2009. gadā Jaunpiebalgas pagasts kopā ar Zosēnu pagastu izveidoja Jaunpiebalgas novadu. 2021. gadā Jaunpiebalgas novadu iekļāva Cēsu novadā.
IedzīvotājiLabot
Apdzīvotās vietasLabot
Apdzīvotās vietas: Abrupe, Baši, Boļi, Dzirkstiņi, Jaunpiebalga, Jānēni, Jaunzemi, Jēci, Gaujas, Kanāži, Kaņepi, Kleivas, Mācītājmuiža, Naudēļi, Naukšēni, Ozoliņi, Paupi, Pēterīši, Skrāģi, Rudgalvji, Roci, Skubiņi, Tirznieki, Viekšeles, Viņķi, Zariņi, Žagari.
Ievērojamas personībasLabot
- Emīls Dārziņš (1875—1910) — komponists un mūzikas kritiķis
- Hermanis Buduls (1882—1954) — psihiatrs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors un dekāns
- Kārlis Miesnieks (1887—1977) — gleznotājs
- Augusts Ģiezens (1888—1964) — valodnieks un skolotājs
- Jānis Paukštello (1951) — aktieris
- Jānis Gregors (1893—1944) — virsleitnants, 5. Zemgales strēlnieku pulka komandieris (1918-1920), Kureļa grupas štāba adjutants.
- Kārlis Lobe (1895–1985) — Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
- Kārlis Rusovs (segvārds "Salna" un "Raiskums", 1916—2005), latviešu skolotājs, nacionālās pretošanās kustības vadītājs.
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
- ↑ V.Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts statistikas pārvalde. Rīga: 1935.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |