Pelēču pagasts
Pelēču pagasts ir viena no Preiļu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos. Robežojas ar sava novada Aizkalnes, Rušonas, Vārkavas un Upmalas pagastiem, kā arī Augšdaugavas novada Višķu un Dubnas pagastiem.
| Pelēču pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Preiļu novads |
| Centrs: | Pelēči |
| Kopējā platība:[1] | 84,4 km2 |
| • Sauszeme: | 82,1 km2 |
| • Ūdens: | 2,3 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 561 |
| Blīvums (2024): | 6,8 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1945. gadā |
 Pelēču pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba
labot šo sadaļuAustrumu mala atrodas Latgales augstienes Feimaņu pauguraines dienvidrietumu malā. Rietumu daļa atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenuma dienvidaustrumu malā. Augstākā vieta pagastā - 153,6 m vjl - pagasta austrumu daļā.
Hidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuEzeri
labot šo sadaļu- Vīragnes ezers - pagastā atrodas daļēji, kopplatība 128,4 ha
- Ārdavas ezers (70 ha)
- Pelēču ezers - pagastā atrodas daļēji
- Lielais Solkas ezers - pagastā atrodas daļēji
- Liminkas ezers - pagastā atrodas daļēji
Purvi
labot šo sadaļu- Pelēču ezera purvs (82 ha)
Vēsture
labot šo sadaļuLīdz 1920. gada agrārajai reformai tagadējā Pelēču pagasta teritorijā atradās Pelēču muiža, Ārdavas (Jezupinavas jeb Jezufinovas) muiža un vairākas pusmuižas.[4]
1945. gadā Daugavpils apriņķa Aizkalnes pagastā izveidoja Pelēču ciema padomi. Preiļu rajona Pelēču ciemu 1954. gadā likvidēja, tā teritoriju iekļaujot Zaķīšu ciemā. 1975. gadā ciemu izveidoja no jauna, iekļaujot tā teritorijā likvidēto Ārdavas ciemu un daļu no Zaķīšu ciema teritorijas.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Pelēču pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Preiļu novadā.
Pieminekļi
labot šo sadaļuArheoloģiskie pieminekļi
labot šo sadaļuBaraukas pilskalns, Gribustānu senkapi (Franču kapi), Liumaņu senkapi, Maskavecišķu senkapi, Pelēču-Bramaņu senkapi un Rošmaņu senkapi (Vaidu kalns).
Arhitektūras un kultūrvēstures pieminekļi
labot šo sadaļuKalnajašu (Gornijašu) kapu kapliča (18. gadsimts), Pelēču muižas dzīvojamā māja un klēts (18. gadsimta beigas), Jezupinavas (Jozefinovas) muižas dzīvojamā māja (19. gadsimts, vēlāk Ārdavas pamatskola) un Nīdermuižas katoļu baznīca (1901).
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuPelēči (pagasta centrs), Ārdava, Bārza Rubini, Bondariški, Bramaņi, Butleri, Gubaniški, Guzas, Janova, Kolna Driva, Kotleri, Kozupi, Krasnogorska, Kūrmi, Litiniški, Livmaņi, Maskeviciški, Omolka, Pīnupi, Rošmoni, Tumaniški, Zaļā Bierze.
Saimniecība
labot šo sadaļuPagasta darbojas Pelēču dzirnavas.
Transports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XIV. sējuma 28092-28097 slejas. Rīga, 1936. gads
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |