Laucienes pagasts
Laucienes pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Balgales, Strazdes, Lībagu, Laidzes, Vandzenes, Ķūļciema, Rojas un Mērsraga pagastiem un Tukuma novada Zentenes pagastu.
| Laucienes pagasts | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
|
||||||
| Novads: | Talsu novads | |||||
| Centrs: | Lauciene | |||||
| Kopējā platība:[1] | 180,4 km2 | |||||
| • Sauszeme: | 177,6 km2 | |||||
| • Ūdens: | 2,7 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 1 494 | |||||
| Blīvums (2024): | 8,4 iedz./km2 | |||||
| Vēsturiskie nosaukumi | ||||||
| vācu: | Nurmhusen | |||||
| krievu: | Нурмгузенская | |||||
 Laucienes pagasts Vikikrātuvē
| ||||||
Daba
labot šo sadaļuHidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuEzeri
labot šo sadaļuDiemests, Ķokas Diemests, Lejaslabiņu ezers, Meru dīķis, Pļavu ezers, Podniekezers, Sapņezers.
Dabas objekti
labot šo sadaļu- Ciemītu goba ir dižkoks Talsu novada Laucienes pagastā, Latvijas dižākā parastā goba
Vēsture
labot šo sadaļuMūsdienu Laucienes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Garlenes muiža (Gut Gargeln, Garlene), Odres muiža (Gut Odern, Odre), Nurmuiža (Gut Nurmhusen, Lauciene), Spraugu muiža (Gut Fragenhof), Šķēdes muiža (Gut Scheden, Šķēde).
Nurmuižas muižas teritorijā izveidoto Nurmuižas pagastu 1939. gadā pārdēvēja par Laucienes pagastu.[4] Tā platība 1935. gadā bija 182,6 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Laucienes, Dzedru, Odres un Pļavu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Laucienes ciemam pievienoja Odres ciemu, 1965. gadā - Oktes ciemu. 1971. gadā daļu teritorijas atdeva Balgales ciemam. 1975. gadā pievienoja Pļavas ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[5] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Talsu novadā.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļu
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Nacionālais sastāvs
labot šo sadaļuApdzīvotās vietas
labot šo sadaļuPagasta centrs ir Laucienē (līdz 1939. gadam saukta par Nurmuižu). Citas lielākās apdzīvotās vietas ir Pļavas, Odre, Šķēde, Garlene un Laucienes pansionāts.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Augusts Biters (1916—1997), latviešu leģionārs
- Kārlis Heinrihs fon Heikings (Karl Heinrich von Heyking, 1752—1809), vācbaltiešu valsts darbinieks
- Aivars Jānis Strēlis (1942—2009), ārsts, Sibīrijas Valsts medicīnas universitātes profesors
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
- ↑ Rīkojums par dažu Latvijas pagastu nosaukumu pārdēvēšanu Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis - 1939.gada 30.decembris
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 2022. gadā». Skatīts: 26.01.2023.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |