Ipiķu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos pie Igaunijas robežas. Robežojas ar sava novada Vilpulkas un Ramatas pagastiem, kā arī Igaunijas Viljandi apriņķa Muļgu pagastu (agrāk Abjas pagastu).

Ipiķu pagasts
Novads: Valmieras novads
Centrs: Ipiķi
Kopējā platība:[1] 67,3 km2
 • Sauszeme: 66,3 km2
 • Ūdens: 1,0 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 166
Blīvums (2023): 2,5 iedz./km2
Ipiķu pagasts Vikikrātuvē

Pagasta teritorija ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.

Hidrogrāfija

labot šo sadaļu

Melderīšupīte

Cauri pagastam tek Ramata un Sapraša.

1919. gada oktobra sarunās par militārās palīdzības sniegšanu pret Bermonta armijas uzbrukumu Rīgai Igaunijas valdība ierosināja Ipiķu pagasta ziemeļu daļas iekļaušanu Igaunijas teritorijā, kam Latvijas valdība nepiekrita. Pēc Latvijas—Igaunijas robežas līguma parakstīšanas pagasts palika Latvijas teritorijā. 1935. gadā Valmieras apriņķa Ipiķu pagasta platība bija 54 km² un tajā dzīvoja 832 iedzīvotāji.[4]

1945. gadā pagastā izveidoja Ipiķu un Mežgaļu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ipiķu ciems ietilpis Rūjienas (1949-1959) un Valmieras (1959—2009) rajonos. Ipiķu ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Mežgaļu ciemu, 1971. gadā - Ramatas ciema kolhoza «Rosme» teritoriju.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Ipiķu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rūjienas novadā. 2021. gadā Rūjienas novadu iekļāva Valmieras novadā.

Apskates objekti

labot šo sadaļu
  • Lielais jeb Roču akmens (garums 4,5 m, augstums 1,6 m);
  • Vecmangu ozols (apkārtmērs 4,6 m);
  • Roču egle
  • K. Ulmaņa stādītais ozols.

Latvijas galējais ziemeļu punkts

labot šo sadaļu
 
Akmens zīme «Baltās naktis»

Ipiķu pagasta ziemeļos uz Igaunijas robežas atrodas Latvijas galējais ziemeļu punkts (58°05' N). Netālu, pie bijušā Ipiķu robežkontroles punkta, to simboliski iezīmē akmens zīme "Baltās naktis". Akmenī iegravētas šī punkta koordinātas.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 175—    
1959675−42.6%
1967524−22.4%
GadsIedz.±%
1979468−10.7%
1989431−7.9%
2000382−11.4%
GadsIedz.±%
2011209−45.3%
2021165−21.1%

Apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Ipiķi (pagasta centrs), Ipiķu skola, Ķirbēni.

Ievērojamas personības

labot šo sadaļu

Ipiķu pagastā nav augstākas nozīmes ceļu par vietējiem autoceļiem. Cauri pagastam gāja 1896. gadā uzbūvētā šaursliežu dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava, kuras posmu 1981. gadā pārveidoja par platsliežu dzelzceļa Rīga - Ipiķi - Pērnava daļu. Ipiķu pagastā bija divas stacijas - Ipiķi un Ķirbeļi, dzelzceļa līnija slēgta 1997. gadā.

Izglītība un kultūra

labot šo sadaļu
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. OSP