Ipiķu pagasts
Ipiķu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos pie Igaunijas robežas. Robežojas ar sava novada Vilpulkas un Ramatas pagastiem, kā arī Igaunijas Viljandi apriņķa Muļgu pagastu (agrāk Abjas pagastu).
| Ipiķu pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Valmieras novads |
| Centrs: | Ipiķi |
| Kopējā platība:[1] | 67,3 km2 |
| • Sauszeme: | 66,3 km2 |
| • Ūdens: | 1,0 km2 |
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 169 |
| Blīvums (2022): | 2,5 iedz./km2 |
 Ipiķu pagasts Vikikrātuvē
| |
DabaLabot
Pagasta teritorija ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
HidrogrāfijaLabot
UpesLabot
VēstureLabot
1919. gada oktobra sarunās par militārās palīdzības sniegšanu pret Bermonta armijas uzbrukumu Rīgai Igaunijas valdība ierosināja Ipiķu pagasta ziemeļu daļas iekļaušanu Igaunijas teritorijā, kam Latvijas valdība nepiekrita. Pēc Latvijas—Igaunijas robežas līguma parakstīšanas pagasts palika Latvijas teritorijā. 1935. gadā Valmieras apriņķa Ipiķu pagasta platība bija 54 km² un tajā dzīvoja 832 iedzīvotāji.[4]
1945. gadā pagastā izveidoja Ipiķu un Mežgaļu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ipiķu ciems ietilpis Rūjienas (1949-1959) un Valmieras (1959—2009) rajonos. Ipiķu ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Mežgaļu ciemu, 1971. gadā - Ramatas ciema kolhoza «Rosme» teritoriju.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Ipiķu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rūjienas novadā. 2021. gadā Rūjienas novadu iekļāva Valmieras novadā.
Apskates objektiLabot
- Lielais jeb Roču akmens (garums 4,5 m, augstums 1,6 m);
- Vecmangu ozols (apkārtmērs 4,6 m);
- Roču egle
- K. Ulmaņa stādītais ozols.
Latvijas galējais ziemeļu punktsLabot
Ipiķu pagasta ziemeļos uz Igaunijas robežas atrodas Latvijas galējais ziemeļu punkts (58°05' N). Netālu, pie bijušā Ipiķu robežkontroles punkta, to simboliski iezīmē akmens zīme "Baltās naktis". Akmenī iegravētas šī punkta koordinātas.
IedzīvotājiLabot
Apdzīvotās vietasLabot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Ipiķi (pagasta centrs), Ipiķu skola, Ķirbēni.
Ievērojamas personībasLabot
- Andris Ārgalis (1944) — politiķis, bijušais Rīgas mērs.
- Kārlis Reinholds Zariņš (1879—1963) — diplomāts, Latvijas Republikas Ārlietu ministrs un vēstnieks. Latvijas sūtnis Somijā (1919), Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Igaunijā (1931), Apvienotajā karalistē (1933—1963). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
- Harijs Liepiņš (1927—1998) — Aktieris, tautas skatuves mākslinieks, vairāku grāmatu autors.
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Ipiķu pagastā nav augstākas nozīmes ceļu par vietējiem autoceļiem. Cauri pagastam gāja 1896. gadā uzbūvētā šaursliežu dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava, kuras posmu 1981. gadā pārveidoja par platsliežu dzelzceļa Rīga - Ipiķi - Pērnava daļu. Ipiķu pagastā bija divas stacijas - Ipiķi un Ķirbeļi, dzelzceļa līnija slēgta 1997. gadā.
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |