Bārbeles pagasts
Bārbeles pagasts ir viena no Bauskas novada administratīvajām teritorijām Iecavas un Misas starpupē. Robežojas ar sava novada Stelpes, Skaistkalnes, Kurmenes, Valles un Vecsaules pagastiem. Pagasta centrs atrodas Bārbelē.
| Bārbeles pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Bauskas novads | |||
| Centrs: | Bārbele | |||
| Kopējā platība:[1] | 97,9 km2 | |||
| • Sauszeme: | 96,0 km2 | |||
| • Ūdens: | 1,9 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2023):[2] | 724 | |||
| Blīvums (2023): | 7,5 iedz./km2 | |||
 Bārbeles pagasts Vikikrātuvē
| ||||
Daba labot šo sadaļu
Hidrogrāfija labot šo sadaļu
Ūdensteces labot šo sadaļu
Caur pagastu tek Dzērvīte, Garbaru strauts, Iecava, Meiru grāvis, Misa, Mūrnieku grāvis, Plasa, Rukšupīte, Tēces strauts.
Ūdenstilpes labot šo sadaļu
Bārbeles ezers, Dunkurs, Rukšu ezers, Speltes dzinavezers, Zaļezers.
Purvi labot šo sadaļu
Bārbeles liekna, Čābļu purvs, Dzērves purvs, Ezera purvs, Greizais tīrelis, Pāču purvs, Silmaču purvs, Spriņģu tīrelis, Šļūku leja, Ūsiņu purvs, Vārnas purvs.
Dabas aizsardzība labot šo sadaļu
Bārbeles pagastā atrodas dabas liegums Zaļezera purvs un dabas piemineklis Bārbeles sērūdeņraža avots.
Vēsture labot šo sadaļu
Mūsdienu Bārbeles pagasta teritorijā vēsturiski atradās Bārbeles muiža (Gut Barbern), Kārļa muiža (Gut Karlhof).
1935. gadā Bārbeles pagasta platība bija 105,9 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Bārbeles un Mazbārbeles ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Bārbeles ciemam pievienoja Mazbārbeles ciemu. 1979. gadā daļu Bārbeles ciema teritorijas pievienoja Vecsaules ciemam.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[5] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Vecumnieku novadā.
Kultūras pieminekļi labot šo sadaļu
- Bārbeles baznīcas altāris
- "Evertu" zemnieku sēta
- Jaunzemju viduslaiku kapsēta
- Pilveru pilskalns
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Ievērojamas personības labot šo sadaļu
- Jānis Lazdiņš (1875—1953), mūziķis un diplomāts. Krievijas impērijas galma orķestra pirmais vijolnieks (1902—1917), Latvijas vēstnieks Beļģijā un Luksemburgā (no 1929)
- Egons Dārziņš (1894—1966), ārsts un mikrobiologs.
Saimniecība labot šo sadaļu
Transports labot šo sadaļu
Pagastu šķērso autoceļi P87 Bauska - Aizkraukle un P89 Ķekava - Skaistkalne.
Izglītība un kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |