Dobeles pagasts
Dobeles pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Dobeles pilsētu un Jaunbērzes, Bērzes, Auru un Annenieku pagastiem, kā arī Tukuma novada Džūkstes pagastu. Pagasta pārvalde atrodas Aizstrautniekos («Gaismiņās»); Lejasstrazdos — pakalpojumu punkts.[4]
| Dobeles pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Dobeles novads |
| Centrs: | Aizstrautnieki |
| Kopējā platība:[1] | 72,7 km2 |
| • Sauszeme: | 71,1 km2 |
| • Ūdens: | 1,6 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 716 |
| Blīvums (2024): | 10,1 iedz./km2 |
 Dobeles pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba
labot šo sadaļuHidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuBērze, Gaurata, Pienava, Sellīte, Snierājs.
Ezeri
labot šo sadaļuVēsture
labot šo sadaļuMūsdienu Dobeles pagasta teritorijā vēsturiski atradās Bērzbeķes muiža (Bersebeck, Bērzbeķe), Čuču muiža (Öbelgunde), Dobes muiža (Doben), Sīpeles muiža (Zeepelhof).
1935. gadā Jelgavas apriņķa Dobeles pagasta platība bija 125 km² un tajā dzīvoja 2660 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Dobeles un Gaismas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Dobeles rajona Dobeles ciemam pievienoja likvidētā Šķibes ciema kolhoza «Zelta druva» teritoriju, bet Ždanova kolhoza teritoriju pievienoja Gaismas ciemam. 1963. gadā Dobeles ciemam pievienoja Gaismas ciema Ždanova kolhoza teritoriju. 1973. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Dobeles pilsētai, 1977. gadā - Austrumu ciemam, 1979. gadā - Austrumu un Krimūnu ciemiem.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Dobeles pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Dobeles novadā.
Pieminekļi
labot šo sadaļu- Bāļu - Šķērstaiņu senkapi un apmetne[7]
- Ošu senkapi
- Zilā kalna senkapi
- Bērzbeķes muižas apbūve
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP datiem.[8]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Lejasstrazdi, Aizstrautnieki, Bērzbeķe, Bitenieki, Galenieki.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Ludvigs Ēķis (1892—1943), Latvijas sabiedriskais darbinieks. Bija Latvijas finanšu ministrs no 1934. līdz 1938. gadam, īslaicīgi pildīja ārlietu ministra pienākumus 1936. gadā.
- Alfrēds Videnieks(1908—2002), latviešu teātra un kino aktieris. Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks.
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ «Dobeles pagasta pārvalde». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 13. februārī. Skatīts: 2011. gada 29. martā.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
- ↑ OSP
Ārējās saites
labot šo sadaļu.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |